Šokējoši uzticamā VID vadība

© F64

Krievu satīras klasikas šedevrā Zelta teļš ir tāds pagrīdes miljonārs Koreiko. Viņš ģērbjas un uzvedas pieticīgi pelēki, lai neizceltos uz godīgo padomju pilsoņu fona, dreb bailēs, ka tikai kāds neuzzina, kādas bagātības viņam pieder.

Būtu loģiski, ja tie Latvijas ļaudis, kas bagātību sarausuši, strādājot tiesībsargājošajās iestādēs, KNAB, VID, specdienestos, tāpat arī tie, kas miljonus uztaisījuši, izmantojot draugus un radiniekus šajos dienestos, uzvestos ja ne tā kā Koreiko, tad vismaz kaut cik pieklājīgi. Taču šie pilsoņi uzvedas tieši pretēji - nav ne bremžu, ne kauna, bet drīzāk tauku trakums un sacensības, kurš kā pratīs iznesties, kurš uzbūvēs lielāku māju, kurš vizināsies jaunākā, dārgākā auto.

Bet nu atgadās arī, ka kādam palaikam sanāk krist nežēlastībā. Finanšu policijas izmeklētājs Roberts Dirnēns savā amatpersonas deklarācijā bija ierakstījis, ka no mātes - skolotājas - kopā ar brāli mantojis pusmiljonu vērtu nekustamo īpašumu. Droši vien izmeklētājs pats apkaifojās, cik veikli izgudrojis - saņēmis mantojumu, visi gali ūdenī, un iepūt. Tā jau ir ņirgāšanās, absolūtas visatļautības un nesodāmības demonstrācija vispārākajā pakāpē. Brīnumu lietas savās dekarācijās ir rakstījuši arī daudzi citi viņa kolēģi, taču Dirnēnam laikam nepaveicās ar to, ka viņa necilie oficiālie ienākumi būs bijuši īpaši krasā kontrastā ar viņa turību. Vai varbūt salamājies ar kādiem kolēģiem? Varbūt nav dalījies, nav maksājis nodevas jumtam?

Rezultāts ir bēdīgs - LTV raidījumi De facto un Aizliegtais paņēmiens ziņo, ka likumsargi veikuši kratīšanas, četras personas tiekot turētas aizdomās - arī kāds Igaunijas pilsonis. Vaicāts, par ko ir aizdomas likumsargiem, Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš De facto atklāj: «Noformēti dokumenti par neesošiem darījumiem, naudas plūsma, patiesā izcelsmes maiņa, naudas piederības maiņa, naudas legalizācija, kas ir saistīta ar PVN izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļa nomaksas.»

Saprotams, ka neviens nav saucams par noziedznieku, kamēr nav spriedusi tiesa. Tāpat arī šajā gadījumā viss vēl priekšā. Taču, ja aizdomas apstiprināsies, tas neizskatīsies glīti. Ja visādu dienestu vilkači uzplečos ņem kukuļus, palīdz nesamaksāt nodokļus, reketē un reiderē, tas ir gana briesmīgi, bet PVN izkrāpšana, izmantojot fiktīvus darījumus, ir vēl sliktāks noziegums - tā nav nauda, kas aiziet garām valsts kasei, bet brutāli no valsts kases izzagta nauda. Vēl sliktāk, ja tur piedalās valsts amatpersona.

Sabiedrībai var rasties iespaids, ka tagad pastāv tādi kā divi VID un divas Finanšu policijas - ir «negodprātīgā», kuru vairs nav iespējams paslēpt zem mundiera goda vadmalas, un «labā», kas tagad skarbi izkrata sava bijušā kolēģa īpašumus. «Labā» skaitās VID priekšniece Ināra Pētersone, kuras vadībā tagad notiek kadru tīrīšana un rotācijas, pārstādot puķes no viena podiņa citos podiņos.

Taču kaut kas šajā stāstā nav īsti saprotams. Kur bija «labā» VID daļa, kad «sliktie», kas strādā tajā pašā mājā, tajos pašos gaiteņos un kabinetos, gandrīz vai bruku dabūdami, stiepa mājās naudas kules? Un par atmazgāto naudu pirka džipus un pilis. Vai tad kolēģis kolēģa straujo turības pieaugumu un plātīgo greznību var neredzēt? Kur šajā laikā bija iekšējās uzraudzības sistēma? Kur skatījās VID priekšniece Pētersone, kas vairāk nekā desmit gadus jau strādā VID?

Pašreizējās skandalozās norises varbūt nekad tā arī nesāktos, ja nebūtu pirmā De facto sižeta, kas norādīja tikai uz to, kas izlasāms publiski pieejamās amatpersonu deklarācijās. Kad žurnālisti jau bija parādījuši karaļa kailumu un sabiedrības sašutums sāka kāpt pāri malām, VID vadība ir beidzot sapratusi, ka nepietiks ar vāvuļošanu par «nomelnošanas kampaņu», ka kaut kas būs jādara, lai vismaz izskatītos, ka kaut kas tiek darīts.

VID darbinieki tiek rotēti un biedēti. Vairāki desmiti no viņiem esot KNAB redzeslokā. Tas būtu brīnišķīgi, ja arī starp KNAB darbiniekiem nebūtu «biznesmeņu». Kas uzraudzīs tos?

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers izteicās, ka ir šokēts par faktiem VID finanšu policistu deklarāciju lietā, tomēr neesot pamata tik lielai neuzticībai VID un Finanšu policijas vadībai, kā vienam otram šķiet.

Drusciņ tomēr māc bažas, ka ne tikai vienam otram, bet arī trešam, ceturtam un vēl ļoti daudziem valstī nešķiet gluži tāpat, kā šķiet Kalnmeieram.



Svarīgākais