Vienkāršs risinājums sarežģītām problēmām

«Ir starp maniem paziņām daudz ļaužu, ko liktenis negrib žēlot,» rakstīja franču dzejnieks Gijoms Apolinērs, kuru latviski pazīstam Klāva Elsberga atdzejojumā. Ir Latvijā daudz cilvēku, kam neiet labi un kas jūtas slikti.

Dabiski, ka cilvēks, kas neredz laimi savā dzīvē, ātri vien atrod vainīgos, kas pie šāda nelāga stāvokļa noveduši - tā ir valsts vara, politiskā elite, zagļi, ierēdņi, nejēdzīgi likumi un neglīti to izpildītāji. Tur kopā jau kaut kā sāk veidoties elektorāts un niša kādai jaunai skaistai partijai, kas vedīs tautu saulītē, kādiem politiķiem, kas sarežģītām problēmām piedāvā vienkāršus risinājumus.

Kā teicis Ļeņins, ir tāda partija! Tā ir jaundibinātā Artusa Kaimiņa partija Kam pieder valsts. Partijas līderis ir talantīgs, agresīvs politiskais huligāns, kas lieliski jūt savu atbalstītāju noskaņojumu. Kopš Joahima Zīgerista, kas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados drasēja pa Latvijas iekšpolitiku, nekas tik spilgts, ar tādu radošu izdomu nav redzēts. Atšķirībā no Zīgerista, kas orientējās uz veciem ļaudīm, pensionāriem, Kaimiņam ir cits fanu pulks - tie ir gados jauni cilvēki, tvitera un feisbuka publika, ļaudis, kas caurām dienām nīkst pie datora un sarkastiski ņirgājas par valdošās elites neveiksmēm.

Tādiem kā Kaimiņš ir dažādi tālākās politiskās karjeras iespējamie ceļi. Viens variants ir ātri uzšauties popularitātes debesīs, ātri likt vēlētājiem vilties un pazust no debesjuma, kā tas nesen atgadījās tukšpolitikānim Valdim Zatleram. Taču Kaimiņš ir uz ilgāku laiku nekā tikai uz vienu sasaukumu. Ja šāda tipa politiķis paliek uz ilgāku laiku, tad viens no variantiem ir caur sevi kanalizēt neapmierināto ļaužu noskaņojumu, mūžīgi sēdēt opozīcijā, bet faktiski balstīt pozīciju, kā to dara Krievijas šovmenis Vladimirs Žirinovskis. Vēl ir teorētisks variants, ka kādā tālā nākamībā Kaimiņš pārvēršas par pozicionāru, «nāk pie prāta» kā Joška Fišers, kurš sāka politisko karjeru kā radikāls kreisais ekstrēmists, bet beidza kā solīds Vācijas ārlietu ministrs frakā.

Kaimiņš gan vismaz pagaidām uz reālpolitikas pusi nemaz nav virzījies, bet tapis aizvien nepiesietāks un agresīvāks - ar Latvijas Reģionu apvienību, kura Saeimā ir ietikusi, lielā mērā pateicoties Kaimiņam, viņš ir saēdies un plenārsēžu zālē pat nesēž ar citiem reģionistiem kopā. Viņam jau ir jauna partija.

Nav tā, ka jaunās partijas līderis būtu vienīgā vērā ņemamā figūra un visi pārējie pelēka masa. Jaunajā partijā ir Ilmārs Poikāns, kas guvis skandalozu slavu kā Neo, kurš kā hakeris atklāja tautai ļauno ierēdņu algas, un par to pret viņu tika vērsta krimināllieta. Tauta juta viņam līdzi, un te nu viņš ir - jaunajā Kaimiņa partijā! Vēl ir tāds filozofs Atis Zakatistovs jeb Dr. Starp citu, kurš radio un televīzijā trāpīgi un asprātīgi komentē politikas procesus.

Bet te ir viena liela problēma. Ap jauno partiju pulcējas ļaudis, kas redz, ka ir slikti, zina parādīt, kā nevajag darīt, taču nav pārliecības, ka viņi zina, ko vajag darīt, un vēl mazāka pārliecība, ka viņi darītu to, kas jādara, ja paši tiktu pie darīšanas. Ļoti liela ir varbūtība, ka partija Kam pieder valsts ietiks nākamajā Saeimā, taču skaidrs arī tas, ka šī partija paliks stāvēt pie ratiem un valdošajā koalīcijā netiks aicināta. Kamdēļ šāda jau iepriekš nolemta partija vajadzīga, kam tā vajadzīga?

Nebūsim naivi - balle nav par velti, ar pliku pakaļu partiju nevar nodibināt, kāds par to maksā. Bet te grūti saprast šīs partijas aizkadra sponsoru motīvus - kāpēc viņi balsta šo partiju? Kādai nenoskārstai vajadzībai? Vai būs kādreiz nākamībā kāds svarīgs likums vai balsojums, kurā piepeši tieši Kam pieder valsts viedoklis būs izšķirošs? Vai arī partija vajadzīga tikai kā bazūne, ar kuru atskaņot kādu informāciju un tā mēģināt ietekmēt sabiedrisko domu?

Līdzšinējās Kaimiņa likumdošanas aktivitātes ir bijušas tikai ekstrēms, neslēpts, bezkaunīgs populisms. Tāpēc pašreizējā politiskā elite no Kaimiņa nemaz nebaidās, un pats Kaimiņš, kad ies kārtot lietas uz kādu komercbanku, sevi varēs deklarēt kā politiski nenozīmīgu personu. Taču, ja Kaimiņam un viņa jaunajiem biedriem izdotos uzrakstīt vienu, otru, trešo likumdošanas iniciatīvu, kas sakarīga un rāda, ka ir labāka par pašreizējo likumu radītāju darba augļiem, tad gan varētu sākt ost pēc petrolejas un ar Kaimiņu nāktos rēķināties.