Cīniņā par 12. Saeimas mandātiem devušās 13 partiju listes, taču reālas izredzes pārvarēt 5% barjeru ir tikai četrām vai piecām. Viss velk uz to, ka pēc vēlēšanām varas kumosu dalīs apmēram tie paši politiskie spēki, kas pašlaik; neizskatās, ka sabiedrībā būtu pieprasījums pēc kardinālām pārmaiņām, tāpat arī politiķi paši neko jaunu nepiedāvā. Nebūs vairs partijas ar Zatlera un reformu vārdu karogā, var atgadīties, ka starp vecajiem, lielajiem iespraucas Sudrabas sirdspartija, taču kopkora dziesma būs tā pati vecā.
Jaunākie sociologu firmas SKDS reitingi liecina, ka divas tradicionālās līderpartijas Saskaņas centrs un „Vienotība” turpina būt līderes, taču jūlijā ir piedzīvojušas reitinga kritumu. Saskaņas centram, kas vēlēšanās startēs ar nosaukumu sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, ir viena laba un viena slikta ziņa. SC atgriezies pirmajā vietā, atkal apsteidzot „Vienotību”, taču popularitāte mēneša laikā piedzīvojusi kritumu no 20,8% uz 17,5%. Procenti atbirst uzreiz no diviem galiem – par „Saskaņu” nesliecas vairs balsot radikāli noskaņoti krievi, kas kvēli fano par Putina agresiju Ukrainā. Šo ļaužu acīs „Saskaņa” ir par mīkstu un viņu favorīte tagad ir Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienība, kas pašlaik bauda 1,4% vēlētāju atbalsta. No otras puses tās pašas Ukrainas dēļ atbirst arī daļa pašvaldību vēlēšanās par SC balsojušo latviešu, kuriem „Saskaņa” par daudz krievijiska. Tomēr par spīti kritumam „Saskaņa” saglabā izredzes veidot lielāko vai otru lielāko frakciju 12. Saeimā.
No 20,9% uz 15,6% kritis „Vienotības” reitings. Grandiozie „Vienotības” panākumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur četras no astoņām Latvijai atvēlētajām vietām ieguva „Vienotība”, tagad mazliet negatīvi atsaucas uz partijas pozīcijām Saeimas priekšsacīkstēs. Uz Briseli ir aizbraukušas četras populāras runājošās galvas ar Valdi Dombrovski priekšgalā, bet, kas no acīm prom - no sirds ārā. Taču „Vienotības” reitinga kritums nenozīmē, ka nupat jau sākts pikējums lejup. Partijai rokās ir milzīgs administratīvais resurss – kontrole pār represīvajiem orgāniem un amati, kas ļauj par velti piecreiz dienā parādīties televīzijas ekrānā. „Vienotība” atkal solīs, elektorāts atkal noticēs.
Trešais populārākais spēks jūlijā bija Zaļo un zemnieku savienība ar 12,2%. Pagaidām grūti spriest, kādu iespaidu uz ZZS rezultātiem vēlēšanās atstās Ventspils mēra Aivara Lemberga nekandidēšana no ZZS par premjeru. Savulaik tieši ar Lemberga vārdu karogā ZZS kļuva par ietekmīgu spēku. Lembergs gan nekur nav pazudis – viņa vadītā „Latvijai un Ventspilij” ir pārstāvēta ZZS listē.
ZZS laika gaitā ir izveidojusies par solīdu, prognozējamu spēku ar savu stabilu elektorātu. Vājāki rezultāti ZZS gaidāmi Rīgas apgabalā, taču šo trūkumu atsvērs Kurzemes, Zemgales un Vidzemes vēlētāji. ZZS pretendē uz apmēram to pašu ietekmi parlamentā, kāda ir pašlaik.
7,6% vēlētāju atbalsta nacionālo apvienību „Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK”. Tas ir par 1,7% mazāk nekā jūnijā. Izskatās, ka reitinga kritums būs saistīts ar to, ka „Vienotības” drauga Jāņa Maizīša vadītais SAB tā arī neiedeva pielaidi valsts noslēpumam nacionāļu tieslietu ministrei Baibai Brokai, kurai tāpēc nācās demisionēt. Viena daļa vēlētāju domā, ka nevar būt dūmu bez uguns, ka Broka, iespējams, tiešām ir kaut ko ļaunu izdarījusi un ir politiski neuzticama. Tomēr arī nacionālā apvienība nav izsitama no sedliem. Tai tāpat ir izveidojies stabils atbalstītāju pulks, kas savukārt garantē 5% pārvarēšanu.
Par Ingunas Sudrabas partija „No sirds Latvijai” jūlijā bija gatavi balsot 3,6% vēlētāju (mēnesi iepriekš – 3,3%). Lūk, arī galvenā intriga un iespēja bukmeikeriem rīkot derības – pārvarēs vai nepārvarēs Sudraba 5% barjeru?
Plakāti ar Sudrabas attēlu tagad ir ielu malu malās, bet ar to būs par maz. Viss atkarīgs no tā, vai Sudraba spēs uzvilkt Orleānas jaunavas žilbinoši spožās bruņas un uzstāties debatēs kā jauna tautas glābēja. Ja izdosies, var dabūt ne tikai 5%, bet arī vairāk.
Bet Einara Repšes partiju „Latvijas attīstībai” atbalsta tikai 0,9%. Aināra Šlesera, Aigara Kalvīša un Jāņa Straumes partiju „Vienoti Latvijai” atbalstītu 0,8% vēlētāju, Latvijas Reģionu apvienību - 0,6% vēlētāju, bet par bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna veidoto „Jauno konservatīvo partiju” balsotu 0,5% vēlētāju. Šiem spēkiem cerība ir tikai uz brīnumu - uz kādu absolūti ģeniālu, vēl neredzētu priekšvēlēšanu triku. Reitingu procenti paši priekšā saka, ka šajā partiju grupā bija jānotiek kādai konsolidācijai, spēku apvienošanai, jo ideoloģiskie sapņi un vīzijas visiem gandrīz vienādi. Taču personāži ir pārāk dažādi, personāžiem ir ambīcijas. Tāpēc kādreiz tik varenajām lokomotīvēm būs jāpasēž uz rezerves sliedēm.