Pastarīšiem programmas sakarīgākas

Pētījumu firmas SKDS, kā arī citu sociologu kompāniju partiju popularitātes mērījumi rāda, ka 12. Saeimā no 13 pretendentēm stabila iekļūšana parlamentā garantēta tikai četrām – sociāldemokrātiskajai partijai „Saskaņa”, „Vienotībai, ZZS un nacionālajai apvienībai.

Intriga vēl ir par Ingunas Sudrabas partiju „No sirds Latvijai”, kas ar 3,4% reitingu vēl var uzraut un iekļūt. Neliela, apmēram pusotra procenta popularitāte ir Latvijas Krievu savienībai, taču patiesais šīs partijas vēlētāju skaits būs redzams tikai pēc vēlēšanām, jo šī ir Latvijai naidīga partija, un potenciālie tās vēlētāji diezin vai būs godīgi stāstījuši sociologiem, ka grasās balsot par šo partiju. Droši vien Latvijas Krievu savienība iegūs lielāku vēlētāju atbalstu, nekā rāda reitings, bet jācer, ka 5% barjeru tā nepārvarēs.

Vēl ir virkne partiju, kurās pulcējušies kādreiz ļoti populāri politiķi, taču savu vēlētāju uzticības kredītu viņi ir iztērējuši, izzaudējuši. Jāteic, dažiem popularitāte ir zudusi arī nepelnīti – tas ir noticis skarbā konkurencē, propagandas cīņā, kur lietā likti ne visai tīri paņēmieni.

Partijām „Vienoti Latvijai”, „Latvijas attīstībai”, Latvijas reģionu apvienībai un Jaunajai konservatīvajai partijai reitingi ir maziņi, un mazticams, ka tās spēs pārvarēt 5% barjeru. Vēl jau gan ir trīs nedēļas, kurās daudz kas var notikt, taču diezin vai iespējams atkārtot kādreizējos Alberta Kaula, Joahima Zīgerista un Ziedoņa Čevera finiša spurtus. Aināram Šleseram („Vienoti Latvijai”) finiša spurts dažas reizes ir izdevies, taču šī diezin vai būs tā reize, kad iznāks kas līdzīgs. Latvju tauta ir nogurusi no visa – no pozitīvisma un negatīvisma kampaņām, no harizmātiskām personām, kas sasola zilus brīnumus, bet pēc tam izgāžas kā veca sēta - kā Valdis Zatlers. Paredzams, ka vēlētāju aktivitāte būs ļoti zema. Aktivitātes zemumu vēl papildus veicina „Vienotības” iestumtais likums, ka mēnesi pirms vēlēšanām nedrīkst būt politiskā reklāma televīzijā. Politiskā reklāma internetā cilvēkiem uzbāžas un krīt uz nerviem. Diskusijas televīzijā ir garlaicīgas. Ir izdarīts viss, lai nekādu būtisku pārmaiņu nebūtu un pie varas paliktu tie paši vecie vēži vecajās kulītēs.

Aināra Šlesera, Aigara Kalvīša, Jāņa Straumes, Ivara Godmaņa un citu kādreizējo „smagsvaru” partija „Vienoti Latvijai” priekšvēlēšanu 4000 zīmju programmā sola panākt, lai Latvija nākamajos 10 gados izraujas no atpalicības Eiropas Savienībā un sabiedrības vairākums sasniedz pilnvērtīgu Eiropas vidējo dzīves līmeni.

