Pret viedokli ar represijām

Vārda brīvība ir viens no demokrātiskas iekārtas pamatu pamatiem, un tās valstis, kurās notiek brutāla vēršanās pret cilvēkiem, kas pauž no varas atšķirīgu viedokli, parasti netiek ierindotas demokrātisku valstu saimē. Lai gan no Latvijas Republikas Satversmes vismaz pagaidām nav svītroti vārdi par tās iekārtu kā demokrātisku, nupat viena ministrija ir nākusi klajā ar atzinumu, ka par viedokļa paušanu tomēr var tikt piemērotas represijas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) esot konstatējusi, ka Aivars Lembergs faktiski veicot Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus, kas viņam saskaņā ar drošības līdzekli aizliegts.

Ja nebūtu zināms, kas pašlaik vada VARAM un kāda ir šā jaunuma priekšvēsture, varētu nodomāt, ka atklājušies kādi jauni apstākļi un Lembergs paveicis kaut ko neatļautu.

Taču nekā jauna nav. Ap Lembergu un viņa drošības līdzekli ir vingrots jau agrāk, un bariņš vingrotāju ir sakrājies jau paprāvs: Ventspils domes opozicionāri Ivars Landmanis (Reformu partija) un Vladislavs Šafranskis (bezpartijiskais) plus Ģenerālprokuratūra, pēc tam Ģenerālprokuratūra plus Saeimas deputāte Lolita Čigāne (Vienotība), pēc tam prokurors Juris Juriss plus Čigāne, plus Saeimas deputāts Andrejs Judins (Vienotība), plus vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija). Lembergam viņi bruka virsū tāpēc, ka viņš sniedz intervijas avīzēm; lakatiņu kontrabandisti Čigāni bija sāpinājis tas, ka Ventspils mērs kāpis uz skatuves ar apsveikuma runu ventspilniekiem kopā ar kamerkori Kamēr.

Visai šai politiķu kopai ir viena kopīga problēma – nāk nākdamas pašvaldību vēlēšanas, tāpēc laikus jāsāk zīmēties.

Īpaši tukšos salmos savas dienas kuļ vides un reģionu ministrs Sprūdžs. No Sprūdža viņa ministrēšanas laikā nekas nav dzirdēts, izņemot apšaubāmas, Latvijas tautsaimniecībai kaitīgas idejas par ostu reformēšanu.

VARAM esot nosūtījusi prokuratūrai atzinumu, kurā minēts, ka viens no domes priekšsēdētāja pienākumiem ir skaidrot sabiedrībai pieņemtos pašvaldības lēmumus, Latvijas Radio sacījusi ministrijas pārstāve Madara Inkina. Tātad jāsecina, ka tāpēc, ka Lembergs ir kaut ko skaidrojis, viņš iznāk pārkāpējs un negantnieks.

Ministram Sprūdžam laikam būs pietrūcis dūšas pašam iziet ēterā, lai atskaņotu interesanto formulējumu, un šis nepatīkamais uzdevums uzlikts kādai mazpazīstamai ministrijas pārstāvei. Jāizsaka patiesa līdzjūtība VARAM darbiniekiem, kuriem, lai izpildītu ministra politiskos uzstādījumus, dokumentu tapšanas laikā jānoliek malā veselais saprāts – citādi neko uzrakstīt nav iespējams.

Tā kā nav iespējams Lembergam piešūt, ka viņš būtu pretēji drošības līdzekļa nosacījumiem parakstījis kādus pašvaldību dokumentus, vadījis sēdes pašvaldībā vai brīvostā, viņam tiek inkriminēts tas, ka viņš paudis viedokli. Tātad mūsu valstī var aizliegt paust viedokli! Līdz kam tādam nebija aizdomājies neviens no Sprūdža priekšgājējiem. Sprūdža partija taču visu laiku ir centusies pozicionēties kā dikti visādu tiesiskumu, caurspīdību, demokrātiju atbalstošs spēks. Tad, lūk, kā Reformu partija saprot demokrātiju!

Lembergs tik tiešām palaikam ir izteicies intervijās plašsaziņas līdzekļiem par visdažādākajām tēmām – gan par Ignalinas atomelektrostacijas, gan eiro ieviešanas problēmām, gan citām aktualitātēm. Tā kā Ventspils pašvaldības, Latvijas Republikas, Baltijas, ES un pasaules problēmas to dinamikā cieši savītas un skatāmas kopsakarībās, praktiski nav iespējams runāt ko tādu, kas nebūtu pavelkams zem «skaidrot sabiedrībai pašvaldības pieņemtos lēmumus». Lemberga izteikumus varētu interpretēt arī tā, ka viņš, runājot par Ignalinas AES, pilda Lietuvas prezidenta funkcijas, analizējot eirozonas problemātiku, viņš atņem darbu Eiropadomes priekšsēdētājam Hermanam van Rompejam, bet, kad viņš kādā intervijā piemin Krieviju, tad viņš pilda Putina – Medvedeva tandēma funkcijas.

Lemberga politiskie konkurenti no pašnodēvētās «tiesiskuma un reformu» koalīcijas, ņemdamies ap neesošajiem Ventspils mēra drošības līdzekļa pārkāpumiem, stipri pārcenšas un būtībā lieku reizi izpļāpā to, kāpēc viņiem nepatīk Lembergs. Lembergs viņiem nepatīk tāpēc, ka viņš pauž viedokli. Tā kā viņu arsenālā nav pārliecinošu argumentu, lai ar Lembergu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās sacenstos atklātās, godīgās diskusijās, viņi sapņo, ka Ģenerālprokuratūra varētu Lembergu atkal uz kampaņas laiku ieslodzīt cietumā vai vismaz mājas arestā. Tad Lembergam mute būtu aizlīmēta, bet viņi varētu runāt savus monologus.

Prokurora Jura Jurisa aktīvā iesaiste šajās dejās savukārt liecina, ka gan šī, gan arī visa iepriekšējā kriminālvēršanās pret Lembergu, daudzie kriminālprocesi ir bez kāda reāla juridiska pamata, ka tā ir tīrā politika, centieni apkarot vienus politiskos spēkus un iztapt citiem.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais