Māris Krautmanis / Viedokļi

Liela ķeza gaida Rīgu, liela ķeza. Izskatās, ka tā ir neizbēgama, jo sakarā ar remontu kopš aizvakardienas kustība pār Brasas pārvadu jau ir ierobežota. Bet vēl taču trūka tādas laimes, lai nostopētos arī Augusta Deglava tilts. Transporta ievārījums dažkārt mēdz izcelties pat tad, ja noticis sīks negadījums, bet te uzreiz pārtrūkst asinsrite vienlaikus pāri diviem tiltiem! Un vēl taču arī Salu tilts ir remontā ar apgrūtinātu kustību. Un ielas tiek lāpītas.

Ukrainas prezidenta vēlēšanās ar lielu pārsvaru pār līdzšinējo prezidentu Petro Porošenko ir uzvarējis Volodimirs Zelenskis – komiķis, televīzijas personība, kas savu popularitāti ieguvis, asprātīgi parodējot un izsmejot valdošās varas alkatību un glupību. Nevar teikt, ka pasaule nepazītu gadījumus, kad kāds no pavisam citas jomas nākošs cilvēks kļūst par ietekmīgu politiķi vai pat valsts vadītāju. Aktieris Ronalds Reigans bija ASV prezidents, dramaturgs Vāclavs Havels bija Čehijas prezidents, tomēr Zelenskis ir kaut kas nebijis – ne katru dienu par valsts vadītāju kļūst cilvēks, kas līdz visaugstākajam krēslam valstī nonācis caur jokiem. Tas ir kūlenis. Jokot ir viena lieta, bet vadīt īstu valsti ir ļoti nopietna nodarbe. Sevišķi jau tik sarežģītu valsti kā Ukraina ar tās milzīgo teritoriju un lielo iedzīvotāju skaitu, reģionālajām atšķirībām, korupcijas cauraudzi, ekonomikas atpalicību un naidīgajām attiecībām ar kaimiņvalsti Krieviju.

Desmit gadu laikā, kopš Rīgas apgabaltiesā tiek iztiesāta tā saucamā Lemberga prāva, aizstāvība četras reizes ir lūgusi atļauju filmēt tiesas zālē notiekošo, un visas četras reizes pēc prokuroru uzstājīgiem protestiem tiesa filmēšanu ir aizliegusi. Šāda prakse nav tipiska, jo citos līdzīgos gadījumos filmēšana tiek ļauta. Piemēram, politiskajā lietā, kur Ogres mērs Egils Helmanis aizstāvas pret apsūdzībām par izspiešanu, filmēšana ir atļauta.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotā Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursa rezultātā par LTV vadītāju izvēlētais Einārs Giels vēl neko nebija izdarījis – ne labu, ne sliktu. Tikai pirmdien, 15. aprīlī, viņam bija oficiāli jāstājas pie savu pienākumu pildīšanas. Taču vakar viņš izlēma atteikties no amata. Viņu var saprast – tādu trilleri nav iespējams izturēt.

Pagalam jau nu gan nejēdzīgi, ka bērzu sulas jau straumēm tek spaiņos, bet šā gada budžets ir pieņemts tikai šonedēļ. Pēc vairāk nekā desmit stundu garām debatēm Saeima trešdien pieņēma 14 budžetu pavadošo likumu grozījumus un budžeta likumu.

Partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP) šonedēļ lēmusi, ka atbalstīs Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, līdz ar to vairs tikpat kā nav kādu lielu šķēršļu, kas varētu kavēt Levitu ceļā uz kļūšanu par prezidentu. Vēl ir Jaunā konservatīvā partija (JKP) un KPV LV, kuras pagaidām nav paudušas viedokli, taču maz ticams, ka JKP piepeši varētu iecirsties. Ar KPV LV ir neliela problēma, ka tai Saeimas frakcija ir pašķēlusies – virkne politiķu ir separējušies un nav uzskatāmi par valdošās koalīcijas dalībniekiem, tomēr nezin vai var notikt tā, ka Levits varētu tikt izšūpots.

