Kārtējais farss?

© F64

Neuzskatu, ka Valsts ieņēmumu dienests ir svēta iestāde. Taču ap VID spēlētais publiskais teātris man liecina, ka tā saturs vērsts pret iestādi kā tādu. Par to mani pārliecina nekas cits, kā vien pats VID pievērstās publiskās informācijas kopums. Tā aptuvenība un turēšanās konstatāciju, pieņēmumu un apgalvojumu līmenī, netiecoties ne pēc dziļākas analītiskas apjēgas, ne pēc konstatācijām atbilstoša problēmu risinājuma. Lai arī daži izteikumi, ja tos neuztvert vien kā gaisa jaukšanu, prasīja tūlītēju «augšu» vai «orgānu» iejaukšanos.

Manuprāt, ģenerālprokuroram kopš februāra bija diezgan laika, lai «šokējošos faktus par finanšu policistiem» pārkvalificētu no šoka līmeņa tiesiska novērtējuma līmenī. Finanšu ministrei kopš marta bija diezgan laika, lai sagatavotu kvalificētu pašas apgalvojuma «VID ir krīzes situācijā» definīciju un publicētu šim vārdam atbilstošu rīcības programmu. Un kas gan traucēja pašai Pētersones kundzei sākt runāt par savas iestādes publisko kontekstu un tā faktiskajiem cēloņiem nevis savas atkāpšanās dienās, bet daudz agrāk? Acīmredzot tas korporatīvais stils, ko visi šie cilvēki ir pieņēmuši un uztur kā valsts pārvaldes kvalitāti.

Patīkami šajā publikāciju kopumā izcēlās vienīgi ekonomistes Jevgeņijas Zaicevas Radio Baltcom sniegtais vērtējums. Viens no secinājumiem, ko es, interpretējot viņas sacīto, atļaušos, ir - valsts tēriņi ir valsts aparāta svētā govs. Kas zina, varbūt, godprātīgi tos vērtējot, varētu ieraudzīt kādus 750 miljonus arī tēriņu galā. Taču arī es, šad tad dzirdējis oficiālus pārspriedumus par valsts ieņēmumiem, kvalificētu valsts tēriņu un to lietderības novērtējumu neesmu sastapis. Ja tāds būtu, tad, piemēram, Pētersones kundzes sentences par ierēdņu atalgojumu dienestā, manuprāt, varētu izpalikt. Jo tad ministriju «analītiķi» redzētu, ka Latvijā nav ministrijas, kuras aparātu nevar samazināt vismaz par desmit procentiem. Teikšu, ka varu to pamatot. Kā nekā īsu savas dzīves brīdi esmu nodarbojies ar pārvaldes efektivitāti bezmaz kā zinātnieks (piekrītu Zaicevai, ka Valda Dombrovska veiktais funkciju audits šajā sakarā bija farss). Tā ka - Latvijā ir iespējams visai elementāri kāpināt gan pārvaldes aparāta atalgojumu, gan tā efektivitāti vienlaikus.

Taču - Jevgeņija Zaiceva turklāt nosauca vairākus piemērus, kurus savirknējot iezīmējas tendence - valsts tēriņu aiztikšana var kļūt par karjeras slieksni. Pirmā Andra Šķēles premjerēšana beidzās, līdzko viņš ieminējās par valsts tēriņu revīziju. Laimdota Straujuma atkāpās, līdzko sāka apcerēt tēriņu reformu. Kādreizējais VID priekšnieks Andrejs Sončiks sāka rīkoties, lai slēpto ienākumu masa tiktu atklāta iespējami pilnīgāk, un… nelikās ērts. Ināra Pētersone nostiprināja VID Informācijas centru, pilnīgoja datu bāzi (uzskaite un analīze), uzlaboja servisu utt. Viņu «nomīcīja» smalkāk. Viņa pati gan teic, ka nekādu spiedienu uz atkāpšanās pusi nav jutusi. Bet kas gan cits, ja ne viņas atkāpšanās scenārija elementi, bija viņas pašas pieminētie «bezatbildīgie deputātu apgalvojumi», «valsts augstu amatpersonu bezatbildība» u.tml. Izpildītājs - politiskā elite - ir jau pieradusi teikt «atzinīgus vārdus» tiem, kurus gribētu redzēt ejam.

Domāju, ka Latvijas uzņēmēju kategoriski labvēlīgā attieksme pret VID šoreiz tiešām liecina par to, ka dienestam ir izdevies kaut cik sakārtoties pēc būtības. Protams, var teikt, ka uzņēmēju apmierinātība ar VID allaž būs relatīva, taču tieši šajā pozīcijā - Apmierinātība ar VID (sk. SSE Rīga Ilgtspējīga biznesa centra pētījumu Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2014.) - Latvija ir priekšā Igaunijai un Lietuvai. Latvijā apmierināti bijuši 57,9%, neapmierināti - 13,3% (Igaunijā attiecīgi - 54,6 un 17,8%, Lietuvā - 50,7 un 22,6%). Turklāt tikai Latvijā šis apmierinātības pieaugums bijis daudzmaz konsekvents.

Lai arī atkāpjoties Pētersones kundze «atrisināja» vai «noņēma problēmu» (nomenklatūras iecienītā veidā, «humāni» un «pieklājīgi»), situācija ap VID tomēr atklāj pietiekami daudz iespēju, lai politiķi to izmantotu kā atspēriena dēlīti principiālai «aparāta» varas nomaiņai ar valsts varu. Man personiski tas, kur un kā politiķi, kur un kā izpildvara turpmāk liks šogad VID pievērstos apgalvojumus, būs kritērijs, lai spriestu par šo situāciju vai nu kā par pavērsienu uz kvalitatīvas varas pusi, vai arī kā par kārtējo varas farsu.



Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais