Dziesma nav par Loginovu

Pirmdien Rīgas brīvostas valdē ar neizšķirtu rezultātu 4:4 beidzās balsojums par brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu no amata. Tas nozīmē, ka Loginovu atlaist neizdevās.

Par atlaišanu balsoja valdība, pret – pašvaldība. Līdz ar to Loginovs kādu laiciņu varēs uzelpot – līdz vasaras vidum, kad būšot gatavs Pasaules bankas ekspertiem pasūtītais pētījums un kad paredzēts atvērt ostu likumu, kurā valdošie iecerējuši veikt šādas tādas izmaiņas, tostarp mainīt arī lēmumu pieņemšanas kārtību – ieviest tādu balsošanu, lai pašvaldība stāv pie ratiem, kad lemj skaistā un gudrā valdība. Proti, sev raksturīgajā manierē Vienotība un Reformu partija (RP), kad tām neizdodas vinnēt pēc spēkā esošiem noteikumiem, izmaina noteikumus un tad pievālē pretinieka vārtus pilnus ar ripām. Vispār jau šādu pieeju mēdz dēvēt par tiesisko nihilismu, nevis tiesiskumu.

Ja Ņikita Hrušcovs būtu vēl dzīvs, viņš kaifotu par to, kā Latvijā likums tiek mainīts speciāli vienam gadījumam un vienam cilvēkam. Viņš savā laikā arī tā darīja.

Rīgas brīvostas valdes locekle Inga Antāne (RP) sacīja, ka tagad tikšot gaidīts Pasaules bankas (PB) ziņojums par situāciju Latvijas ostās un jūlijā, kad ar to varēs iepazīties, attiecīgi tiks veikti vajadzīgie grozījumu normatīvajos aktos. «Uz PB atzinumu pamata veiksim grozījumus Ostu likumā,» uzsvēra Antāne.

Tātad reformisti pat nemaz neslēpj, kādus atzinumus par Latvijas ostām ir pasūtījuši uzrakstīt PB Varšavas diviziona ekspertiem. Skaidrs, ka PB ir uzdots uzrakstīt kaut ko sliktu. Pasūtot pētījumu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska iepriekš sarunātajam Varšavas divizionam par gandrīz 300 tūkstošiem latu nodokļu maksātāju naudas bez konkursa, RP un valdošā koalīcija demonstrē jauno, skaisto nākotnes valsts pārvaldes modeli savā izpratnē – čoms čomam izkārto pasūtījumu, un nekāds konkurss vairs nav vajadzīgs.

Neuzmanīgs vērotājs, uzlūkojot jezgu brīvostā, var nodomāt, ka RP un Vienotība Loginova jautājumā karo pret Rīgas domes koalīciju, Saskaņas centru. Tas tā ir tikai pa daļai, jo tas neatspoguļo visu politiskā katla saturu. Patiesībā uzbrauciens Loginovam ir smags RP blieziens savam koalīcijas vecākajam brālim Vienotībai un Valda Dombrovska valdībai.

Revīzijas gaitā Valsts kontrole ir secinājusi, ka 2009. līdz 2011. gadā Rīgas brīvostā bijuši, iespējams, nelikumīgi un nelietderīgi tēriņi 41 miljona latu apmērā. Dzirdot šādu šausmu skaitli, sabiedrībai rodas iespaids, ka 41 miljonu nozadzis Loginovs, noplītējis, nospēlējis kārtīs. Taču šā 41 miljona ietvaros lauvas tiesa tēriņu ir tādiem pasākumiem, kā ostas gultnes padziļināšana, velkoņu flotes uzturēšana. Var uzskatīt, ka nav lietderīgi traucēt upei dabiski un ekoloģiski aizsērēt, un arī velkoņi nav vajadzīgi, jo kuģi var ostas akvatorijā ielaisties paši pa gaisu. Tas gan arī nenozīmē, ka brīvostas pārvalde ir eņģeliska – droši vien ir arī tiešām nelietderīgi tēriņi un normatīvie akti, iespējams, ir pārkāpti.

Uztaisīt no Loginova slikto puisi ir vieglāk par vieglu – visi zina, ka viņš saņem ļoti lielu algu, bet latvju tauta ir radusi priecāties, ja tirgus laukumā tiek linčots kāds bagātnieks. Loginovs ir pašpārliecināts, bieži brauc ar mēli, un šādu mēli tā vien prasās nocirst.

