Uzkūdītāja atzīšanās

Naktī uz 2011. gada 2. novembri tika aizturēts LPP/LC politiķis, bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars. Ko noziedzies eksministrs – par to informācijas bija maz, jo lieta saistīta ar valsts noslēpumu, kamdēļ sabiedrībai bija jāiztiek ar informācijas druskām.

Bija zināms vien, ka Jaundžeikars esot uzkūdījis kādu KNAB amatpersonu izpaust valsts noslēpumus. Klīda baumas, ka baisā uzkūdīšana notikusi it kā vēl 2009. gadā un it kā šai lietai esot kāds sakars ar Aināru Šleseru – Jaundžeikars it kā bijis zinātkārs par to, kādas izmeklēšanas darbības KNAB veic pret partijas līderi. Tagad lieta pabeigta – ar triumfālu apsūdzības uzvaru pār uzkūdītāju. Jaundžeikars ir visā atzinies! Un par to sodīts ar 14 tūkstošu latu naudas sodu. Viņam esot pierādītas divas epizodes.

Par valsts noslēpumu saturošu ziņu, kuras bija zināmas sakarā ar izpildāmo darbu, apzinātu izpaušanu lietā pie kriminālatbildības bija saukta KNAB darbiniece Zanda Liniņa. Izmeklēšanā pierādītas četras nozieguma epizodes. Tāpat pie atbildības par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu saturošas ziņas un par šā nozieguma atbalstīšanu saukts Liniņas vīrs Austris Liniņš. Izmeklēšanā pierādītas divas nozieguma epizodes.

Te gan kaut kā gali nesaiet kopā ar sākumiem matemātiski – pašam vislielajam ģenerāluzkūdītājam Jaundžeikaram pierādītas divas epizodes, starpniekam Liniņam – divas epizodes, noslēpuma izpaudējai Liniņai – četras epizodes. Kādā veidā Liniņa ir varējusi izpaust divreiz vairāk valsts noslēpumu, nekā uzkūdījis Jaundžeikars? Diemžēl pareizo atbildi uz šo teksta uzdevumu diezin vai uzzināsim, jo tas taču valsts noslēpums.

Vispār jau stāsts par Jaundžeikaru un uzkūdīšanu jau no paša sākta gala bija ar daudziem groteskiem elementiem, un arī noslēgums izklausās pēc anekdotes. Tikai šī anekdote nav nemaz smieklīga, jo tajā nedarbojas Peķka un Čapajevs vai Jānītis – norises vieta un laiks ir visnotaļ reāla Latvijas Republika un tagadne. Šis ir stāsts par to, ka viena ar neierobežotām represīvām iespējām apveltīta un neviena nekontrolēta iestāde – KNAB – spēj pārvērst par īstām krimināllietām pat visneiedomājamākos murgus un sazvērestības teorijas.

Cik šajā stāstā varētu būt patiesības? Droši vien, ka kāda šķipsniņa. Vairāk jau arī neko nevajag.

Ja cilvēku sāk izsekot, noklausīties, pratināt, kratīt, apcietināt un viņam vēl piedraud, ka, ja viņš visā neatzīsies, tad būs ļoti slikti, pienāk brīdis, kad viņš salūst – Staļina laikā viscietākie un rūdītākie revolūcijas varoņi atzinās, ka bijuši Anglijas un Japānas spiegi un plānojuši gāzt padomju varu. Diezin vai Jaundžeikars un viņa uzkūdītie spēja atteikties no piedāvājuma atzīties, jo par valsts noslēpuma izpaušanu var dabūt pat piecus gadus cietumā. Sirds slimniekam gan jau tika arī paskaidrots, kādi trūkumi mēdz būt ieslodzījuma vietu medicīnas aprūpē. Izvērtējot šādus argumentus iepretī iespējai tikt sveikā ar naudas sodu, Jaundžeikars ar prieku izvēlējās otro variantu.

KNAB nereti ir centies nošaut nevis vienu, bet uzreiz vairākus zaķus. Tā arī šajā gadījumā ar vienu Jaundžeikara lietu ir sasniegti uzreiz vairāki mērķi. Tolaik aktuālas bija «noplūdes» no KNAB – jau ilgi un platā straumē pa taisno uz KNAB apkalpojošiem medijiem bija plūdušas valsts noslēpumu saturošas ziņas – nu kaut vai, piemēram, krāšņais stāsts par Vladimira Vaškeviča mājās atrasto kurpju skaitu, pastāstiņš par to, kā Andris Šķēle sastapts vienā tranzītuzņēmumā tieši brīdī, kad tur ieradušies KNAB kratītāji, un tamlīdzīgi pikanti sīkumi. Šķiet, KNAB pašreklāmas pasākumi bija noriebušies pat Ģenerālprokuratūrai, kura sāka par to braukt virsū KNAB vadībai. «Labi, labi, pieņemsim mērus – notversim «noplūdinātājus», sodīsim!» bija spiesta atbildēt KNAB vadība. Lūk, tad, re, kur arī jums ir «noplūdinātāja»!

Bet galvenais mērķis, protams, bija politiskais. «Uzkūdīgā Jaundžeikara» spoku stāsts gan jau ka tika sarūpēts, lai sistu LPP/LC. Taču sagadījās, ka sist vairs nebija īsti ko – šī partija jau visu ietekmi bija zaudējusi. Līdz ar to KNAB nokavēja ar naglas iedzīšanu LPP/LC zārkā. Bet nagla kaut kur bija jāliek, un tad iedzina to vismaz LPP/LC piemineklī.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais