Vairāki valdošās koalīcijas deputāti iesnieguši priekšlikumu grozījumiem pašvaldību deputātu statusa likumā, paredzot, ka smagā vai sevišķi smagā noziegumā apsūdzētu pašvaldību deputātu pilnvaras ierobežos pēc tam, kad ģenerālprokurors būs informējis pašvaldību par to, ka ir sākta kriminālvajāšana. Priekšlikumu parakstījis 21 deputāts.
Deputāti ir malači – lai kādus grozījumus grozītu, beigās atkal tas pats antilemberga likums vien sanāk. Pēc būtības jaunais priekšlikums neatšķiras no tā, kuru 9. maija plenārsēdē ar balsu vairākumu Saeima jau noraidīja. Tomēr ar maniakālu neatlaidību jau atkal tiek mēģināts ieblēdīt to pašu izbrāķēto preci vēlreiz.
Jo kas tad no tā mainās, ja deputātam neļaus strādāt, «kad ģenerālprokurors būs informējis»? Tik vien, ka tagad likumā ierauts ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, lai pasākums izskatītos tāds kā leģitīmāks. Un kas mainās no tā, ka Kalnmeiers pirms informācijas nosūtīšanas vērtēs kriminālprocesu pamatotību un likumību? Savulaik smagos noziegumos tagad jau attaisnotais Ventspils mērs Aivars Lembergs izrakstīja tukšas vairākas pildspalvas, rakstot lūgumus ģenerālprokuroram Jānim Maizītim izvērtēt grinbergu lietas pamatotību un likumību. Ne nu izvērtēja, nekā.
Ģenerālprokurors nav tā persona, kurai jānosaka, kurš deputāts drīkst strādāt, kurš ne. Demokrātiskā valstī jāpastāv varas dalīšanas principam, un tiesu varas institūcijas amatpersona nevar atņemt varu vēlētas varas deputātiem un vēlētām amatpersonām. Tas skan kā no ābeces, taču liela daļa Saeimas likumjaunrades censoņu ābeces aksiomas izliekas nesaprotam vai tiešām tās nezina.
Demokrātiskā valstī godā tur nevainīguma prezumpciju, taču Latvijā virkne politiķu ir nolēmuši, ka uz viņu konkurentiem šī fundamentālā tiesu sistēmas koncepcija var neattiekties. Pēc šāda aziātiski boļševistiska likuma iedarbināšanas Eiropas Cilvēktiesību tiesā Latvija visas lietas zaudēs vienos vārtos un vienā setā.
Kāds gan ir šo grozījumu mērķis? Vai tas, ko stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) un citi iekarsušie – ka tas vajadzīgs labākai valsts pārvaldei? Nebūt ne. Patiesais un galvenais mērķis ir ieriebt Aivaram Lembergam, par kura ievēlēšanu 1. jūnijā Ventspils domē nav šaubu, tāpat kā par to, ka dome viņu ievēlēs par mēru.
Otrs mērķis ir pazīmēties ar aktivitāti priekšvēlēšanu laikā, lai spodrinātu Reformu partijas un Vienotības kā oligarhu apkarotājas spalvas. Oligarhu brīnumpasaku lieliski izdevās pārdot ārkārtas Saeimas vēlēšanās. Tagad ir doma, ka vēlētāji atkal uzķersies.
Treškārt, šie grozījumi lieliski saskan ar valdošās koalīcijas, īpaši Reformu partijas, jau plaši izvērsto komplekso pasākumu plānu pašvaldību lomas, ietekmes, pašnoteikšanās mazināšanā – piemēram, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts virza ārēji nevainīgu likumprojektu par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kur pašvaldību resursus iecerēts plūstoši pārvilkt zem valsts varas un gala beigās vēl izprihvatizēt. Tāpat RP kaisli sapņo par brīvostu pārvaldes atņemšanu pašvaldībām un prihvatizāciju. Virziens ir uz to, lai pašvaldības pamazām pārvērstos par kaut ko līdzīgu padomju laika Tautas deputātu padomēm, kur deputātu funkcija bija nobalsot par partijas cekas plēnumu lēmumu īstenošanu dzīvē. Tas notiek laikā, kad visa pārējā Eiropas Savienība runā par vietējo, reģionālo demokrātiju un nepieciešamību to stiprināt. Latvijā tikmēr Saeimas un valdības politiķiem ir snobiska, augstprātīga attieksme pret pašvaldībām. Viņi tās uzskata par zemāku šķiru, par tādu, kuru var izrīkot kā kalponi.
Ja valdošās koalīcijas deputātus patiesi interesētu laba valsts pārvalde, viņi vismaz painteresētos, kā problēma ar kriminālnoziegumos apsūdzētiem pašvaldību deputātiem tiek risināta attīstītas demokrātijas valstīs. Lieki, protams, bilst, ka Zviedrijā, Dānijā vai Somijā neraksta likumu vienam cilvēkam. Tāpat šo valstu praksē nav tradīcijas safabricēt politiskā pasūtījuma krimināllietas. Ziemeļvalstīs izmeklēšana un tiesu prāvas nenotiek padsmit gadus. Demokrātiskās valstīs ar normāli domājošiem likumdevējiem ir pieņemts uzskatīt, ka cilvēku par noziedznieku nesauc, kamēr tā nav spriedusi tiesa. Un tiesu nespriež ģenerālprokurors, bet tiesa.
Tomēr gadās, ka pašvaldību deputātus apsūdz arī tādā rāmā zemē kā Somija. Šādiem gadījumiem Somijas vietējās pārvaldes likuma 40. pants Nepareiza rīcība vēlētā amatā un 41. pants Noziedzīga rīcība ārpus vēlēta amata paredz, ka dome var atstādināt deputātu uz tiesvedības laiku. Turklāt teikts «var», nevis – ka obligāti jāatstādina.
Demokrātiskā valstī, kāda ir Somija, ir pašsaprotami, ka dome pati domā, ko darīt ar apsūdzētu deputātu, – var atstādināt, var arī neatstādināt. Latvijas «demokrātiem» šāda doma pat nenāk prātā, jo tad taču likums netrāpīs Lembergam! Un tāpēc raksta likumā visādus murgus.