Valsts galvoto studiju un studējošo kredītu piešķiršanā no nākamā gada 1. aprīļa notiks lielas pārmaiņas, jo līdzšinējā sistēma ir savu laiku nokalpojusi un zaudējusi popularitāti. Jaunā modeļa galvenais pluss – valsts neprasīs otru galvotāju, kas līdz šim bija iemesls, kāpēc trešā daļa kredītlūdzēju palika bez aizdevuma.
Pērn pieņemtie grozījumi Izglītības likumā paredzēja, ka no nākamā mācību gada desmit interešu izglītības iestādes varēs iegūt valsts nozīmes statusu. Nozarē strādājošie gan joprojām nezina, kas un kā uz šo nosaukumu un finansējumu varēs pretendēt, jo informācijas par to nav. Ir vien zināms, ka sakarā ar «tehnisko budžetu un fiskālo ietekmi» ieviešanas termiņš pārcelts uz 2020. gada 1. septembri.
Privātskolām, kuru dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmējs, pienāksies pašvaldības finansējums to uzturēšanai nevis no nākamā mācību gada sākuma, kā bija sākotnēji paredzēts, bet no 2020. gada 1. septembra. Līdz šim vietvaras brīvprātīgi varēja finansiāli atbalstīt šīs skolas, bet to nenoteica ar likumu.
Pedagogi bažījas, vai valsts budžetā it kā jau iezīmētie septiņi miljoni eiro tiks algu palielināšanai, jo šobrīd politikas veidotāju teiktais par minēto summu ir visai atšķirīgs. Vieni apgalvo, ka būs nauda algām, citi – ka izglītības reformu īstenošanai. Nav arī juridiska apliecinājuma, ka šie miljoni tiešām tiks novirzīti darba samaksas celšanai, tāpēc streiks joprojām ir pedagogu arodbiedrības darba kārtībā.
Ogres novada Krapes pagasta Krapēs pirms pusgada durvis vēra tradicionālo mūzikas instrumentu muzejs. Kolekcija tapusi vairāku gadu gaitā, un tās klāsts ir tiešām bagātīgs. Galvenais – tā ir dzīva, jo instrumenti tiek arī spēlēti. Četras no spēles tradīcijām – caurspēlējamās cītaras, Latgales mazo bundziņu jeb bubyna, Ieviņa tipa ermoņiku un Pēterburgas ermoņiku – iekļautas Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.
Ventspils augstskolai (VeA) Irbenes radioteleskopa uzturēšanai trūkst 343 000 eiro. Iepriekšējos gados šī summa no valsts budžeta tika piešķirta, bet šogad šajā ailītē ir nulle. Ja līdzekļi netiks piešķirti, tas apdraud šā unikālā, starptautiskas nozīmes zinātnes infrastruktūras objekta pastāvēšanu, satraucas augstskolas vadība.
Latvija ir starp tām 60 valstīm, kas piedalās starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā 4. klasēm IEA TIMSS 2019. Pirms 12 gadiem Latvija abās jomās ierindojās pirmajā desmitniekā, tad gan dalībvalstu skaits bija mazāks – 38.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) vēlas, lai Valsts izglītības satura centrs (VISC) nepubliskotu konkrētu skolu eksāmenu rezultātus un tie netiktu izsniegti arī trešajām pusēm. Pašām skolām būtu jālemj, vai tos rādīt citiem vai nē. Aptaujātie skolu direktori, vecāki un politikas veidotāji gan nav vienisprātis, vai no tā būtu jāatsakās.
Rīgas Muzikālais teātris tika slēgts 1995. gadā. Kopš tā brīža Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur nav sava operetes jeb muzikālā teātra. Latvijas operetes fonds (LOF) kopš 2013. gada mēģina aizpildīt šo robu un pa šiem gadiem iestudējis četras operetes, divus mūziklus bērniem un vairāk nekā 22 operešu mūzikas koncertprogrammas. Fonda lūgums Kultūras ministrijai (KM) piešķirt tam šogad un turpmākajos divos gados 200 000 eiro žanra attīstībai, kā arī nodrošināt ar telpām noraidīts, jo «tādas naudas valsts budžetā nav».
Šogad Latvijā pirmo reizi plānotas nozīmīgas starptautiskas sacensības – Eiropas BMX čempionāts. Diemžēl tā rīkošanu apdraud finansējuma trūkums. Šī liga piemeklējusi ne tikai šo pasākumu, bet riteņbraukšanu kopumā. Viens no iemesliem – ziedojumu apjoma krišanās sportā. Tā ietekmējusi arī Latvijas Riteņbraukšanas federāciju, tās budžetā šogad izveidojusies 193 000 eiro liela bedre.
Darbaspēks ir tas resurss, kā uzņēmējiem pietrūkst visvairāk. Nereti viņiem nākas saskarties ar vēl kādu problēmu, proti, profesionāli tehnisko skolu absolventiem trūkst vajadzīgo prasmju un zināšanu, tāpēc darba devējiem nākas tērēt laiku un enerģiju, lai aizlāpītu šos robus. Nu jau otro gadu uzņēmējiem ir iespēja «audzināt» jaunos darbiniekus pašiem, piedaloties Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītajā Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzfinansētā projektā, kas piedāvā īstenot darba vidē balstītas mācības un mācību prakses.
