Nazarbajevs atvadās neaiziedams
Ja neskaita politikas ekspertus, lielākajai daļai kazahu Nursultana Nazarbajeva atkāpšanās no Kazahstānas prezidenta amata ir šokējošs pārsteigums, jo viņi nespēj iedomāties, kā tas ir, kad valsti nevada Nazarbajevs. Viņš ir valdījis jau gandrīz 30 gadus. Nevienam citam postpadomju telpā nav izdevies noturēties zirgā tik ilgi.
Pagājušajā gadā Nazarbajevs lūdza Konstitucionālajai padomei izvērtēt, vai prezidents var pamest amatu labprātīgi, un saņēma apstiprinošu atbildi. Pērngad pēc Nazarbajeva ierosmes tika paplašinātas parlamenta pilnvaras. Šogad pirms mēneša viņš atlaida valdību. Šie manevri vedināja domāt, ka prezidents varbūt grasās pamest posteni. Taču ikreiz, kad televīzijas pārraides tika pārtrauktas un ekrānā parādījās Nazarbajevs, tas bija atkal kārtējais paziņojums par ekonomikas attīstību. Bet nu tas brīdis ir pienācis, un Nazarbajevs otrdien tiešām atkāpās.
Tas izraisa daudz minējumu un jautājumu, kas tad īsti notiek Kazahstānā. Šo valsti uzmanīgi vēro Krievija un Ķīna, kurām ir intereses Centrālāzijas reģionā. Tāpat arī Turcija, Lielbritānija un citas. Ja nu notiktu tā, ka Kazahstānā rastos kāds varas vājums, galma apvērsums vai jukas, būtu paprāvs bariņš maitasputnu, kas šajā dabas resursiem bagātajā zemē pasnaikstītos pēc kumosa. Taču atšķirībā no citām reģiona valstīm Kazahstāna trīs dekādes ir bijusi politiski stabila, tās ekonomika ir apbrīnojami sekmīgi attīstījusies. Pēdējos gados gan ir problēmas, tomēr Kazahstāna ir līdere reģionā, Nazarbajevam neviens neuzdrošinās runāt pretī, un viņš ar stingru roku ir valdījis...
Un turpina valdīt. Jo atkāpšanās no prezidenta amata vēl nenozīmē, ka viņš ir atdevis varu. Viņam joprojām ir Drošības padomes vadītāja amats. Šī padome agrākos laikos bija konsultatīva, bet pēc attiecīgiem likumu grozījumiem tai pašlaik ir konstitucionāls statuss. Tāpat Nazarbajevs saglabā valdošās partijas Nur Otan vadītāja amatu. Un 2010. gadā ir pieņemts likums, ka Nazarbajevs ir Elbasi jeb Nācijas līderis.
Nazarbajevs varētu neieņemt vispār nekādu amatu, bet tik un tā faktiski paliktu galvenais cilvēks valstī.
Šonedēļ parlaments par godu Nazarbajevam pieņēma lēmumu pārsaukt galvaspilsētu Astanu par Nursultanu.
Centrālāzijas reģiona īpatnība ir tā, ka tur valstis vada autoritāri līderi, visur ir spēcīgas personības kulti. Ja vadonis nomirst un nav parūpējies par pēctecību, sākas skarba cīņa par varu. Nazarbajevam ir jau 78 gadi, viņš saprot, ka nav mūžīgs, un viņš negribētu, lai pēc viņa tiek izpostīts viss, ko valsts viņa valdīšanas laikā ir sasniegusi. Acīmredzot Nazarbajeva manevru mērķis ir palēnām iet nost no skatuves un nodot varu drošās rokās. Atkāpdamies viņš sarīko tādu kā pats savu bēru ģenerālmēģinājumu, lai paskatītos, kā kurš politiķis uzvedas, paturot sev iespēju «atdzīvoties» un iejaukties, ja kaut kas sāk iet greizi.
Saskaņā ar konstitūciju prezidenta amatu šonedēļ sāka pildīt līdzšinējais parlamenta spīkers Kasims Žomarts Tokajevs. Nav simtprocentīgi zvanīts, ka tieši viņš būs izredzētais pēctecis, tomēr viņš ir figūra, kam ir vislielākās izredzes par tādu kļūt.
Prezidenta vēlēšanām būtu jānotiek 2020. gadā, taču pastāv iespēja, ka tās var tikt sarīkotas agrāk. Lai vai kurš kļūs par nākamo prezidentu, viņam nebūs tik lielas varas kā Nazarbajevam. Tam ir veiktas izmaiņas konstitūcijā, kur liela daļa pilnvaru nodota parlamentam un attiecīgi atņemta prezidentam. Līdztekus Tokajevam uz prezidenta amatu var pretendēt vēl virkne ietekmīgu politiķu. Nazarbajeva vecākā meita Darina ir talantīga valsts darbā - viņa nupat ir kļuvusi par Senāta spīkeri -, taču tēvs agrāk ir izteicies, ka negribētu savai valdīšanai ģimenisku turpinājumu. Arī citas meitas vīrs Timurs Kulibajevs tieši šā paša iemesla dēļ neder. Vēl ir spēcīgs politiķis Imangali Tasmagambetovs, kurš agrāk bija ārlietu ministrs un 2017. gadā tika nosūtīts uz Krieviju par vēstnieku. Bet arī viņš laikam nepiedalās sacensībā, jo nevar cerēt tikt ievēlēts, atrodoties citā valstī. Katrā ziņā pagaidām ir daudz neskaidru jautājumu, kas ir svarīgi ne tikai Kazahstānai.
Arī Latvijai ir svarīga šī valsts, jo Kazahstāna ir stratēģiskais partneris Eirāzijas tranzītā. Lai gan Lietuva ir aizsteigusies tālu priekšā, sadarbojoties ar Kazahstānu megaprojektā Jaunais zīda ceļš, Latvijai vēl ir cerības kļūt kaut vai par atzariņu šajā tranzīta un loģistikas pasākumā, kas nākotnē aizvien ciešāk savienos Ķīnu un Eiropu. Kazahstānā ir nafta, ogles, cinks, varš, sudrabs, zelts un urāns. Ārzemju investorus kazahi vilina ar pievilcīgu nodokļu politiku. Iegūstot valsts pasūtījumus vai iekļaujoties kādā valstiskā attīstības programmā, iespējams dabūt prāvas subsīdijas. Kazahstānā augstu vērtē zināšanas par Eiropas Savienības likumdošanu un jauno tehnoloģiju izglītību. Tūrisms abos virzienos ir perspektīva nozare.
Arī riski, protams, pastāv. Pašlaik šai valstij ir riskants laiks. Jāskatās, kā tā tiks tam pāri. Izskatās, ka tiks pāri.