Veselību vadīs ārvalstu investori
Veselības ministre Ingrīda Circene demisionēja, un kopš tā laika neviens nav gribējis kļūt par veselības ministru. Piedāvāja gan šim, gan tam, bet visi atteicās – neviens nav tik traks, lai uz pāris mēnešiem pamestu savu darbu un kļūtu par boksa maisu saniknotajai mediķu arodbiedrībai. Valdība nozari ir pametusi novārtā, nogriezusi tai finansējumu pretrunā ar pašas solījumiem to paaugstināt.
Visi valsts veselie un neveselie tomēr var nebēdāt – ministrija bez vadības nav palikusi. Premjere un veselības ministra vietas izpildītāja Laimdota Straujuma izveidojusi darba grupu «veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai», kas izvērtēšot nozares problēmas un līdz 10. septembrim iesniegšot risinājumus «ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelim, identificējot veselības nozares finansēšanas avotus».
Tiktāl viss būtu jauki. Nejauki un absurdi ir tas, ka līdz vēlēšanām šī darba grupa faktiski vadīs veselības ministriju neesošā ministra vietā.
Darba grupas sastāvā iekļauta Saeimas deputāte Ilze Viņķele, virkne veselības speciālistu. Sazin kādā sakarā šajā grupā iekļauts arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀILP) pārstāvis.
Te nu mūsu valdošajiem politiķiem ir pagalam kājām gaisā sajucis gals un sākums – kur atrodas tauta, parlaments, izpildvara un kur jāatrodas sabiedriskajām organizācijām, kas turklāt ir ārvalstiskas. Zirgs ir iesēdies kučiera vietā.
Lai cik cēlus mērķus nedeklarētu ĀILP, ārvalstu investoru galvenais un īstais mērķis ir gūt peļņu – jo lielāku, jo labāk. Ja par Veselības ministrijas vadītāju kļūst ārvalstu investors, tad viņš ir kā āzis par dārznieku – dabiski, ka, ticis pie vadības svirām, viņš lobēs savas intereses. Nav vēl dabā redzēts biznesmenis, kurš atsakās no iespējas pelnīt un pieaudzēt sev peļņu, ja ir iespēja. Atliek vien minēt, kādas shēmas jau tiek perinātas un kādus lēmumus ministra vietā raksta ārvalstu farmācijas un medicīnas tehnikas firmas.
ĀILP ārējā fasāde ir iespaidīga un solīda – tās biedri ir British American Tobacco, Cemex, Coca - Cola Company, Dalkia Latvia, Ernst & Young Baltic, Eversheds International Limited, Fazer Group, GE Money, Indtec Baltic Coal, Knauf, Latvija Statoil un vēl jo daudzi pasaulslaveni uzņēmumi, kā arī vairāku rietumvalstu tirdzniecības palātas un ģildes. Tomēr šim iestādījumam ir arī sētas durvis, un jau vairākkārt ir manīts, ka ar ĀIPL karogu ir mēģināts lobēt arī sīku grupu intereses, ir maskētas marginālu pašmāju politikāņu vajadzībiņas.
2012. gadā, izmantojot ĀILP nosaukumu un pasākumā piedaloties Zatlera Reformu partijai, tika veikts uzbrukums Latvijas ostu pārvaldēm – notika mēģinājumi tās diskreditēt, devalvēt to panākumus, noniecināt iedibinātos ostu pārvaldības principus, mazināt ostu konkurētspēju, uzliekot pārvaldēm nesaprātīgus, neloģiskus nodokļus. No valsts budžeta tika izplēsta milzīga nauda nevajadzīgam pētījumam, ko veica Pasaules Bankas eksperti, kas pasūtījumu saņēma bez konkursa.
ĀILP ne visai glītā gaismā parādās arī šogad. Vienā no pēdējām Saeimas pavasara sesijas plenārsēdēm tika pieņemti ĀILP stumti grozījumi Maksātnespējas likumā, kur maksātnespējas administratoriem noteikts amatpersonai līdzīgs statuss. Tā kā zvērināts advokāts nevar būt amatpersona, ar šiem likuma grozījumiem advokātiem ir atņemta iespēja strādāt par maksātnespējas administratoriem.
Lai kļūtu par zvērinātu advokātu, ir daudz jāmācās, jānolauž ilgs māceklības laiks un jānoliek grūts eksāmens. Bet, lai kļūtu par maksātnespējas administratoru, tagad pietiek būt juristam, kas izņēmis licenci, – tātad ar jaunajiem likuma grozījumiem ir radītas priekšrocības zemāka līmeņa juristiem.
Nekas labs nav sagaidāms arī no jaunā brīnuma – ĀILP iesaistes Veselības ministrijas vadīšanā. Vienotība nokrata no sevis politisko atbildību par nozari, sarīko dīvainas ērmu spēles ar darba grupas izveidi, tikmēr veikli darboņi klusiņām jau berzē rokas, lūkojot pieplakt «ilgtspējīgajiem finansēšanas avotiem».