Gatavojoties trešajā un galīgajā lasījumā izskatīt grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, dažādas deputātu grupas un institūcijas ir iesniegušas savus priekšlikumus.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka 21 Saeimas deputāts no valdošās koalīcijas partijām trešajam lasījumam virza priekšlikumu, ka, ja pret deputātu uzsākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, attiecīgais deputāts ar dienu, kad pašvaldībā saņemta ģenerālprokurora apstiprināta procesa virzītāja (prokurora) informācija attiecīgās pašvaldības domei par kriminālvajāšanas uzsākšanu vai arī tiesneša informācija par kriminālvajāšanas faktu, ja lieta nodota tiesai, zaudē tiesības piedalīties pašvaldības darbā.
«Tas ir tas pats priekšlikums, kuru Saeima jau noraidīja otrajā lasījumā,» 21 deputāta veikumu komentē deputāts Uldis Augulis (ZZS), «tajā veiktas vien dažas gramatiskas izmaiņas.» Pēc U. Auguļa domām, te ir pamats diskusijai, vai gadījumā, ja 21 deputāta priekšlikums tiks pieņemts skatīšanai trešajā lasījumā, netiks pārkāpts Saeimas kārtības ruļļa 107. pants, kas neparedz iespēju otrajā lasījumā jau noraidītu likumprojektu skatīt vēlreiz trešajā lasījumā. Deputāts norādīja arī, ka minētā priekšlikuma autori nav ņēmuši vērā Tiesībsarga un Saeimas juridiskā biroja atzinumus, kas norāda uz likumprojekta pretrunām ar starptautiskām cilvēktiesību normām: «Šāda likuma pieņemšanas gadījumā kā mazvērtīgs nieks tiktu atmesta nevainīguma prezumpcija. Ģenerālprokuroram tiktu iedalīta tiesneša loma, kas pēc būtības ir absurdi.»
U. Augulis iesniedzis trešajam lasījumam savu priekšlikumu noteikt, ka, ja pret deputātu uzsākta kriminālvajāšana, par deputāta pilnvaru ierobežošanu lemj dome.
Ar līdzīgu priekšlikumu trešajam lasījumam nāk arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Doma ir tā pati – ja pret pašvaldības deputātu uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziegumu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, attiecīgajam deputātam var tikt ierobežotas pilnvaras piedalīties domes darbā. Dome par deputāta pilnvaru ierobežošanu lemj pēc tam, kad ir saņēmusi procesa virzītāja uzziņu par pierādījumiem, kas pamato deputāta vainu. LPS priekšsēža vietnieks Andris Rāviņš sacīja, ka šādā variantā likums būs kaut cik loģisks – pēc analoģijas ar Saeimu, kas arī ir vēlēta institūcija un kas arī pati lemj par savu deputātu pilnvarām.
Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), kurš kopā ar deputāti Lolitu Čigāni (V) likuma grozījumus sacerējis, lai ieriebtu Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij), uzskata, ka patlaban tiekot novilcināta iniciatīva par kriminālvajātu deputātu pilnvaru ierobežošanu, ziņo aģentūra LETA.
Viņš norāda uz atsevišķu Saeimas deputātu un sabiedrisko organizāciju vēlmi šo jautājumu pēc iespējas novilcināt,
iesniedzot priekšlikumus grozījumiem pašvaldību deputātu statusa likumā. Tāpat tas varot signalizēt par vēlmi aiziet no jautājuma būtības pavisam.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis sacīja, ka tik tiešām vislabāk būtu bijis konkrēto likuma 4.1 pantu neaiztikt vispār, taču, ja jau Saeima ir satrakojusies un grib pār vari kaut ko mainīt, tad LPS piedāvā grozījumu redakciju tādā variantā, kas nodara vismazāko ļaunumu – proti, ka pašvaldība pati lemj par deputāta pilnvaru ierobežošanu vai neierobežošanu, ja pret deputātu uzsākta krimināllieta. «Jebkurā variantā var notikt nevainīguma prezumpcijas pārkāpšana un likuma izmantošana politiskai vajāšanai, kas tomēr ir bīstami. Taču, ja jāizvēlas starp dažādiem ļaunumiem, tad LPS priekšlikums piedāvā mazāko,» saka M. Pūķis.
Savu redzējumu par to, kā vajadzētu izskatīties likuma 4.1 pantam, piedāvā arī Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība). Arī viņa priekšlikuma būtība ir tāda, ka dome pēc prokurora informācijas saņemšanas vērtē, vai ierobežot deputāta pilnvaras. I. Parādnieka priekšlikums atšķiras no citiem ar to, ka pilnvaru ierobežošana jāattiecina tikai uz deputātiem, kas tiek kriminālvajāti par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.