Aisma Orupe / Autori

Lai gan augstskolas mēģina cīnīties ar studiju darbu plaģiātismu un pirkšanu, izmantojot arī jaunās tehnoloģijas, tomēr izskaust šādu praksi neizdodas. To rāda arī plašais piedāvājums internetā, zem kura slēpjas dažādi speciālisti un pat augstskolu pasniedzēji. Diemžēl nekādas likuma normas viņus neierobežo, tāpēc tas ir gluži legāls bizness. Augstskolas uzskata, ka viens no risinājumiem, lai vismaz šādus darboņus nodzītu pagrīdē, ir administratīva gan pircēju, gan pārdevēju sodīšana, līdzīgi kā tas ir Lietuvā.

Rucava ir labi pazīstama gan ar saviem tautastērpiem, gan dziesmām un dejām, gan citām tikai tai piemītošām tradīcijām. Kā apliecinājums tam valsts mērogā – pērn Rucavas kultūrtelpa tika iekļauta Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Savukārt baltais sviests ieguva Eiropas Savienības aizsardzību, iekļūstot īpašā tās reģistrā.

Gan Latvijas Televīzijai (LTV), gan Latvijas Radio (LR) ēku uzturēšana prasa lielu daļu izdevumu, ko varētu ieguldīt satura ražošanai. Patlaban nav risinājuma, kā samazināt šos tēriņus, un diemžēl arī rekonstrukcijai līdzekļu nav, par jaunu ēku būvniecību nemaz nerunājot. Tāpat iecere atdot abas ēkas Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) atsaucību nav guvusi.

Valsts aizsardzības mācību kā obligātu mācību priekšmetu plānots ieviest no 2024. gada, bet šogad tas kā pilotprojekts tiek īstenots 14 skolās. Izvēlētas tās vidējās izglītības iestādes, kam jau iepriekš šajā jomā bija pieredze, kā arī atbilstoša infrastruktūra un instruktors. Pašās skolās atzīst, ka būtiskākais ir atrast labu mācībspēku, pārējo nodrošināt nav īpašu problēmu.

Latvijas Radio 4 (LR 4) kanāls, kas raida krievu valodā, un portāla LSM.lv angļu un krievu versija netiks slēgti. Valdība solās iztrūkstošos līdzekļus – kopumā 312 000 eiro apmērā – budžetā atrast. Latvijas Radio (LR) vadība un tās uzraugs mudina šo summu paredzēt sabiedrisko mediju pamatbudžetā, lai šo jautājumu nenāktos ik gadu skatīt no jauna.

Mazākumtautību skolu direktori atzīst: ar valodas reformu viegli neies, it īpaši tur, kur latviešu valoda ārpus skolas tikpat kā neskan. Vienīgais, kā panākt, lai valsts valodas prasmes uzlabotos, ir tās pamatīgāka mācīšana jau bērnudārzā.

No nākamā mācību gada izmaiņas gaida mazākumtautību pamatskolas: 1. līdz 6. klasē pusei mācību satura jābūt latviski, 7. līdz 9. klasē – 80%. Savukārt no 2021. gada 1. septembra visās vidējās izglītības iestādēs mācības notiks latviešu valodā. Reformas īstenošanā ir viens liels šķērslis – akūts pedagogu trūkums, kas jo īpaši izteikts ir mazākumtautību skolās. No darba aiziet pensijas vecuma skolotāji, bet jaunie vietā nenāk.

Vardarbība izglītības iestādēs joprojām ir teju ikdiena, to apliecina arī skaitļi – ik nedēļu no savu vienaudžu pāridarījumiem cieš ap 20% bērnu. Lai gan skolās ir iekšējās kārtības noteikumi un arī atbildīgās institūcijas īsteno virkni pasākumu, lai mazinātu agresijas izpausmes, tomēr tās nemazinās. Viens no iemesliem – trūkst kopējas sistēmas un problēmas tiek risinātas «no projekta uz projektu».

Pedagogu novecošana ir viena no problēmām, ar ko saskaras izglītības sistēma. Kā rāda statistika, skolotāju vecumā līdz 30 gadiem kopumā ir vien 8%. Tāpēc jaunu skolotāju ienākšana skolās, it īpaši novados, ir teju vai notikums. Zantes pamatskolā patlaban strādā pat četri jaunie pedagogi, kuriem, izrādās, patīk tieši lauku skola.

Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskaita iekļaujošās izglītības jomā padarīto un skaitļus, kas liecina, ka sistēma ir uz «pareizām sliedēm», tikmēr nevalstisko organizāciju zīmētā aina ir piezemētāka. To rīcībā «vairāk ir kapeņu stāstiņu nekā pozitīvās prakses piemēru».

Latvijā kultūras pasākumus apmeklē arvien vairāk iedzīvotāju. Vidēji astoņus gadā. Tas ir pluss, taču, izrādās, desmit gadu laikā šajā jomā ir notikušas izmaiņas: mazāk lasām, mazāk apmeklējam bibliotēkas, bet vairāk izklaidējamies. Bet tie ir tikai pāris aspekti, ko atklāj pētījums par kultūras patēriņa tendencēm Latvijā, kas ir ļoti apjomīgs – kopumā 150 lappušu biezs.

Viesmīlības nozarē arvien lielāku uzmanību pievērš vides pieejamībai. Arī laukos. Kandavas novada Indānu māju saimnieki ir parūpējušies, lai ēkas un to apkārtne būtu pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. Pagājušajā vasarā te uzturējās Kapseļu ielas bērnunama (valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiāle – aut.) audzēkņi, kuriem ir dažādi funkcionālie traucējumi, un viņi visi kā viens cer, ka arī šovasar varēs te viesoties un smelties vasaras sauli laukos.

Par internātskolām kā padomju laika atavismu, kam nav vieta 21. gadsimtā, runāts daudz. Taču tie, kuru bērni mācās un dzīvo šajās mācību iestādēs, uzskata – tām ir sava vieta un loma izglītības sistēmā. Jo ir gadījumi un apstākļi, kad internātskola ir kā glābējs un atbalsts. Arī audžuģimenēm. Tā, kā tas ir Kandavas novadā, kur ir attīstīta šī kustība un ārpus ģimenes nav neviena bērna.

Jaunā valdība nolēmusi īpašu uzmanību pievērst Eiropas Savienības pierobežas skolām un to saglabāšanai. Šo novadu vadītāji gan skeptiski raugās uz šādiem valdības plāniem, uzskatot, ka diez vai to vairs var izdarīt, jo «vilciens lielā mērā jau aizgājis». Lai to apturētu, jārīkojas kompleksi, arī reģionālo reformu īstenojot pārdomāti.

Neredzīgā Anna Dubovika strādā uzņēmumā, kas izplata speciālos tehniskos līdzekļus cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Šajā darbā viņa varējusi iekārtoties, pateicoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātajai subsidēto darba vietu programmai. Anna gan atzīst, ka cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai vispār invaliditāti darba tirgū nav viegli iekļūt.

Valsts attieksme līdz šim pret pielāgoto sportu Latvijā bijusi pēc «pārpalikuma principa», un cilvēkiem ar invaliditāti un citiem šajā jomā strādājošajiem nākas ļoti aktīvi pierādīt, ka cilvēki ar invaliditāti nav sliktāki par pārējiem, uzsver Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretāre Liene Apine.

Jau no bronzas laikmeta cilvēku dzīve un karošana nebija iedomājama bez zobeniem. Nezinātājam tas daudz nepastāstīs, taču speciālistam – ļoti daudz. Arī arheologam Artūram Tomsonam.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) saņēmis nozīmīgu krājuma papildinājumu: viena no 39 Latvijas valsts dibinātājiem – agronoma un politiķa Viļa Gulbja apbalvojumus, fotogrāfijas un personas dokumentus. Tos muzejam dāvājusi V. Gulbja meita Elga Marija Čače.

Krimuldas novadā jau vairāk nekā desmit gadu skolēniem, kam vidējā atzīme ir 7,5 balles un augstāk, tiek piešķirtas brīvpusdienas. Bērnu tiesības aiztāvošās institūcijas, kas tikai šobrīd šo faktu uzzinājušas, uzskata – šāda prakse nav pieļaujama un lēmums ir atceļams. Pašvaldība gan taisnojas, ka no vietējās kopienas līdz šim par to nav bijuši iebildumi, jo brīvpusdienas saņem arī trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu atvases.

Lai gan bezdarbnieku skaits valstī ir sarucis, bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars kopējā bezdarbnieku saimē ir pieaudzis. Intervijā Atbalsts plecam Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone norāda, ka tas ir saistīts ar aģentūras aktīvo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un pašu cilvēku ar invaliditāti interesi par iespējām atrast darbu.

Topošajā valdības deklarācijā izglītības un zinātnes politikas sadaļā paredzēts īpašu uzmanību pievērst latgaliešu (rakstu) valodas apguvei. Nu jau pagājuši vairāk nekā desmit gadu, kopš tika pieņemti latgaliešu rakstības noteikumi, taču iespējas to mācīties ir visai ierobežotas. Arī motivācija to darīt nav liela, jo nav jau kur šīs prasmes pielietot.

Pašvaldībām no 2019. gada 1. septembra būs obligāti jānodrošina līdzfinansējums privātajām izglītības iestādēm, ko dibinājusi sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums. Šobrīd iezīmējusies tendence, ka arī citu dibinātāju skolas cenšas pārreģistrēties, lai varētu pretendēt uz vietvaru finansējumu. Pašvaldības bažījas, ka galu galā tām nāksies maksāt visām privātskolām, bet tajā pašā laikā – optimizēt savas skolas.