Reformu partijai (RP) ir problēmas ne tikai ar bezcerīgi zemo reitingu, bet arī ar finansēm. Pēdējā RP kongresā, kur tika izvirzīta Rīgas mēra kandidāte Inga Antāne, tika spriests arī par partijas parādiem un naudas ieguves veidiem.
Tur gan netika runāts, ka sponsori jeb, kā pati RP tos gribētu dēvēt, «atbalstītāji» ir devuši partijai naudu ne jau tāpat vien, dēļ skaistām acīm, bet tādēļ, lai dārgie politiķi ir tik mīļi un veic šādus tādus pakalpojumus. Ir acīmredzams, ka RP nav nākotnes, tāpēc jāgrābj, cik var, un «labās lietas» jāpaveic jau tagad.
Otrdien valdība Ventspils brīvostas valdē kā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) pārstāvi apstiprināja Ventspils miljonāra un oligarha Oļega Stepanova kontrolēto uzņēmumu ilggadējo menedžeri Igoru Ļaško.
Šis ir unikāls gadījums, jo Latvijas vēsturē neviena partija nav uzdrošinājusies rīkoties tik ciniski. Par valsts un pašvaldību pārstāvjiem uzņēmumu valdēs un padomēs ir likti dažādu kategoriju cilvēki – bijušie un esošie ministri, partiju ielikteņi, pat «šoferu dēli», taču līdz šim vēl neviens nebija uzdrošinājies par valsts pārstāvi ielikt cilvēku ar tik nepārprotamām ekonomiskām interesēm. Ļaško vēl nesen bija a/s Ventbunkers padomes loceklis. Šajā amatā viņš pagājušā gada beigās bija iecelts kā O. Stepanovam piederošās kompānijas Topmar Baltic Investment pārstāvis. Valdības sēdē prezentētajā anotācijā par Ļaško teikts, ka viņš ir Ventspils Grain Terminal tehniskā departamenta direktors. Tāpēc diezgan groteski skan ekonomikas ministra preses sekretāres sagatavotajā relīzē paustais, ka Ļaško iecelšanas mērķis esot «nodrošināt Ventspils brīvostas valdes lēmumu un finanšu līdzekļu izlietošanas caurskatāmību un atbilstību valsts un visas sabiedrības interesēm».
Reformu partija (agrāk Zatlera reformu partija) ir bijusi pati skaļākā cīnītāja pret naudas ietekmi politikā, uzsvērusi, ka būs neatkarīga no sponsoriem, ka nevienai ziedotāju grupai nebūs «kontroles paketes», ka tā nepieņems ziedojumus no personām, kuru rīcība vai reputācija ir pretrunā ar RP pamatprincipiem. Taču reālajā dzīvē reformistiem nekādu pamatprincipu nav. Tikko apstiprināts amatā, ekonomikas ministrs Pavļuts vispirms brauca nevis uz Ventspils brīvostu, bet uz Ventspils Grain Terminal. Ļaško par ministra pārstāvi ir kļuvis lielā mērā arī tāpēc, ka RP ir gaužām trūcīgi ar kadriem – laikam jau nav tāda politiķa vai partijai tuvu stāvoša profesionāļa, kam varētu uzticēt caurskatāmu strādāšanu sponsoru labā.
Vēl viena atziņa no Ļaško iecelšanas – RP un Vienotība viena otru ienīst aizvien vairāk un savu īgnumu un dusmas nespēj vairs noslēpt. Ļaško Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā ir nomainījis bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara laikā iecelto Antonu Vjateru, Vienotības pārstāvi. Par šo nomaiņu ir skaidrs, ka notiek loģisks process, – pēc pēdējās partiju ietekmes areālu pārdales Ekonomikas ministrija no Vienotības īpašuma ir kļuvusi par RP mantu. Dabiski, ka jāmainās arī ministra pārstāvim brīvostā. Jābrīnās, ka tas nav izdarīts tik ilgi. Tomēr Pavļuts uz atvadām uzgāž Vjateram spainīti ar pārmetumiem, – ministra preses relīzē pausts, ka Vjaters neesot izrādījis «proaktīvu darbību un iniciatīvu, lai sniegtu priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem brīvostas darbībā». Protams, te nav runa par kādu patiesu Vjatera proaktivitātes trūkumu, bet par indīgu kodienu – izteikšanos tā, lai tas pazemo Vienotību.
Ļaško iecelšana notika īpaši slepenīgā veidā – pielavoties, paklusām. Vēl iepriekšējā dienā Ministru kabineta oficiālajā mājaslapā nebija informācijas, ka šāds jautājums būtu iekļauts darba kārtībā. Un tad pēkšņi žvīkt, žvākt, žviks, un par valsts pārstāvi iecelts Ļaško. Skaidrs, ka tas tika darīts tā, lai presei un sabiedrībai nebūtu iespējas uzzināt kandidāta vārdu un sākt domāt – kas viņš ir, kāpēc viņš? Tagad Ļaško iecelts, vilciens aizgājis un ir cerības, ka šo notikumu ļaudis nepamanīs vai aizmirsīs. Te tad nu ir patiesā RP izpratne par caurspīdību un atklātību, ko šī partija ar putām uz lūpām allaž ir sludinājusi tautai.
Vispār jau jāteic, ir diezgan skumji vērot, kā partija, kurai 11. Saeimas vēlēšanās tik daudz cilvēku bezgalīgi uzticējās, gaidīja no tās lielas, labas lietas, tik īsā laikā ir varējusi nolaisties tik zemu – līdz tam, ka bez kauna, ka publika to redz, atstrādā sponsoriem viņu doto naudu.