Aisma Orupe / Autori

Balvu novads ir viens no pēdējiem mohikāņiem, kas vēl saglabājis internātskolu Tilžas pagastā un ir apņēmības pilns to darīt arī turpmāk. Pārējās pašvaldības tās jau slēgušas, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas līdz šim finansēja šīs izglītības iestādes, no 2019. gada 1. janvāra naudu to uzturēšanai vairs nedos, uzsverot, ka tā ir «pagājušā gadsimta palieka», kam nav vietas 21. gadsimtā.

Latvijas studenti uzskata, ka augstākās izglītības finansēšana ir jāpilnveido. Lai padarītu pievilcīgākas mūsu valsts augstskolas, viņi iesaka gan piedāvāt budžeta vietas nepilna laika studijām, gan valsts dotētu doktorantūru, gan lielākas stipendijas. Doktorantūrā studējošajiem Latvijā 130 eiro stipendija diez vai ir pietiekami liels burkāns, Igaunijā šī summa sasniedz 1000 eiro.

Skolotāji saņems no šā gada septembra 710 eiro par likmi, kas ir par 30 eiro vairāk nekā iepriekš. Tas gan nepacels Latviju no pēdējās vietas OECD valstu pedagogu algu sarakstā. Pedagogi gan ir gandarīti arī par tādu pielikumu, un, atbildot uz šādu valdības lēmumu, arodbiedrība atsauca uz 18. septembri pieteikto piketu.

Latvijai izglītības jomā izdevies gūt labus rezultātus, taču netrūkst arī «Ahilleja papēža», liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais starptautiski salīdzinošais izglītības pārskats. Kā viens no tiem – pedagogu novecošanās un jaunu «asiņu» trūkums skolās.

Latvijas Universitātes (LU) astoņas filiāles arī sākušas jauno studiju gadu. Lai gan bija bažas, kā tās spēs piepildīt 1150 piedāvātās studiju vietas, tomēr situācija, kā liecina filiāļu vadītāju aptauja, ir labāka nekā pēc kopējās augstskolas uzņemšanas. Tad tikai 141 cilvēks kā pirmo prioritāti bija norādījis vēlmi mācīties reģionālajā struktūrvienībā, kas nozīmēja vien 10 līdz 20% aizpildījumu. Tiesa, dažādās filiālēs rezultāti arī patlaban ir atšķirīgi.

Pērn nodegusī Siguļu baznīca bija unikāla ar to, ka bija vienīgā saglabājusies koka sakrālā ēka Vidzemes piekrastē. Sākotnēji Ādažu evaņģēliski luteriskā draudze plānoja atjaunot dievnamu turpat, Siguļos, taču nu šī doma ir atmesta un jaunu baznīcu iecerēts būvēt Carnikavas centrā. Kad tas varētu notikt, nav zināms, jo šobrīd vēl nav izvēlēta vieta. Arī finanšu aplēses, cik tas izmaksās, nav.

Lai vidusskolas saņemtu valsts mērķdotāciju pedagogu algām, tām vajadzēs ievērot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos kvalitātes kritērijus. Pašvaldības uzskata, ka šie noteikumi un arī rādītāji nav ar vietvarām izrunāti un ir pārāk «saskrūvēti». Galu galā tos mēģinās apiet, visādi šmaucoties.

Pēc jaunās nodokļu sistēmas, kas nemotivē nodarboties ar labdarību, ieviešanas sporta nozare piedzīvojusi ziedojumu kritumu. Tiek lēsts, ka šogad var pietrūkt pat līdz 15 miljoniem eiro. Sporta organizācijas plāno prasīt divu miljonu eiro kompensāciju no valsts kabatas. Valdība gan nav gatava tos piešķirt un uzskata, ka par to būtu jālemj jaunajam Ministru kabinetam.

Lai vidusskolas saņemtu mērķdotācijas pedagogu algām, tām pēc diviem gadiem vajadzēs ievērot arī minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai. Tas iedalīts četrās grupās: sākot no 22 skolēniem lielajās pilsētās un Pierīgā, līdz astoņiem pierobežā (Eiropas Savienības ārējā robeža). Pašvaldības atšķirīgi vērtē šādus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātos kvantitatīvos kritērijus: visneapmierinātākie ir lauku novadi, bet priecīgākās – pierobežas vietvaras.

Vidusskolām, lai saņemtu mērķdotāciju pedagogu algām, pēc diviem gadiem vajadzēs ievērot divas prasības: noteikto minimālo skolēnu skaitu un kvalitātes kritērijus. Viens no tiem būs arī obligāto centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti, kas pašlaik apmēram 40 vidusskolām ir zem 20%. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredzējusi procedūru, kā rīkoties, ja šīs prasības neņems vērā.

