Jaundžeikara neitralizācija

1972. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs sākās Votergeitas skandāls, kas beidzās 1974. gadā ar prezidenta Ričarda Niksona atkāpšanos. Viena no šā skandāla sastāvdaļām, kas izraisīja milzīgu tautas sašutumu, bija tas, ka politiķi izrādījās izspiegojuši savus konkurentus, noklausījušies viņu sarunas.

Latvija 2011. gadā ir cits laiks, cita valsts un cita morāle. Jau deviņus gadus sākumā partijai Jaunais laiks, tagad partiju apvienībai Vienotība pieder sava politiskā policija, ko dēvē par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ļaužu masas par to nesatraucas, bet pat gavilē un kaifo par katrām nejauši priekšlaikus noplūdušām noklausītām telefonsarunām. Jau deviņus gadus šī ohranka cītīgi strādā, lai vienotīgie izskatītos nevainīgi kā balti jēri, bet viņu konkurenti – kā briesmoņi, kas asi ož pēc sēra, kontrabandas un korupcijas. Jāteic, ir arī daudz ko izdevies panākt – Vienotība kopā ar komedianta Valda Zatlera partiju un dzintardzidrajiem nacionāļiem veido valdību.

Šlesera reformu partija jeb LPP/LC jau 10. Saeimas laikā palika opozīcijā, bet tagad vispār ir izsviesta no spēles – ārkārtas vēlēšanās ieguva nieka 2,7%, un maz ticams, ka atkopsies. Tomēr laikam jau kaut kādas bažas uzvarētājus māc, jo citādi grūti izskaidrot, kāpēc joprojām kā tādi Lībijas «demokrātiskie spēki» vienotīgie turpina spārdīt gulošā konkurenta asiņaino līķi.

Labākajās čekas tradīcijās naktī no 1. uz 2. novembri KNAB ir arestējis bijušo Saeimas deputātu un Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru. Šis šovs zibens ātrumā ir apaudzis ar dažādām baumām un minējumiem, jo KNAB nestāsta, ko īsti izdarījis Jaundžeikars. Viņam inkriminēti divi Krimināllikuma panti – valsts noslēpuma izpaušana un korespondences izpaušana. Viņš it kā esot uzkūdījis kādu amatpersonu izpaust viņam valsts noslēpumu. Interesanti, kā tas izskatījās – amatpersonas uzkūdīšana izpaust?

Šī amatpersona neesot bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis.

Lieta neesot arī saistīta ar nesenajiem šīs vasaras notikumiem, kad visi, kam nav slinkums, jau pāris dienas pirms vērienīgajām kratīšanām uzņēmumos, redakcijās un dzīvokļos zināja, ka KNAB grasās kratīt Aināru Šleseru. Pie šīs noplūdes Jaundžeikars neesot bijis pie vainas. Bet nu dabiski – kā Jaundžeikars varētu zināt ko vairāk par citiem, ja viņš jau sen vairs nav tādā amatā, kur cirkulē valsts noslēpumi.

Lai gan kādi Latvijai vispār vairs noslēpumi? Amerikāņi savus noslēpumus latvjiem neies uzticēt, savukārt latvju speciālo dienestu un tiesībsargājošo iestāžu priekšnieki, kā tagad zinām no Wikileaks publikācijām, par savām operatīvajām darbībām amerikāņiem izstāsta visu sīki un smalki un vēl piepušķo klāt.

Jaundžeikars savas kriminālās darbības it kā esot veicis 2009. gadā. Tātad pusotra gada KNAB zināja, kāds ļaunucis ir Jaundžeikars, taču neko nedarīja – ne arestēja, ne uzbruka. Nezin kāpēc tieši 2011. gada novembrī un tieši nakts laikā KNAB savajadzējās izcelt no cisām dusošo Jaundžeikaru.

Tā kā runa ir par valsts noslēpumu, var gadīties, ka arī visa tiesas prāva paliks sabiedrībai nezināma, jo notiks aiz slēgtām durvīm kā Staļina laika troikas.

Iespējams, Jaundžeikara arests ir tāda kā savdabīga trekna torte pašiem sev KNAB deviņu gadu pastāvēšanas ballītē.

Varbūt tas saistīts ar žurnālista Lato Lapsas jaunās grāmatas nākšanu klajā. KNAB allaž, tiklīdz atgadās kas tam nepatīkams, plosās ar skaļiem, skandaloziem arestiem. Tā tāda kā uzmanības novēršana, vai kas?

Var jau arī būt, ka Jaundžeikars būs nokaitinājis KNAB ar saviem 1. novembra vakarā paustajiem kritiskajiem izteikumiem par Satversmes aizsardzības biroja darbu. Vajadzēja aizbāzt muti.

Jaundžeikars jau sen uzprasījās, jo 9. Saeimas laikā bija viens no tiem retajiem politiķiem, kas nebaidījās lēkt specdienestiem acīs un iestājās par to pakļaušanu parlamentārajai kontrolei. Tolaik bija lielā jezga ar drošības iestāžu likumiem – lai gan tauta referendumā nepateica, ka drošības iestāžu likumu grozījumi ir slikti, specdienestiem tomēr izdevās parlamentu salauzt un grozījumi tika atcelti.

Tagad Jaundžeikars sēž drūmajā Centrālcietumā, jau ir izgājis veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi. Specdienesti ar to grib teikt, ka tā būs ar katru, kas iedomāsies, ka šeit vēl ir demokrātiska un tiesiska valsts, un stāsies tiem ceļā.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais