Kontrabandisti var gavilēt: «VARAM!»

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī Saeimas valdošajām partijām nav ne mazāko cerību uzvarēt.

Drīzāk vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) varētu vinnēt boksa mačā pret kādu no brāļiem Kličko; ar daudz lielāku varbūtību Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) kādudien varētu tikt sūtīta kosmosa misijā uz Marsu un atvest mājās marsiešu lakatiņus. Vēlēšanās atkal uzvarēs Latvijai un Ventspilij, un par Ventspils mēru dome ievēlēs Aivaru Lembergu.

Tā kā ar godīgiem līdzekļiem nekas nespīd, valdošās aprindas raksta speciālu likumu par Lembergu, lai viņam liegtu piedalīties domes, pašvaldību komisiju un komiteju darbā. Medijos izskanēja ziņa, ka Saeimas darba grupa otrdien esot panākusi vienošanos par ierobežojumiem kriminālvajātiem deputātiem piedalīties pašvaldību darbā, nosakot šo aizliegumu tikai par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem apsūdzētajiem. Šis variants savā tiešumā pat pārspēj tos, kurus iepriekš bija sacerējis Sprūdžs un precizējusi Čigāne. Sprūdžs bija paņēmis par plašu – ierobežot visus deputātus, pret kuriem ierosināti kriminālprocesi, bet Čigāne sašaurināja līdz tiem, pret kuriem ir kriminālvajāšana. Tagad darba grupa ir labi pastrādājusi un iecerētie grozījumi attiecas gandrīz vai tikai uz Lembergu. Nu tad nebūtu liekuļojuši un rakstījuši «Aivars Lembergs» iekšā likumā!

Pašreizējā redakcijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Čigānes likuma grozījumu projekts izskatās tā: visi deputāti, kas nākotnē būs apsūdzēti mazāk smagos kriminālnoziegumos, varēs strādāt pašvaldībā, būt komisijās un komitejās. Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku ne ilgāku par astoņiem gadiem. Šādu mazāk smagu noziegumu skaitā ir, piemēram, zādzība, ja nav vainu pastiprinošu apstākļu, prettiesiska nonāvēšana aiz neuzmanības. Tāpat domē varēs strādāt tie, kas apsūdzēti par nepilngadīgo pavešanu netiklībā, bordeļu izveidotāji, uzturētāji un finansētāji. Deputāts varēs auglīgi strādāt iedzīvotāju labā arī tad, ja būs apsūdzēts par personas iesaistīšanu prostitūcijā un piespiešanu nodarboties ar prostitūciju, ja būs nodedzinājis kaimiņam mežu, ja būs viltojis dokumentus, ja būs apsūdzēts par krāpšanu. Likums neskar arī točku turētājus, kapu un līķu apgānītājus, kas arī ir mazāk smagi noziedznieki. Un, kas jo īpaši jauki – arī Krimināllikuma 190. panta Kontrabanda 1. daļa paredz tikai līdz vienam gadam cietumā – tātad mazāk smags noziegums. Nezin kādēļ, lasot šo pantu, prātā uzaust Saeimas deputātes Čigānes gaišais tēls?

Tātad zagļi, suteneri, mazgadīgo pavedēji un kontrabandisti var droši doties iekšā pašvaldību priekšvēlēšanās un domju amatos – pret tiem Saeimas darba grupa izturas ar maigu saudzīgumu. Toties Lembergam topošais likums paredz aizliegumu piedalīties pat domes sēdēs. Jo Lembergs ir apsūdzēts smagos noziegumos. Pareizāk gan būtu teikt, ka Lembergs ir smagos noziegumos attaisnots, jo virknē kriminālprocesu, ko politiskie konkurenti pret viņu bija safabricējuši, viņš jau ir attaisnots. Bet nu safabricēts ir blāķu blāķiem makulatūras, un tiesāšanās prasa laiku. To, cik zema ir latiņa, lai pret politiķi vērstu apsūdzību smagos noziegumos, var atminēties no absurdās grinbergu lietas. Arī tā bija apsūdzība smagos noziegumos. Lemberga likums ar laiku varēs sākt attiekties arī uz citiem gadījumiem. Ja valdošajām partijām nepatiks kāds pašvaldības deputāts, varēs pasvilpt KNAB vai Ģenerālprokuratūrai, uzcept grinbergveidīgu lietu, un deputāts uz ilgiem gadiem netiks laists pat domes ēkā.

Zagļiem, blēžiem, netikļiem un kontrabandistiem likumā logs tiek atstāts tāpēc, ka valdošo partiju politiķi vēl nezi

na – var atgadīties, ka nākotnē paši tiek pieķerti kādā no mazāk smagiem noziegumiem. Un ko tad? Neies taču tāda nieka dēļ darbu pašvaldībā zaudēt. Tāpēc likums tiek rakstīts tā, lai tas attiecas tikai uz politiski pasūtītām apsūdzībām, nevis uz īstiem noziegumiem.

Saeimas darba grupa – izklausās diezgan nopietni, tomēr tā vēl nav Saeimas vairākums. Kaut kā negribas noticēt, ka deputāti tik lielā skaitā būs apslimuši prātā, lai piedalītos Sprūdža&Čigānes klaunādē un pieņemtu tik neiedomājami antidemokrātiskus, cilvēktiesības pārkāpjošus, nevainīguma prezumpcijai uzspļaujošus likuma grozījumus.

Ja cilvēks ir melis, tad viņš patoloģiski melo pat sīkumos un arī tad, ja jau nākamajā brīdī visi redzēs, ka safleitēts. Sprūdžs otrdien izteica jūsmu un gandarījumu par dižo darba grupas sasniegumu, pauda, ka «ir panākta vienošanās», un ietina stāstu tādā krāsainā papīrītī, lai rastos iespaids, ka likuma pieņemšana ir gandrīz vairs tikai tehnikas jautājums. Taču patiesībā bija mazliet savādāk: komisijai tiks nodoti divi varianti – viens ir jau minētais Sprūdža VARAM&Čigānes brīnumdarbs, bet otrs – neatbalstīt nevienu no priekšlikumiem. Jo nekāda vienošanās nav panākta, darba grupa par šo jautājumu vairs netiks sasaukta, Latvijas Lielo pilsētu asociācija Sprūdža pārcilvēcīgos centienus «godīgu, atbildīgāku un rīcībspējīgāku» pašvaldību radīšanā nav augstu novērtējusi. Jo Latvijas pašvaldībās saprot, par ko ir runa: viens rīcībnespējīgs, bezatbildīgs un negodīgs politikānis Rīgā ir iedomājies, ka varēs uzmesties visām Latvijas pašvaldībām par priekšnieku; viena partija, kas ārkārtas vēlēšanu ārprātā tīrās nejaušības pēc ieguvusi neadekvāti daudz mandātu Saeimā, ir iecerējusi likvidēt pašvaldības un pārtaisīt tās par kaut ko līdzīgu padomju laika rajonu izpildkomitejām, kurām bez ierunām jāklausa augšai partijas centrālkomitejā. Bet nu diezin vai tik skaisti būs.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais