Deviņpadsmitajā jūlijā Starptautiskajā tirdzniecības centrā Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala delegācija gubernatora vietnieces Veras Jemeļjanovas vadībā prezentēja ārvalstīs mītošo tautiešu brīvprātīgai pārceļošanai uz Krieviju veltīto reģionālo ilgtermiņa atbalsta mērķprogrammu.
Prezentācijas iemesls bija pērnā gada septembrī akceptētā Krievijas Valsts programmas jaunā redakcija, kurai atbilstoši tika pārveidotas reģionālās programmas.
Valsts programma līdz ar Valsts migrācijas politikas koncepciju līdz 2025. gadam ir KF stratēģiskās plānošanas dokumenti šajā jomā. Tomēr varu derēt ar Vladimiru Putinu, ka vairākās pozīcijās KF iespējas sasniegt iecerētos mērķus ir apšaubāmas. Piemēram – «līdz 2021. gadam apturēt cilvēku aizplūšanu no Sibīrijas un Tālajiem Austrumiem». Un – «līdz 2026. gadam nodrošināt cilvēku pieplūdumu Sibīrijā un Tālajos Austrumos». Šaubos, vai Krievija ar saviem un Valsts programmas sagādātiem resursiem to spēs. Neraugoties uz to, ka saskaņā ar jauno Valsts programmas redakciju ir «prioritāras ieceļošanas teritorijas» un «pārējās», bet par prioritārām teritorijām saskaņā ar Krievijas valdības šā gada 27. maija rīkojumu noteiktas tikai Sibīrijas un Tālo Austrumu teritorijas.
Gribēšanu derēt, ka Krievija Sibīriju nepiepildīs, rosina arī demogrāfiskā aina Krievijas Eiropas apgabalos. Tostarp Pleskavas apgabalā. Varbūt – īpaši Pleskavas apgabalā. Jo – straujāk nekā Pleskavas apgabalā iedzīvotāju skaits Krievijā samazinās tikai Magadanas apgabalā, Ingušijā un Komi republikā. Ja tā turpināsies, pēc 60 gadiem Pleskavas apgabalā nebūs neviena dzīva cilvēka (avots: pravdapskov.ru). No Pleskavas apgabala Demogrāfiskās attīstības stratēģijas līdz 2015. gadam savukārt izriet atziņa, kura jau tuvākajā laikā var ļoti iepatikties, ja vēl nav iepatikusies, arī mūsu amatpersonām. Proti – ir ekonomiski izdevīgāk lāpīt demogrāfiskos robus ar migrantiem, nekā samazināt mirstību un palielināt dzimstību.
Tāpēc prezentācijā man, pirmkārt, gribējās pārliecināties tieši par to, cik lielā mērā tautiešu pārceļošanas veicināšanai veltītā KF Valsts programma ir vien politisks žests un cik lielā mērā konkrēti Federācijas subjekti to piepilda ar reālu saturu. Kopumā septiņos Valsts programmas darbības gados no Latvijas uz Krieviju pārcēlušies vairāk nekā 650 cilvēku (uz Pleskavas apgabalu, ja kaut ko nejaucu, 25). Salīdzinot ar to Krievijas tautiešu skaitu, kas devušies no Latvijas uz «veco» Eiropu, – sīkums. Tomēr – no pleskaviešiem man palika labāks iespaids nekā no mūsu reemigrācijas plāna prezentētājiem. Ne tāpēc, ka viņi stāstīja, cik skaisti un labi dzīvot Pleskavā, bet tāpēc, ka viņi atklāja samērā pilnīgu kadru deficīta ainu un spēja to izteikt kā konkrētu piedāvājumu līdz pat reālām vakancēm. Prezentācijā piedalījās cilvēki, kuri nopietni domā par pārcelšanos. Tie saņēma pietiekami skaidras, ne vienmēr sološas atbildes. Tur bija arī cilvēki, kuri acīmredzot jau sākuši pārcelšanās procesu, kādēļ spēja kritiski vērtēt konkrētu apgabala pašvaldību rīcību. Bet neviens nesolīja, ka viņiem materiāli klāsies labāk, nekā izbraucot no Latvijas uz «veco» Eiropu, un ka apgabals viņus pilnībā pasargās no privātiem riskiem, ar ko saistīta katra pārcelšanās. Taču viņiem tika bezmaz garantēts darbs savā specialitātē, ja vien tā apliecina kaut kādu kvalifikāciju. To Eiropa nesola.
Ja Latvijas amatpersonām būtu skaidrs, ar kādām un cik lielām migrācijas plūsmām Latvijai nākotnē jārēķinās, ja varētu paļauties uz kaut cik jūtamu reemigrācijas plāna efektivitāti, tad es zinātu, vai priecāties par šīs Krievijas Valsts programmas efektivitāti, vai nē. Pleskavas apgabals, dabiski, ir prioritāri ieinteresēts dabūt kvalificētu, jau apmācītu darbaspēku ekonomiski aktīvā vecumā. Medicīna, izglītība, ražošana, tūrisms, lauksaimniecība… Kopumā ap 7000 vakanču, 70% no tām augsti kvalificētos darbos. Pleskavas apgabalā ir 145 uzņēmumi ar Latvijas kapitāla klātbūtni. Tāpēc zināmas pārcelšanās cerības tiek saistītas arī ar kopējo biznesu. U. tml. Jautājums – vai Latvijai, sevišķi raugoties tālākā perspektīvā, ir vēlama šāda darbaspēka aizplūšana uz vienu vai otru debespusi? Piemēram, 246 ārstu uz Pleskavu. Vai mūsu nacionālais patriotisms, kuru mums tā patīk izrādīt, ir ticis ieguldīts 246 latviešu ārstu vai kādu citu speciālistu apmācībā un motivācijā, ar ko aizstāt iespējamo šīs mērķprogrammas veicināto deficītu?