Lai sasniegtu mērķi, „Vienoti Latvijai” balstīsies uz trim pamatprincipiem:

1. Latvijas turpmākā attīstība un drošība ir iespējama tikai saistībā ar Eiropas Savienības izaugsmi un dalību NATO.

2. Latvijas tautas labklājība nākotnē ir iespējama tikai, pastāvot nācijas izlīgumam.

3. Latvijas izaugsme līdz Eiropas vidējam līmenim ir īstenojama tikai, radot un uzlabojot darbavietas.

„Nācijas izlīgums” ir tā vieta, kas ne visai ir pa prātam varenajai valdošās koalīcijas partijai „Vienotība” un nepavisam nav pieņemama nacionālajai apvienībai, jo šīs partijas savu politiku ir paradušas taisīt pa vieglāko ceļu – izmantojot diezgan lielas sabiedrības daļas traumatisko vēstures redzējumu un rusofobiju. Partijai ir dažādi interesanti ieteikumi dažādās jomās – nodokļu politikā, aizsardzībā, izglītībā. Tā piedāvā samazināt PVN pārtikai uz 12%. Tas nav tik liels samazinājums kā „saskaņas” programmā, kur teikts 5%, taču arī šis – 12% - nekādā mērā nesakrīt ar valdošās koalīcijas plāniem neveikt nekādu samazinājumu pārtikas PVN.

Partija „Latvijas attīstībai”, ko radījis kādreizējais premjers un Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, līdzīgi kā Ingunas Sudrabas partija nosauc personu, kura radījusi partiju – Einaru Repši. Programmā relatīvi daudz simpātisku ideju, tā rakstīta dažviet pat tēlainā, brīvā valodā. Partija sola ne tikai neatcelt 9% mikrouzņēmumu nodokli, bet šādu pat samazināto likmi piemērot darbaspēkam kopumā. Skolotājiem Repšes partija sola skolotājiem algas 1100 eiro 2018. gadā, kas ir oriģināli, jo programmās parasti ir abstrakti solījumi nevis nosaukti konkrēti skaitļi. Taču ar „Latvijas attīstībai” un tāpat ar „Vienoti Latvijai” ir viena neliela problēma – šie džentelmeņi ir savulaik ilgi bijuši pie varas. Kāpēc tad tajā laikā viņi nenesa tautai to medu, pienu, mannā un ķīseli, ko sola tagad savās programmās?

Pie varas, tiesa gan ne pārāk ilgu laiku, ir bijis arī viens no Jaunās konservatīvās partijas aktīvistiem Jānis Bordāns, kurš bija tieslietu ministrs. Bordāns aizgāja no nacionālās apvienības ar lielu troksni – dēļ nesaprašanās ar partijas biedriem par maksātnespējas jomu un tās regulējumu. Taču troksnis norima, partija vēlēšanās gan startē un tajā ir pat daži diezgan sabiedrībā populāri cilvēki, taču nekāda uzrāviena un popularitātes tai nav. Jaunās konservatīvās partijas programmā kā pamatvērtības nosauktas 18. novembra Latvijas Republika, latviski runājoša nācija, demokrātija un tiesiskums, tradicionālā ģimene, labklājības valsts, Latvijas ģeopolitiskā piederība Rietumiem un godīgums. Viss būtu jauki, bet to „tradicionālo ģimeni” partija labāk varēja nepieminēt. Ir viens netradicionāli orientēts žurnāls un sociālo tīklu aktīvā publika, kas to sapratīs kā homofobiju un šo partiju neatbalstīs.

Latvijas Reģionu apvienība līdzīgi kā daudzas citas varai opozīcijā esošās partijas grib samazinātu PVN likmi pārtikai, nepacelt mikrouzņēmumu nodokli un līdzīgi kā varas partijas piesauc energoneatkarību no Krievijas. Latvijas Reģionu apvienības ideja ir brīnišķa – apvienot dažādu reģionu mazās partijas vienā lielā dūrē. Kaut kas uz to pusi jau sāk sanākt, taču, lai pretendētu uz 5% barjeras pārvarēšanu, pagaidām laikam vēl ir par īsu.

Kopumā mazliet tā kā žēl par to, ka četru partiju intelektuālais darbs, sacerot programmas, ies zudumā – lai gan reitingi tām zemi un cerību tikpat kā nekādu, šo vēlēšanu pastarīšu un sērdieņu programmās ir vairāk satura, dzīvas valodas un radošuma, nekā dižpartijām.