Pašnāvnieku mežs
Japānā netālu no Fudzi kalna ir biezs, spokains Aokigaharas mežs, kurā policija atrod simtiem līķu. Zinātnieki ir pētījuši, tomēr nevar saprast, kāpēc cilvēki dodas uz šo mežu nomirt, turklāt pastāv iespēja, ka viena daļa uz turieni nav gājuši pašnāvēties, bet apmaldās, netiek ārā un iet bojā no sala un bada. Kaut kāda līdzīga mistika notiek arī Latvijas iekšpolitikā, kur pašlaik virkne partiju kā tādā Aokigaharā veic harakiri, pakaras, nošaujas un vēl uzkož ciankāliju. Viens no klasiskajiem veidiem, kā garantēti izzaudēt uzticību vēlētāju acīs, ir iznest publikas apskatei partijas iekšējos kašķus. Šādā veidā savulaik aprāvās LSDSP, DPS, TKL un citu varenu partiju dzīve. Dīvainas, drūmas un nesaprotamas tagad ir Saskaņas un Gods kalpot Rīgai rituālās dejas – politiķi, kas savulaik veidoja nesatricināmu un betoncietu koalīcijas bloku, pašlaik nespēj pat cits uz citu paskatīties, neiet vienās labierīcībās un nesniedz viens otram roku. Bet nu tā gadās – nekas nav mūžīgs.
Rīgas dome kritīs, un ārkārtas vēlēšanas notiks, bet ir palikuši daži tehniski jautājumi, kādā veidā un ar kādu iemeslu. Pēc sākotnējā scenārija bija domāts tā, ka 13. februārī uz plenārsēdi sanāk Saeima un steidzamības kārtā divos lasījumos atlaiž Rīgas domi uz «atkritumu pamata». Šis pamats, ko sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar ministru Juri Pūci (Attīstībai/Par! (AP!)) priekšgalā, ir juridiski ļodzīgs, jo pastāv lielas iespējas strīdēties, ka pie atkritumu ķezas dome nav vainīga un ka tā nav atkārtota pašvaldības autonomo funkciju nepildīšana, kā to apgalvo Pūce. Par šo lietu varētu prāvoties Satversmes tiesā, un pastāv liela varbūtība, ka Satversmes tiesa likumu par domes atlaišanu var atzīt par neatbilstīgu Satversmei. Par šādu iespējamo prāvošanos valdošās koalīcijas partijas gan neko daudz nebēdā, jo ir jau nobriedušas atlaist domi, lai tur vai kas.
Bet taču Latvijas politika nebūtu politika, ja viss notiktu tik prognozējami un garlaicīgi. Ir Oļegs Burovs, kurš ar viltīgu smaidiņu trešdien sasauca divas domes sēdes pēc kārtas, kurās piedalījās par maz deputātu, lai būtu kvorums. Vakar bija trešā sēde bez kvoruma, kas rada pavisam jaunu juridisko situāciju. Tagad dome tiešām pārkāpj likuma Par pašvaldībām 91. pantu, kurā nosaukti gadījumi, kuros domi var atlaist. Tagad dome parāda, ka nespēj pildīt tai likumā noteiktās funkcijas. Tā ir tīša, apzināta Rīgas domes pašnāvība, negaidot, kad atnāks bende.
Šādas tādas problēmas gan te vēl ir, lai neteiktu, lamatas Milzu Lempjiem. Jo Burova viltīgais smaidiņš nav viltīgs tāpat vien… Tagad valdības valdošajai koalīcijai mazliet jāpalauza galva, kā tuvākajā laikā rīkoties un uz kāda pamata domi atlaist. Ir VARAM sagatavotais un parlamenta komisijā akceptētais likumprojekts ar atkritumu argumentāciju. Saeimas Juridiskais birojs gan ir brīdinājis, ka labi nebūs un šādu šaubīgu likumu nevajag pieņemt, taču politiķi ir raduši gudru cilvēku iebildumos neklausīties. Pastāv otra iespēja, ka domes atlaišanai tiek lietota jauna argumentācija uz tā pamata, ka dome vairs strādāt nespēj. Ar šāda likuma likumību problēmas nevar rasties, taču to nevar pagūt sagatavot līdz 13. februārim, jo jāveic visādas formālas procedūras, kurām nepieciešamas trīs nedēļas. Bet politiķi jau ir uzkarsuši un kārpa ar pakaviem zemes kumšķus, pūš pa nāsīm tvaiku gatavībā mesties iekšā ārkārtas ārprāta priekšvēlēšanu kampaņā. AP! jau pagājušajā nedēļā vairs nevarēja nociesties un izvietoja priekšvēlēšanu plakātus. Ja atlaišana ievelkas uz trim nedēļām, dome var šajā laikā atkal sākt sanākt uz sēdēm, pieņemt budžetu un rādīt vēlētājiem skumju grimasi - mēs te tik labi strādājam, bet ļaunie mūs atlaiž.
Iespējams, šajos manevros ir kāda supervieda publisko attiecību arhitekta roka, kas zīmē, kā izkļūt no neapskaužamās situācijas, kādā ir nonākusi Saskaņa un GKR. Partijas ir sakašķējušās savā starpā un savā iekšpusē, visur, kur deputāti un amatpersonas iet, no pakaļas nāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji, kas krata pašvaldības kabinetus tā, ka dreb rūtis. Šādos apstākļos un pie šāda spiediena vairs dzīvot nevar. Tāpēc lai labāk šausmīgs gals, nekā šausmas bez gala. Pēc šausmīga gala katarses ir iespēja veidot kaut kādu restartu, mēģinājumus atdzimt.
«Pašnāvnieku mežs» ir plašāks nekā tikai Rīgas domes teritorija. Vai katru nedēļu no valdības un Saeimas namiem atskan sirdi stindzinoši kliedzieni, kur tāpat daži spēki mēģina pakārties, noindēties un nošauties. KPV LV radītājs, līderis un ievilcējs Saeimā Artuss Kaimiņš ir paziņojis, ka partiju pamet. Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) pieprasa ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) demisiju. Valdības valdošā koalīcija nav komanda, bet intrigantu bariņš, kurā netiek garām palaista neviena iespēja paplūkt laurus sev un piepes pielipināt partneriem. Domes ārkārtas vēlēšanu kampaņa būs ļoti īsa un ļoti intensīva, un tās laikā tā saucamās latviskās partijas var sākt priekšlaicīgi dalīt nenomedīta lāča ādu un saplēsties savā starpā. Politiķiem ir hroniska īpašība vēl un vēl atkārtot reiz jau pieļautas kļūdas, un reiz jau izgāzās pasākums, kurā partijas neko citu nepiedāvāja, kā tikai gāzt Nilu. Taču derētu arī pozitīvas programmas, piedāvājumi kaut ko Rīgā celt, uzlabot, veicināt, nevis tikai lamāt līdzšinējos vadītājus.