Nevienai no visām 13 vēlēšanās startējušajām organizācijām jau sākotnēji nebija tāda piedāvājuma, kas ļautu turēt 10. Saeimas vēlēšanas par "izšķirošām", "nozīmības ziņā otrajām pēc 5. Saeimas vēlēšanām" u. tml. Tādas runas tagad ir tikai savas maznozīmības spalvu pucēšana.
Bija samērā parastas vēlēšanas, kuru rezultātā nenotika pat kaut cik jūtama varas pārdale. Lēmumi par to, kā kuram ar kuru Saeimā sadarboties, izrietēs no Saeimas iekšējās konjunktūras, nevis no vēlētāju gribas.
Kaut cik iepriecina tas, ka Saeima ir par 59% atjaunojusies. Taču, pētot sarakstus, starp šiem 59% pagaidām nav iezīmējies kāds konsekvents un pietiekami atpazīstams "jaunas politikas", "jaunas nākotnes" formulētājs, tās politiķis pēc būtības. Partiju jaunatnes līderus es ievēlēto sarakstos neredzu. Arī 10. Saeimā toni uzdos tantes un onkuļi. Pagaidām šie 59% atjaunotās Saeimas ir tikai vecās 41% gaisotnes "lielgabalu gaļa". Kā būs tālāk, redzēsim. Taču ilgtermiņa piedāvājumu, kā Neatkarīgajai teica Aleksandrs Lielmežs, arī es ne pie viena no 13 pretendentiem neredzēju. Un, līdzīgi kā Sociālo reformu biedrībai, arī man neizdevās sameklēt starp šo 13 solījumiem kaut izkoptu apliecinājumu pat atsevišķiem "jaunās politikas" raksturlielumiem. Piemēram, neviens no tiem nesolīja budžeta finanšu plūsmu caurspīdīgumu. Neviens no tiem, kuri pie katra staba apliecināja mīlestību Rietumu vērtībām, nebija pacenties integrēt šīs konkrētos Rietumu, Eiropas dokumentos (piemēram, topošā Eiropas Zemes harta, Eiropas pārstrādātā sociālā harta u. c.) skaidri formulētās vērtības savu partiju dokumentos. Tātad tiem šīs Rietumu vērtības vajadzīgas tikai, lai kultu gaisu sviestā. Ar to gribu teikt, ka partiju solījumu un ambīciju līmenis bija krietni zemāks gan par valsts, gan par cilvēka situācijas mērogu. Ar tik trūcīgu bagāžu nav ko pretendēt uz pestītāju lomām.
Izšķirošais veiksmes resurss visām 13 partijām vai apvienībām lielās līnijās atkal izrādījās to tuvība varai. Nevis tuvība "jaunajai politikai".
Uzvarēja varas imperatīvs. Jo atklāsme netika piedāvāta tādā līmenī, lai uzvarētu bez varas smakas. Labi, ka mums ir tik burvīgs vēlētājs, kam galvenais partijas vērtības mērs ir vara. Sabiedriskie mediji nedeva līdzvērtīgas publicitātes iespējas visiem vēlēšanās startējušajiem spēkiem. Tas nebija pareizi. Taču nevar teikt, ka partijas, kuru sākotnējie reitingi bija zem 5% strīpas, saņēma no vēlētājiem to, ko nebija pelnījušas.
Nav ko raudāt ne par Atbildību, ne par Ražots Latvijā, ne par Tautas kontroli, ne par PPR, ne par Daugavu–Latvijai, ne par KDS, ne par Pēdējo partiju. Ja kāda no tām būtu spējusi uzraut augšā un definēt to, kas cilvēkiem krājies sirds dziļumos, tā nepaliktu nemanīta. Formālās priekšvēlēšanu tekstu konkurences ziņā šīs organizācijas nebija ne daudz sliktākas, ne daudz labākas par 9. Saeimas partijām. Tās zaudēja tāpēc, ka redzēja savā priekšā kā mērķi tikai varu, bet neko daudz vairāk un tālāk par to. Tās zaudēja tāpēc, ka izvēlējās savam piedāvājumam pārlieku sašaurinātas, lai neteiktu marginālas, ideju nišas, pagaidām sabiedrībā neviennozīmīgi uztvertas šķietamas utopijas vai atrakcijas. Tās zaudēja tāpēc, ka savus piedāvātos, labos rīcības instrumentus nespēja pienācīgi un uzskatāmi sajūgt ar sociālpolitiskiem to lietošanas rezultātiem. Tās zaudēja tāpēc, ka tām pietrūka garīgās jaudas.
Nav ko raudāt arī par PCTVL. Pati vainīga. Nevis SC vai kāds cits. Domāju, ka potenciālais PCTVL (nevis SC) elektorāts vēl nav izmiris, un arī oficiālā politika palaikam rūpējusies par tā saglabāšanu. Bet, ja pašai organizācijai pašvaldību vēlēšanās dabūtā mācība nav bijis iemesls pārkārtot attiecības ar saviem vēlētājiem, pārstāt paļauties uz vienu cilvēku (T. Ždanoku), kurš turklāt sēž Briselē, tad var teikt, ka PCTVL dabūja atbilstoši ieguldītajam partijas darbam.
Protams, viens no iemesliem (bet ne galvenais) bija šo organizāciju nespēja konkurēt naudas (reklāmas) sacensībā. Cerams, ka šo vēlēšanu pieredze būs laba mācība tiem, kas gribēs konkurēt ar varas partijām turpmāk. Vara nav neuzvarama. To var uzvarēt ar masu partiju. To var uzvarēt ar ideju, kas ir konģeniāla sabiedrības pamatnoskaņojumiem. Protams, to var uzvarēt arī ar apvērsumu vai revolūciju. Mūsu apstākļos to var uzvarēt arī ar naudu. Neviena no pretendējošajām, 9. Saeimā nepārstāvētajām partijām nebija gatava nevienai no šīm praksēm.