Eiropā un Amerikā jau vairāk nekā piecgadi redzama tendence, ka pie varas nonāk «nesistēmas» politiķi, kas lieto ļoti agresīvu retoriku, lamā no panckām ārā «veco», stagnātisko, «oligarhisko», aroganto eliti un sola brīnumus – sarežģītām problēmām vienkāršus risinājumus. Atšķirībā no tradicionālajiem politiķiem viņi uzsver savu tuvumu tautai, runā saprotamāk – «tā, kā ir». Līdzīgs process ir redzams arī Latvijā, un tagad kaut kas uz to pusi notiek arī Ukrainā, kur pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas palikuši divi kandidāti – līdzšinējais prezidents Petro Porošenko un komiķis Volodimirs Zelenskis. Ekspremjere Jūlija Timošenko, tāpat arī Jurijs Boiko un vēl 35 kandidāti no skrējiena pēc prezidenta krēsla ir «atbiruši».

Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kam savulaik Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs uzticēja glabāt Ventspils mēram Aivaram Lembergam it kā piederošo mantu, gadu gadiem šo mantu «glabā» un neatskaitās, kas ar to notiek – var gadīties, ka visu sen jau sabāzis sev kabatās un no viņam uzticētajiem aktīviem palikusi vien tukša čaula.

Ja neskaita politikas ekspertus, lielākajai daļai kazahu Nursultana Nazarbajeva atkāpšanās no Kazahstānas prezidenta amata ir šokējošs pārsteigums, jo viņi nespēj iedomāties, kā tas ir, kad valsti nevada Nazarbajevs. Viņš ir valdījis jau gandrīz 30 gadus. Nevienam citam postpadomju telpā nav izdevies noturēties zirgā tik ilgi.

Šodien Saeima iecerējusi pirmajā lasījumā pieņemt šā gada budžeta projektu un 15 to pavadošos likumprojektus. Galīgajā lasījumā budžetu paredzēts pieņemt 3. aprīlī. Šoreiz tikšot lauzta agrāko laiku tradīcija sēdēt un dažiem deputātiem arī saldi gulēt Saeimas plenārsēžu zālē dziļā naktī, līdz kamēr budžets tiek pieņemts. Ja balsošanas process ievilksies pavēlāk, deputāti došoties mājās, lai no rīta celtos un moži pabeigtu budžeta pieņemšanu 4. aprīlī.

Pagājušajā gadā pirms vēlēšanām tolaik vēl finanšu ministre un labo darbu čempione Dana Reizniece-Ozola izteicās, ka nodokļu reforma ir dāvana Latvijai simtgadē. Šomēnes daudziem tūkstošiem iedzīvotāju e-pastā ir pienākusi ar jauku lentīti apsieta paciņa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

1. maijā stāsies spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums. Šāda likuma pieņemšanu ieteica Eiropas Komisija, un ārzemju padomdevēji neko sliktu nav mācījuši. Latvijai būs Vakareiropas parauga likums, kas liek nodrošināt trauksmes celšanas mehānismus un pienācīgu trauksmes cēlēja aizsardzību.

Šonedēļ, 6. martā, sāksies kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Lielam vairākumam pilsoņu tās gan ir vienaldzīgas, jo viņi netic Latvijas eirodeputātu spējai kaut ko būtisku ietekmēt. EP deputāti, neko daudz nespringdami, piecu gadu laikā saņems vairāk nekā 400 tūkstošus eiro algu, vēl kādus 250 tūkstošus varēs šķaidīt savas un savu palīgu darbības nodrošināšanai. Bet tiem, kas EP deputāta godā tiek atkārtoti, turība milzu pensijas un visādu labumu veidā garantēta līdz mūža galam. Kandidātus tas motivē, bet vēlētājus būs grūti piespiest atrauties no atpūtas un dārza darbiem, lai viņi skaistā 25. maija dienā ietu parūpēties par kādu politiķu nodrošinātām vecumdienām.

Kukuļošanā apsūdzētais, no amata atstādinātais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs Eiropas Savienības Tiesā (EST) otrdien panāca sev labvēlīgu spriedumu. EST secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota, tāpēc viņš ir jāatjauno amatā. Tiesa atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Līdz ar to viņš var atgriezties darbavietā.

Valsts kontrole (VK) 2017. gadā izvērtēja tiesu sistēmas attīstību un sniedza Tieslietu ministrijai (TM) kopumā 22 ieteikumus. Pavisam nesen pētījumus ir veikušas arī starptautiskas institūcijas – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei (CEPEJ) eksperti, kā arī organizācija Justice Scoreboard.

Jaunajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (Attīstībai/Par) novadu reformas sākšanai nepieciešami 800 tūkstoši eiro. 500 tūkstoši jau esot atrasti ministrijas dzīlēs. 220 tūkstoši eiro tiks atvēlēti informatīvai kampaņai. Bet visai reformai būšot nepieciešami 300 miljoni. Nevaicājiet, kam tāda reforma vispār vajadzīga, jo to mums vēl tikai stāstīs! Par 220 tūkstošiem.

Rīgas satiksmes iepirkumu skandāls, protams, ir smags trieciens Saskaņas/GKR koalīcijai, taču, kā redzam, ne nāvīgs. GKR līderis Andris Ameriks no vicemēra amata ir atkāpies, taču mērs Nils Ušakovs neatkāpjas neparko. Arī pēc tam, kad viņa dzīvesvietā un kabinetā KNAB veica kratīšanas. Pamazām kopš decembra, kad politiskā «titānu cīņa» bija aktivizējusies un gaisā jau virmoja Rīgas domes atlaišanas ideja, kareivīgums ir noplacis un iegājis latentā fāzē – «latvisko spēku» karaspēks, kas ar kaujas saucieniem skrēja Ušakova dzotu virzienā, tagad ir atgriezies atpakaļ ierakumos. Jo nevar. Ko nevar celt, to nevar nest.

Šonedēļ Saeimas atbildīgās komisijas vairākums noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu iesniegto pieprasījumu, kurā tika aicināts izvērtēt iespējamo kaitējumu Latvijas reputācijai pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) nosūtītās vēstules ārvalstu vēstniecībām, kurā viņš sūrojās par kriminālprocesu pret savu partijas biedru Juri Jurašu.

Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība daudz runā par ļoti svarīgo nepieciešamību pieņemt budžetu, par veselību un inflāciju, par izglītību un sportu. Notiek arī visādas skandalozas jezgas ar KPV LV šķelšanos, Jura Juraša (JKP) izdošanu un tamlīdzīgi.

17. janvārī TV3 pievakares ziņās parādījās sižets par valdības veidošanas laikā jūtamo ekonomisko grupējumu interesi par iecerētajām pārmaiņām transporta nozarē. Raidījums vaicāja tobrīd vēl kandidātam, bet pašlaik jau satiksmes ministram Tālim Linkaitam (Jaunā konservatīvā partija (JKP)), kurš vai kuri mēģina izdarīt spiedienu. Linkaits atbildēja izvairīgi: «Kamēr tieši mēs nejūtam šo te grupējumu ietekmi, tikmēr es neko par to tā tīri faktoloģiski pateikt nevaru.» Linkaitam jautāja, kāda ir JKP un viņa paša saistība ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni, uz ko viņš atbildēja: «Man nav ko slēpt, ja, tātad mana sieva ir sniegusi pakalpojumus... cīņā starp, ja es nemaldos, Meroni un Berķi konkrētā tiesvedībā. Tas ir bijis senā pagātnē, un bet tai pašā laikā arī viss ir izsekojams. Uzņēmumu reģistrā var redzēt visus tos pārskatus un, un, un kas tur ir bijis. Tie... tieši uz mani tas nekādu iespaidu nav atstājis.»

Pēc tam, kad Saeima bija nobalsojusi par Jura Juraša (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) izdošanu kriminālvajāšanai, Artuss Kaimiņš (KPV LV) pa Saeimas namu staigāja ar skumju seju – it kā viņam tuvs cilvēks vai dzīvnieks būtu smagi saslimis. Tagad Kaimiņam ir jauns statuss un loma – viņš piepeši ir kļuvis par konstruktīvu reālpolitiķi, valdībatbalstītāju un jurašneizdevēju. Nezin kas tāds ir noticis, ka vakarējais politiskais huligāns piepeši sataisījis drūmi nopietnu grimasi kā Brežņeva laiku politbiroja loceklim?

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu zāli rotā uzraksts «Viens likums, viena taisnība visiem». Žēl, ka šis postulāts nav kaut kas tāds, kas dabā reāli pastāv – tas drīzāk ir mērķis, uz kuru tiekties valstij, politiskajai videi, sabiedrībai, tiesu varai. Temīdai būtu jābūt aklai – tas ir, bezkaislīgai, savos svaros liekot tikai pierādījumus un sodošo zobenu ceļot neatkarīgi no kādiem blakus apstākļiem – neatkarīgi no likumpārkāpēju politiskās piederības, maka biezuma, pūļa aplausiem vai rējieniem, iekšējiem vai ārējiem spiedieniem.