Aisma Orupe / Autori

Saulesdārzs, kas atrodas Mežaparkā un aizņem 6,5 hektārus, palicis bez īsta saimnieka un pārvērties par nekoptu koku audzi, un tā skatu vēl vairāk bojā grausti. Patlaban centrālajā ēkā dažas telpas atvēlētas mazpulcēniem, kas brīvprātīgi uzkopj parku. Nu Saeimā iesniegts likumprojekts, kas paredz teritoriju un ēkas atdot Latvijas Mazpulku īpašumā bez atlīdzības.

Pie Limbažu novada Lādezera pamatskolas šogad mastā plīvo karogs. Šo ideju brīvprātīgi īstenoja Magoņu ģimene par Ziedotāju aplī, kas ir jauna labdarības iniciatīva, savāktiem līdzekļiem. Šādā veidā vietējai skolai izdevies realizēt vairākus projektus kopumā par vairāk nekā 2000 eiro. Kas būtiski – pašu spēkiem: bērnu, vecāku, skolas kolektīva rokām!

Ilgstošais karstums uzsildījis arī Baltijas jūras ūdeņus, un tuvāko nedēļu laikā varētu tikt sasniegti vai varbūt pat pārsniegti līdz šim fiksētie rekordi. Jau tagad ūdens virsmas temperatūra ir par vairāk nekā pieciem grādiem lielāka nekā ilggadējie vidējie rādītāji. Šāda anomālija novedusi pie daudz intensīvākas zilaļģu savairošanās nekā citkārt, un tās nav vienīgās izmaiņas, ar ko nākas un vēl nāksies saskarties, ir pārliecināti zinātnieki.

Limbažu muzejs darbību sāka pirms 35 gadiem, bet bija iecerēts krietni agrāk – pirms Otrā pasaules kara, izvietojot to Pilsmuižas pārvaldnieka pilī. Tur tas šobrīd arī atrodas un piedāvā aplūkot ekspozīcijas par novadu, jūrniecību un Latvijas valsts himnas autoru Baumaņu Kārli. Tiesa, muzejs prasīties prasās pēc jauna veidola un satura, taču ir vairāki «bet», kāpēc tik drīz to nevarēs īstenot: finanšu un darbinieku trūkums, arī iecerētā tēma ir diskutabla.

Līdz pat augusta beigām lielā daļā augstskolu izsludināta papildu pieteikšanās uz studijām ne tikai par maksu, bet arī valsts finansētām vietām. Ja Rīgā daudzviet palikušas tikai «astītes», tad reģionos brīvu budžeta vietu ir vairāk, un daļa no tām, iespējams, būs jāpārdala uz pieprasītākām programmām vai jāatstāj tukšas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsver, ka Latvijas zinātnei valsts atvēlētais rieciens kļuvis daudz biezāks: lūk, turpmākajos trijos gados paredzēts finansēt pētniecības projektus kopumā par 27,5 miljoniem eiro. Tomēr tas ir ļoti nepietiekami, to pierāda arī šā gada fundamentālo un lietišķo pētījumu konkurss, kurā tikai 16% no iesniegtajiem projektiem saņēma finansiālo atbalstu.

Dārgakmeņi jau senlaikos saistījuši cilvēkus ar savām krāsām un valdzinošo mirdzumu. Rubīni, dimanti, ahāti, dzintars greznoja gan bagātos, gan ne tik bagātos. Turīgie un ar pētniecisko dziņu apveltītie bija tie, kas sāka veidot arī šo akmeņu kolekcijas, kurās iegūla ne tikai acis priecējošie, bet daudz plašāks materiāls – tas, ko ģeologi dēvē par minerāliem. Šobrīd pasaulē ir daudz muzeju, kas piedāvā ielūkoties šajā noslēpumainajā pasaulē, kurā kopumā ir aptuveni 6000 šādu dabas brīnumu.

Piecām pašvaldībām, kas šogad slēdza vai reorganizēja internātskolas, nācās no savas kabatas segt ievērojamas summas darbinieku atlaišanas pabalstiem. Nu valdība konceptuāli vienojusies 300 000 eiro no šo skolu uzturēšanai paredzētā finansējuma atvēlēt vietvarām bez darba palikušajiem pedagogiem. Pārējie tēriņi vietvarām «jānoraksta».

Šonedēļ ne tikai Baltijas valstis, bet visu Ziemeļeiropu pārņēmusi īsta svelme. Daudzviet Skandināvijas valstīs pārspēti karstuma rekordi – pat aiz Polārā loka temperatūras stabiņš pārsniedzis plus 30 grādu atzīmi. Sinoptiķi prognozē, ka nekas vēl nav beidzies, arī nākamnedēļ būs sutīgs – gan dienās, gan naktīs. Gaidāmi arī pērkona negaisi.

Limbažu muzeja krājuma glabātājai Rasmai Noriņai ir īsts pētnieka nemierīgais gars. Viss mūžs pagājis, kaut ko meklējot un šķetinot. Viņa ir arī viena no Vidzemes lībiešu dzimtu pamatīgākajām apzinātājām. Par to var pārliecināties, apmeklējot Pāles novadpētniecības muzeju, kur desmit metru gari ruļļi glabā dzimtu ciltskokus, kā arī iepazīstoties ar šogad klajā nākušo grāmatu Vidzemes lībiešu dzimtas. Arī pašas pētnieces un viņas vīra saknes ietiekušās līvu zemē.

Spīdola Lielmane ir pensijā un, kā pati teic – varētu kopt mazdārziņu un atpūsties, taču joprojām ir darbu virpulī, vadot sabiedriskā labuma organizāciju Limbažu fonds. Galvenais dopings turpināt rosīties ir vēlme būt noderīgai. Rīkoties, nevis skatīties un kritizēt.

Daudzi Latvijas radošie kolektīvi dejo, dzied un muzicē SIA Limbažu tīne austajos etnogrāfiskajos tērpos. Dziesmu un deju svētki uzņēmumam bija īsts siena laiks, jo pasūtījumu sanācis tik daudz, ka vēl pēdējos steiguši pabeigt pāris dienu pirms gājiena. Karte, uz kurieni aiziet Tīnes ražojumi, ir raiba – gan Baltijas valstis, gan krietni tālākas zemes. Jau kopš 1975. gada uzņēmumu vada Jānis Krasovskis, kurš tā darbību pārzina «velkos un audos».

Šobrīd privātskolas saņem naudu no valsts skolotāju algām, bet pašvaldību līdzfinansējumu – pēc brīvprātības principa. Tas nozīmē, ka ne visos gadījumos «nauda seko skolēnam». Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz noteikt par pienākumu šo atbalstu sniegt tad, ja dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmējs. Šādas skolas Latvijā ir sešas.

Kultūras ministrija (KM) bija iecerējusi nacionālo koncertzāli uzbūvēt kā privātās un publiskās partnerības projektu (PPP) kādā no Rīgas degradētajām teritorijām, piesaistot Eiropas fondu naudu.

Slēgto vai reorganizēto skolu pirmspensijas vecuma pedagogi darba zaudējuma gadījumā var saņemt sešu mēnešu pabalstu – to paredz Sociālā atbalsta programma. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lēsa, ka šogad tāds būtu nepieciešams apmēram 70 skolotājiem. Lai gan skolu tīkla sakārtošana skāra 59 izglītības iestādes, līdz šim IZM saņēmusi vien divus pieteikumus.

Vakar pedagogu arodbiedrības pārstāvji tikās ar premjeru Māri Kučinski, lai pārrunātu vairākus sasāpējušus nozares jautājumus: par pirmsskolas pedagogu algu modeļa maiņu, izdienas pensijām un skolotāju darba samaksas grafika īstenošanu. Sarunas laikā izdevies rast iespējamos risinājumus pirmajos divos jautājumos, taču par trešo šobrīd skaidrības ir maz.

Augstskolu popularitāte, ņemot vērā šā gada studētgribētāju skaitu, nav mainījusies, pirmajā trijniekā joprojām ir Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Arī iecienītāko programmu un profesiju saraksts lielus pārsteigumus nenes: joprojām dominē informācijas tehnoloģijas un datorzinības, ārstniecība, tieslietas, uzņēmējdarbība un ekonomika. Tāpat interese nav kritusies par psiholoģiju un komunikācijas zinātni.

Divpadsmit Latvijas augstskolās noslēgusies elektroniskā pieteikšanās pamatstudijām. Statistika rāda, ka pedagoģijas programmas arī šogad nav tās pieprasītākās. Diemžēl reformas izglītībā nav radījušas lielāku interesi par šo jomu, un daudzviet ir pieejamas budžeta vietas. Augstskolas gan cer, ka tās vismaz daļēji tiks aizpildītas līdz 1. septembrim.

XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku noslēguma koncertā Zvaigžņu ceļā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa runa atkal nonākusi sabiedrības redzeslokā. Daudzi svētku dalībnieki un skatītāji sociālajos tīklos atzinīgi izteikušies par prezidenta lielisko stāju un tautastērpu. Arī saturiski runa novērtēta kā piemērota pasākumam, taču ne izpildes maniere, kurā visvairāk ausīs dūries pārliecības trūkums.

Latviešu tautastērpu skate Dziesmu un deju svētku laikā notiek jau piekto reizi. Tajā kā modes parādē būs aplūkojami 200 tērpi, ko darinājuši 72 autori. Košs kaleidoskops uz koncertzāles Palladium skatuves un mēles no dažādiem novadiem un laikposmiem. Pašdarināti un kolektīvu veidoti. Vīru, sievu, un šoreiz – arī bērnu drēbju kārtas.

Mežaparka Lielajā estrādē ceturtdien pulcējās koristi, lai ievingrinātu balsis noslēguma koncertam Zvaigžņu ceļā. Tajā piedalās ne tikai kori, bet arī deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras ansambļi, solisti – kopā apmēram 18 000 dalībnieku. Dziedātāji jau pēc pirmās dienas atzina, ka skan labi, un cerot, ka koncerts tiešām izvērtīsies par notikumu Latvijas simtgadē.

Kokļu mūzika ir ieņēmusi īpašu vietu Dziesmu un deju svētku repertuārā. Šovakar Dailes teātrī būs skatāms koncertuzvedums Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!, kurā uzstāsies vairāk nekā 400 koklētāju, bet rītdien – nakts koncerts Rīgas Domā. Tajos skanēs gan klasiski, gan arī jauni skaņdarbi, atklājot šā instrumenta plašo diapazonu.