Nacionālā apvienība – taupīga un neaktīva

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai! – TB/LNNK” pirms 12. Saeimas vēlēšanām uzvedas neparasti – ir neredzēti rāma, tikpat kā neizmanto savai retorikai Ukrainas un Krievijas konflikta tēmu, kas tai varētu būt kā medusmaize. Tā neuzbrūk konkurentiem, arī pašreklāmā netiek ieguldīti kādi vērā ņemami līdzekļi. Ja salīdzina ar citām partijām, kas jau iztērējušas teju vai visus priekšvēlēšanu tēriņu griestus, nacionālā apvienība pamanījusies iztikt ar tikai 16% no tēriņu limita – par šo naudu ir pirkts mazliet vides reklāmas, uz stabiem līmējot Dzintara Rasnača, Eināra Cilinska un Daces Melbārdes portrejas. „Nacionāļi” ir pilnīgā pašapmierā – viņi var atļauties netērēties, būt neaktīvi, jo ir pārliecināti, ka tik un tā 12. Saeimā iekļūs, turklāt ar diezgan lielu mandātu skaitu.

Droši vien tā arī būs, jo sociologu pētījumi šai partijai rāda gana labu vēlētāju atbalstu – pētījumu firma SKDS svaigākais reitings tai ir 9%. Ar to pietiek, lai pretendētu uz nozīmīgu vietu nākamajā varas pīrāga dalīšanā pēc vēlēšanām.

Partijai ir izveidojies stabils, diezgan daudzskaitlīgs atbalstītāju loks, un 5% barjera tai nebūs problēma.

Priekšvēlēšanu 4000 zīmju programmas preambulā nacionālā apvienība piesaka sevi kā nacionālkonservatīvu partiju, vienlaikus iezīmējot arī tādus savas cīņas elementus, kas nav gluži labēji, bet drīzāk kreisi, jo pauž lielu rūpi par nabadzīgajiem, apskādētajiem sabiedrības sērdienīgajiem slāņiem – par pensionāriem, par neapliekamo minimumu:. „Nacionālā apvienība ir un būs uzticīga Satversmē ierakstītajam Latvijas valsts mērķim: garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.

11. Saeimas laikā Nacionālā apvienība būtiski vairojusi atbalstu jaunajām ģimenēm ar bērniem, izcīnījusi vairāk naudas kultūrai, panākusi neapliekamā minimuma celšanu, aizstāvējusi pensionāru intereses, ierobežojusi uzturēšanās atļauju tirdzniecību, aizstāvējusi latvisku izglītības sistēmu, kā arī citos jautājumos aktīvi pārstāvējusi nacionālās intereses.”

Cīņa pret uzturēšanās atļauju tirdzniecību nacionālajai apvienībai jau pasen izdomāta kā jājamzirdziņš. No vienas puses milzīgas naudas Latvija ir ieguvusi pārdodot krievzemniekiem uzturēšanās atļaujas, taču šo pašu faktu var interpretēt kā lielu ļaunumu – sliktie krievzemnieki izpērk visu zemi un nav uzticami. To slikto pusi tad nacionālā apvienība visvisādi apvingro.

Nacionālās apvienības 4000 zīmju programmas nodaļā „Atbalsts ģimenēm” paredzēts: „Palielināts bērna kopšanas pabalsts līdz bērna divu gadu vecumam; ievērojami palielināti atvieglojumi par katru apgādājamo bērnu; īpaša “trešā bērna” politika; valsts nodrošinātas brīvpusdienas līdz vidusskolai, paplašināta pirmā mājokļa programma.”

Nevienlīdzības mazināšanai nacionālā apvienība piedāvā šādu tekstu: „Ievērojami palielināts neapliekamais minimums; iedzīvotāju ienākumu nodoklis satur progresīvo principu; piemaksas pensijai atkarībā no bērnu skaita; zemāki izdevumi pārtikai ģimenes budžetos; taisnīgs nodoklis par kapitāla pieaugumu; dzimtas un pašapdzīvotiem īpašumiem zemāki nodokļi; darba devējiem nav iespējams nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas papildus valsts valodai.”

Doma par progresīvo nodokli jau sen vējo politiskajā vidē, taču tā ir allaž bijusi opozīcijas tēma. Valdošās partijas ir pratušas to kā nebūt noairēt tālākā plauktā. Nacionālajai apvienībai ideja par nodokļu progresivitāti ļoti labi sakrīt ar sociāldemokrātisko partiju „Saskaņa” – gandrīz vai vienādiem vārdiem tās sola to pašu. Te gan ne visai atsaucīgas būs „Vienotība” un ZZS, kurām nodokļu progresīvā sistēma nešķiet tas ļoti aktuālais, ar ko noņemties.

Par ārlietām un valsts drošību nacionālā apvienība teic konkrēti, ka aizsardzības finansējumam jābūt 2% no iekšzemes kopprodukta, taču piemirst pateikt, kad tad īsti iecerēts šo finansējumu tādu dot. Tas, ka jābūt 2%, ir sen jau zināms, taču kaut kā nesanāk un nesanāk to uzkāpināt līdz tādam apjomam – allaž ir bijis kādi 0,8%, 0,9%, bet ne vairāk.

Vēl nacionāļi sola novērst Latvijas atkarību no Krievijas enerģētikā, finanšu un nekustāmā īpašuma jomās, taču nepaskaidro, kā šo neatkarību iegūs.

Tautsaimniecībā un reģionu attīstībā nacionāļi sola ierobežot ārvalstniekiem iespējas iegādāties Latvijas zemi. Tas ir tā ļoti nacionāli – atgādina dažas trešās pasaules valsts ksenofobisko un koloniālās pagātnes ietekmētu domāšanu. Zemi kāds diezin vai atnāks un nopirks, lai aizvestu projām. Bet doma, ka stratēģiskajiem īpašumiem jāpaliek valsts īpašumā, nav zemē metama. Vēl nacionālā apvienība tik ļoti deg par „Rail Baltica” būvniecību, ka pat piemin to savā programmā. „Rail Baltic” ir apmēram kas tāds, kā būvēt tiltu paralēli Daugavai – maz jēgas. Zināms, ka izejvielas atrodas Austrumos un pircēji tām ir Rietumos. Bet diezin vai ir loģiski taisīt neiedomājami dārgu vilcienu starp Dienvidiem un Ziemeļiem. Bet nu nacionāļi jau labi sen ir principiāli iesēdušies šajā projektā un fano par to jo aizrautīgi.

Sadaļā „Izglītība, kultūra, veselība” no nacionālās apvienības varēja sagaidīt īpaši ekstrēmu krievnīšanu, taču tekstā viss ir diezgan nevainīgi. Teikts gan ir, ka „valsts izglītības iestādēs mācības notiek valsts valodā, mazākumtautību skolās papildus apgūstot savu valodu, kultūru un vēsturi”. Bet nav izteikti kādi draudīgi datumi – ka, piemēram, no tāda un tāda gada tāda janvāra būs aizliegts runāt, mācīties un domāt krieviski. Tas tad mazliet tā kā vieš cerības, ka uz karu un apzināti tīšu krievu un Krievijas provocēšanu nacionāļi vēl pagaidām nepošas.

Programmas sadaļā, kur runāts par valsts pārvaldes lietām, nacionāļi iekļāvuši solījumu neļaut publiskajos iepirkumos piedalīties pretendentiem ar ārzonu kapitālu. Ja šāda ideja kļūtu par valdības politiku, uzreiz būtu jāpārtrauc „Citadeles” bankas pārdošanas process, jo tur bez ārzonu kapitāla piedalīšanās iztikt nekādi nevarēs.

Lai arī īsajā 4000 zīmju programmā starp nacionālo apvienību un citām partijām pastāv diezgan lielas pretrunas, tās nav tik nepārvaramas, lai traucētu nacionāļiem pēc vēlēšanām biedroties kopīgā valdošajā koalīcijā ar „Vienotību” un ZZS. Ar sociāldemokrātisko partiju „Saskaņa” nacionāļi nekad nebiedrosies dēļ nacionāliem aizspriedumiem. Tāpēc nākamā valdība pēc 12. Saeimas vēlēšanām solās būt ļoti līdzīga tai, kas ir pie varas pašlaik.