Kultūras ministrijas (KM) budžets šogad plānots 165,3 miljoni eiro (0,36% pret IKP). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir samazinājies par 26,5 miljoniem eiro jeb 13%. No prioritārajiem pasākumiem pieprasītās «minimālās programmas» 8,5 miljoniem eiro, kuru vidū ir arī algu celšana kultūras darbiniekiem, pašlaik atbalstīti tikai nedaudz vairāk kā 800 000 eiro.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetam ir plānots atvēlēt vairāk nekā 770 miljonus eiro, kas ir par 25 miljoniem vairāk nekā pērn. Lauvas tiesa jeb 47% tiks tērēti pedagogu algām. Kopumā turpmākajos gados tiek prognozēts ministrijas budžeta samazinājums, un viskritiskākā situācija var rasties zinātnē un pētniecībā.
Daudzas valsts kultūras iestādes ir atjaunotas un modernizētas, pateicoties programmai Mantojums 2018. Diemžēl ne Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA), kas kopš 2015. gada ir apvienota iestāde: tas ir izvietots 12 pilsētās kopumā 23 īpašumos.
Skolu tīkls Latvijā turpina savilkties arvien ciešāk. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apstiprinājusi 25 izglītības iestāžu reorganizāciju un likvidāciju, taču šā gada sarakstam punkts vēl nav pielikts. Saskaņošanā ir vēl vairāku pašvaldību lēmumi – Raunas, Grobiņas, Gulbenes, Ropažu, Aizputes, Durbes novadu, Liepājas, Rīgas un Jūrmalas pilsētas.
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumprojekts joprojām nav ticis tālāk par pirmo lasījumu. Nu jau trešais Saeimas sasaukums ir apņēmības pilns to aizdabūt līdz finišam, atmetot mēģinājumu tikt skaidrībā par abu valsts simbolu īpašuma tiesībām. Tagad galvenais akcents tiek likts uz to, kas tad būs to apsaimniekotājs un ko drīkstēs darīt šo abu pieminekļu teritorijā un ko ne.
Latvijas paralimpiskā sporta centra izbūve Rīgā apstājusies, jo nepaceļama izrādījusies tāme – sākotnēji plānotie 12 miljoni eiro nu dubultojušies. Līdz ar to uzlēkusi arī no valsts prasītā summa. Šobrīd budžetā tādas naudas nav un, iespējams, neatradīsies arī nākamgad. Tas viss draud ar projekta, kam iztērēts jau pusmiljons eiro, nonākšanu atvilknē.
Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas ir tās, kas iesaka 1. līdz 4. klašu bērniem ar īpašām vajadzībām piemērotāko izglītības programmu. Šobrīd gan arvien skaļāk izskan viedoklis, ka tas ir arhaisks veidojums, kas nepilda nevienu funkciju – ne pedagoģisku, ne medicīnisku. Vieni uzskata, ka tās būtu centralizējamas un veidojamas ar vienotu pieeju, citi – ka tas novedīs «pie konveijera».
Alūksne ir viens no 21 reģionālā nozīmes attīstības centra, kas tā arī palicis bez modernas sporta zāles. Šķita, ka šogad beidzot situācija mainīsies un alūksnieši tiks pie jaunas sportošanas vietas. Diemžēl valsts skaidri un gaiši pateikusi, ka budžetā finansējums šim objektam nav plānots. Vismaz šogad ne, un nav zināms – vai arī nākamgad būs. Būvniecībai vajag 8,8 miljonus eiro, bet pašvaldībai vienai tāda summa nav paceļama.
Pedagogu algu palielināšanai trūkstošajiem deviņiem miljoniem eiro šobrīd tiek meklēti dažādi avoti. Par to liecina premjera Krišjāņa Kariņa sarunas ar atbildīgajiem ministriem gan iepriekšējā, gan šajā nedēļā. Skolotāji ir skaidri likuši saprast: ja naudas darba samaksas celšanai budžeta projektā, ko valdības sēdē skata otrdien, nebūs, tad 20. martā pie Saeimas pulcēsies vismaz pusotrs tūkstotis niknu pedagogu.
Lai risinātu ar Latgali saistītus jautājumus, Saeimā pie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izveidota īpaša apakškomisija. Līdz šim tāda nav bijusi, tāpēc gan politiķi, gan Latgales pašvaldību vadītāji uzskata to par labu iespēju risināt šā reģiona samilzušās problēmas. Viena no svarīgākajām – uzņēmējdarbības attīstīšana un darbaspēka noturēšana.
Viens no skolas darba vērtējumiem ir akreditācija, ko veic īpaša komisija. Ik mēnesi šādā veidā tiek «caurlūkotas» aptuveni 35 skolas. Vairākums no tām iegūst akreditāciju uz sešiem gadiem, mazāk – uz diviem gadiem, vēl retāk tā tiek atteikta. Šobrīd šie vērtējumi publiski nav pieejami, taču pēc jaunā akreditācijas modeļa ieviešanas no šā gada 1. septembra tiek solīts tos atklāt sabiedrībai.