Visiem pedagogiem būs gan 30 eiro algu pielikums, gan arī 88 pašvaldību, kas sakārtojušas izglītības iestāžu tīklu, skolotājiem – piemaksas, – par to vienojusies Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Finanšu ministrija (FM). Darba samaksas kāpumam tiks piešķirti 6,7 miljoni eiro, piemaksām – 1,4 miljoni eiro.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apturējis piecu izglītības iestāžu ēku, kas atrodas Rūjienas, Kuldīgas, Ogres un Durbes novadā, ekspluatāciju. Izrādās, tās visas jau sen netiek lietotas kā skolas un arī nākotnē tās nav plānots izmantot šādam mērķim. Diemžēl pašvaldībām līdz šim nav izdevies ēkas pārdot, iznomāt vai nojaukt, tāpēc tās arī dokumentos vēl palikušas kā izglītības iestādes.

Piecām pašvaldībām slēgto vai reorganizēto internātskolu pedagogiem atlaišanas pabalstiem kopumā no valsts budžeta tiks piešķirti 225 751 eiro. Šī summa pilnībā, nevis daļēji ļaus segt vietvaru izdevumus šim mērķim.

Sporta organizācijas ceļ trauksmi, ka nozarei šogad par 75% saruks ziedojumu apjoms, kas līdz šim bijis ļoti svarīgs šīs jomas atspaids. Tas apdraudēs Latvijas sportistu dalību starptautiskās sacensībās, kā arī kavēs šīs jomas attīstību. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan uzskata, ka tās ir tikai spekulācijas un patiesā aina būs redzama tikai gada beigās.

Kustība Iespējamā misija, kas jau desmito gadu gatavo jaunos skolotājus, apturējusi jaunu dalībnieku uzņemšanu, jo trūkst aptuveni 93 000 eiro programmas turpināšanai. Iemesls – nodokļu reforma, kas nemotivē uzņēmējus ziedot, bet tieši tas ir šīs iniciatīvas finansējuma avots. Tās autori gan cer, ka izdosies rast valdības atbalstu un trūkstošie līdzekļi tiks piešķirti no valsts kabatas.

Latvijas skolas soma ir lielākā valsts simtgades programma, kurai piecu gadu laikā plānots atvēlēt gandrīz 13 miljonus eiro. Šogad no 1. septembra līdz 31. decembrim tie būs kopumā 1,7 miljoni eiro, ko sadalīs visām skolām un tērēs skolēnu redzesloka paplašināšanai kultūras, zinātnes un citās jomās. Pašlaik izglītības iestādes gan vēl izvērtē iespējamo pasākumu plānu un cenu piedāvājumu, kas nebūt neesot ļoti demokrātisks un var ierobežot izvēli.

Līdz mācību gada sākumam atlicis pavisam nedaudz, taču skolotāju vakanču saraksts joprojām ir gana iespaidīgs. Tradicionāli visvairāk trūkst pirmsskolas pedagogu, taču tiek meklēti arī matemātiķi, dabaszinību, latviešu valodas un citu mācību priekšmetu pasniedzēji. Izglītības pārvalžu pārstāvji gan mierina, ka mācību procesu tas netraucēs, taču problēmas, gadiem ritot, var arī samilzt krietni lielas.

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), kura nākamgad svinēs 100 gadu jubileju, soli pa solim cenšas sakārtot un modernizēt savus īpašumus. Diemžēl kopš Latvijas neatkarības iegūšanas valsts nav nopietni investējusi nacionālajā mākslas un dizaina augstskolā. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kas savējās ir ieguldījušas apjomīgus līdzekļus. Nākamnedēļ durvis vērs Igaunijas Mākslas akadēmijas jaunā ēka – tā rekonstruēta par vairāk nekā 16 miljoniem eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) galvenā budžeta prioritāte jaunajā mācību gadā būs pedagogu darba samaksas palielināšana. Lai gan divos gados ieguldīti papildu 60 miljoni eiro, joprojām ir 266 skolas, kur pedagogi saņem pat mazāk nekā 680 eiro, kas ir minimālā likme. Tāpat ministrijas redzeslokā būs jaunais saturs, kura ieviešana atlikta uz gadu, un skolu tīkla sakārtošana.

Jolantas Rābantes un viņas dzimtas māju nosaukums Stūrīši tiešām ir ļoti zīmīgs, jo atrodas triju pagastu – Limbažu, Skultes un Liepupes – satecē. To savulaik cēlis Jolantas vecvectēvs Teodors Graudiņš, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā izveidojot te arī sabiedriskās un kultūras dzīves saliņu.

Pirms gada reorganizācija skāra Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), ko likvidēja, bet programmas, studentus un personālu pārņēma Latvijas Universitāte. Nozares ministrija solījās tuvākajā laikā neko šajā virzienā nesākt. Nu publiski izskanējusi ziņa, ka valsts augstskolas pašas rosinājušas apvienošanos un patlaban notiek sarunas starp četrām no tām. Nozarē strādājošie gan rausta plecus un sakās dzirdējuši vien baumas.

Šajās dienās savu darbību beidz sešas izglītības iestādes, bet statusa maiņa piemeklē vēl vairākas. Process turpināsies līdz mēneša beigām, kad juridiski punktu pieliks virknei skolu – kopumā gandrīz 60 mācību iestādes šogad skārusi optimizācija.