Bet te jāpaskaidro viena nianse. Brīvostas pārvalde ir atvasināta publiska persona, kurā lēmumus pieņem valde, balsojot četriem pašvaldības un četriem valsts pārstāvjiem valdē. Lēmums ir pieņemts tad, ja balsošanā piedalās vismaz pieci valdes locekļi. Brīvostas pārvaldnieks sagatavo lēmumu projektus, kuriem pievienoti visu ostas departamentu atzinumi. Valdes locekļi izšķiras atbalstīt vai neatbalstīt lēmumu. Pieņemts lēmums parasti beidzas ar vārdiem: «Uzdot ostas pārvaldniekam rīkoties saskaņā ar valdē lemto.» Tātad nevis Loginovs ir pieņēmis lēmumus, bet valde. Loginovs nelikumīgi darītu tad, ja nepildītu valdes uzdoto.

Bet, kas tad bija valdē kriminālajā 2009. – 2011. gadā? Valdes sastāvā bija ne tikai sliktie pašvaldības un tagad opozīcijā esošās ZZS pārstāvji, bet arī ļaudis no Vienotības. Olafs Pulks (V) tur sēdēja, Ēriks Škapars (V) arī tur bija. Tas pats Škapars, kurš pirmdien tik kaisli solījās vērtēt ostas darbinieku atbildība par pārkāpumiem un ostas departamentu darbu. Te atslēgas vārds ir «darbinieku», jo neies taču vērtēt pats savu atbildību.

Vienotība ir iekritusi. Un RP tagad cenšas to turēt savas šantāžas spīlēs, jo RP 2009. – 2011. gadā vēl nemaz nebija radusies un tāpēc var mazgāt rokas nevainībā. Jezgai tikai pagaidām ir loginovisks raksturs, bet, ja vajadzēs – ja Vienotība pīkstēs pretī RP iecerēm –, tad var gadīties, ka ļaužu masu skatiens tiks pievērsts arī valdes locekļiem un viņu atbildībai.

RP ir izdevies izkārt lozungu «Sitiet Loginovu!» un pa tā apakšu tiek sista Vienotība – pa pavēderi un visām citām vietām. Jo Vienotība, lai cik tas šķistu mulsinoši, reizi pa reizei piebremzē tādu likumu un lēmumu pieņemšanu, kas būtu jau pavisam galīgs sviests. Vienotība neatbalstīja vides aizsardzības un reģionālo reformu ministra Edmunda Sprūdža (RP) ieceres pārdalīt atkritumu tirgu par labu saviem draudziņiem. Valdis Dombrovskis nesen ielika sprunguļus ceļā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta izdomātajam valsts kapitālsabiedrību pārvaldes modelim, kurā kā Trojas zirgā ieslēpti plāni par valsts un pašvaldību uzņēmumu prihvatizāciju.

Slikti ir uzvedušies vienotībnieki, nu nemaz nav bijuši tiesiski un reformīgi, tāpēc tagad ir spiesti laboties – vilkt līdzi meldiņu reformistiem ostu jautājumos. Nesen RP nomainīja Ventspils brīvostas valdē Vienotības pārstāvi pret savu sponsoru ielikteni. Vienotībai nācās norīt pazemojumu, jo uz atvadām Pavļuta preses dienests vēl nopublicēja Vienotības pārstāvja nogānīšanu – ka viņš neesot bijis proaktīvs un visādi citādi bijis nepareizais.

RP rūpju lokā ir nevis kādi nieki, bet Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes prihvatizācija. Savulaik bija tāda «ārvalstu investoru» vēstule, kurā RP pietuvināti darboņi, uzdodoties par ārzemju investoriem, mudināja pārveidot ostu pārvaldes par akciju sabiedrībām. Toreiz neizdevās, taču prihvatizācijas ieceru oglīte turpina gruzdēt. Tāpēc ir kampaņas, uzbrukumi, pētījumi, intrigu virpuļi.

Loginova dēmonizēšana ir tikai boksa maiss, lai novērstu uzmanību. Prihvatizācija, tirgus pārdale, savu sponsoru dotās naudas atstrādāšana ir tas, kas interesē Reformu partiju, jo tā apzinās, ka palikt ilgi pie varas tai ir maz cerību. Tāpēc atlikušajā laikā jāgrābj, cik var. Šo grābšanu RP cenšas pavadīt un aizsegt ar apmēram tādiem pašiem propagandas trikiem kā agrāk Vienotība. Tas darīts, cerot, ka varbūt vēlētāji atkal uzķersies. Maz jau ir to cerību, jo RP reitings ir zem 2%, taču reformistiem atrašanās pie varas labumu bļodām ir acīmredzami iepatikusies, tāpēc viņi spirināsies, cik vien varēs.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais