Beztiesiskuma bezkompromisionāru cerības uz Valsts kontroli
Viens no tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) darbības virzieniem, ko var samanīt, ir centieni palielināt Valsts kontroles (VK) un valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas ietekmi un varu. Tas nav tāpat vien, bet lai varētu niknu savvaļas vilku, kas kož visiem, piejaucēt un pārvērst par personiski partijisku suni. VK ir iestāde, kas dara ļoti vajadzīgu un labu darbu – izpēta dažādu valsts iestāžu naudas lietas, darbību lietderību un atbilstību likumam. Būt par valsts kontrolieri ir diezgan populāri, ko pierāda bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas grandiozais kāpiens politikā, kam gan vēlāk sekoja tikpat grandiozs kritiens. Arī pašlaik VK bauda gan parasto ļaužu, gan politiskās elites cieņu. 18. novembrī Krūmiņai Valsts prezidents Egils Levits pasniegs ordeni.
VK bieži nāk klajā ar sensacionālām ziņām par šausmu summām, kas izšķērdētas, vai šaušalīgiem likumu pārkāpumiem tajā vai citā iestādē. Grūti pat atcerēties, kad kādā VK izauditētā iestādē nav konstatēts kaut kas nepareizs. Laikam pēdējā reize bija pirms kādiem gadiem vienā ar mežu saistītā iestādē, kur brīnumainā kārtā VK neko sliktu nebija atklājusi. Taču te būtu jāņem vērā, ka VK pēc būtības ir grāmatvede, kas visu pasaulē vērtē caur ciparu un likuma burta prizmu. Ne vienmēr pārkāpumi ir tik baisi, lai par tiem pienāktos sods. Bieži VK konstatē pārkāpumus, kuri jānovērš un kurus atbildīgās personas novērš (vai nenovērš). Katrā ziņā VK nav un nevar būt iestāde, kas varētu aizstāt tiesu vai kā pēdējā instance pateikt, ka tā vai cita amatpersona ir vainīga vai ņemama nost no amata. Tam ir kārtība, procedūra un ir citas institūcijas. Latvijā, kas trijus gadu desmitus ir vismaz centusies kļūt par tiesisku valsti, ir iedibināta saprātīga un loģiska sistēma, ka VK nodarbojas ar savām lietām savas kompetences ietvaros, policija vai KNAB - ar savām, Ģenerālprokuratūra - tāpat, bet verdiktu saka tiesa.
Bet ir Bordāns un JKP, kas laikam visu labprāt apgrieztu kājām gaisā. Tā kā šīs partijas līderi pasauli vēro caur savu maniakāli mitoloģisko, paranoiski populistisko un liekulīgi dubultstandartīgo prizmu, visi, kas jelkad kaut kā nav glaudījuši šos politiķus pa spalvai un bez ierunām izpildījuši Bordāna, Jutas Strīķes vai Jura Juraša kaprīzes, automātiski ir nonākuši viņu «melnajā sarakstā» un kļuvuši par «ļauno spēku» sazvērestības dalībniekiem. Normālā un parastā demokrātijā, kurā amatpersonu atbilstību amatam izvērtē kompetenti eksperti, Bordānam nekas lāgā nevedas. Viņa politiski tendenciozais uzbrukums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kurš ir viens no JKP propagandas pasaku sliktajiem tēliem, ir beidzies ar pilnīgu un galīgu sakāvi. Augstākās tiesas lēmums, kas ir visaugstākā iespējamā un visautoritatīvākā juristu ekspertīze, nekonstatēja pietiekamu pamatu, lai Kalnmeiers būtu jāņem nost no amata.
Kalnmeiers nav vienīgais, kuru Bordāns gribētu dabūt nost no laukuma un vietā ielikt kādu sevis gribētu kadru. Nesen LSM raidījumā Krustpunkti un vēlāk arī sociālajos tīklos Bordāns pauda, ka VK konstatēti pārkāpumi ir pietiekams pamats, lai Saeima varētu lemt par neatkarīgas valsts institūcijas vadītāja atlaišanu. Lai nu tā būtu - Saeima visu ko var, bet vienlaikus arī nevar, ja grib nodrošināt demokrātisku varas dalīšanu valstī. Jo tai jārespektē tiesu varas neatkarība, un atsevišķas VK konstatētas grāmatvediskas nepilnības prokuratūrā tā uzticēja vērtēt tiesu varai. Latvijā ir vairākas neatkarīgas institūcijas - ir prezidenta kanceleja, Satversmes tiesa, Valsts kontrole, NEPLP, CVK, tiesībsargs un citas. Visus šos vadītājus ievēlē Saeima. Tieši kuru no šiem Bordāns tagad grib, lai Krūmiņa atlaiž jeb, lai izskatās likumīgi, atlaiž uz VK auditu pamata? Ar Kalnmeieru nav sanācis, bet «slikto» saraksts ir garš.
Demokrātiskā un tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka tiesa, prokuratūra, policija vai Valsts kontrole būtu pakļauta likumdevējam vai vēl briesmīgāk - vienai partijai vai politiskam grupējumam. Tāda stila prakse tiek piekopta austrumos no Latvijas, bet pat tur varas vertikāle kautrējas un skaļi neatzīst, ka tiesa un represīvās iestādes būtu pakļautas valdošajai politikai. Tikmēr Latvijā Bordāns un JKP pat pārāk neslēpj, ka vēlas tiesu varu pakļaut sev. Tā kā tiesu vara nepakļaujas, tiek «stiprināta» VK. Tā vien skaties, vai nebūs JKP uzrīdītas VK revīzijas ar iepriekš jau uzstādītu rezultātu - «izčakarēt»?
Nezin vai VK un tās vadītāja apzinās savu risku atrasties vienas partijas interešu sfērā? Vai valsts kontroliere spēs būt lepna un profesionāli neatkarīga, lai neietu JKP pavadā? Jo «darbs» ar viņu ir acīmredzami sācies - visticamāk, viņai jau tiek ausī medaini čukstēts: «Tu esi superīga! Ņem ciet - «pucī»!»