Sportisti satraucas par ziedojumu kritumu
Sporta organizācijas ceļ trauksmi, ka nozarei šogad par 75% saruks ziedojumu apjoms, kas līdz šim bijis ļoti svarīgs šīs jomas atspaids. Tas apdraudēs Latvijas sportistu dalību starptautiskās sacensībās, kā arī kavēs šīs jomas attīstību. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan uzskata, ka tās ir tikai spekulācijas un patiesā aina būs redzama tikai gada beigās.
Lai pievērstu uzmanību satraucošajai finansiālajai situācijai un neefektīvajai sporta jomas pārvaldei, vairāk nekā 50 sporta organizāciju, kā arī liela daļa sportistu un treneru uzsākuši iniciatīvu Es atbalstu sportu!. «Pirmā pusgada dati rāda, ka uzņēmēju ziedotā summa sportam sarukusi uz pusi, bet līdz gada beigām tie varētu būt pat 75%. Un tas ir objektīvs fakts, ko konstatējuši Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) piesaistītie eksperti un vairāk nekā 30 aptaujātās sporta organizācijas,» Neatkarīgajai skaidroja Latvijas Handbola federācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
To, vai komersanti kļūs aktīvāki vai mazāk aktīvi otrajā pusgadā, paredzēt nevarot, taču sporta organizāciju sarunas ar ziedotājiem «nedod pamatu ticībai par augšupejošu līkni».
Faktiski jau pērn, kad tika lemts par nodokļu reformu, nozarē strādājošie neslēpuši bažas par iespējamiem riskiem uz labdarību. Nauda, kas ienāk no ziedojumiem, ir ļoti būtisks atspaids federācijām, jo ar valsts finansējumu, kas ir vairāk nekā 50 miljonu eiro, nepietiek ne dalības maksai starptautiskajās sacensībās, ne attīstībai. Vidēji no labdarības gūti ap 20 miljonu eiro, taču šogad iespējamais kritums varētu sasniegt pat 10 līdz 15 miljonu eiro. Tāpēc jau tagad Motosporta federācija raizējas, vai Latvijas izlase varēs piedalīties Nāciju kausā, tāpat ar jautājuma zīmi ir mūsu basketbolistu iespēja aizbraukt uz pasaules čempionātu 3 reiz 3 basketbolā. Savukārt U18 hokeja izlasei trūkst līdzekļu treniņnometnēm. M. Bičevskis uzsvēra, ka kopā ar IZM jāmeklē risinājums, kā motivēt uzņēmējus ziedot un kā panākt, lai šis atbalsta mehānisms atjaunotos. Tāpat jātiek skaidrībā, kā kompensēt ieņēmumu kritumu un uzlabot sporta nozares pārvaldību, piemēram, izveidojot sporta aģentūru. Jo šobrīd IZM, kuras paspārnē ir sports, tas nebūt nav pirmā prioritāte.
IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs uzskata, ka sporta organizāciju nosauktie skaitļi šobrīd ir spekulācija. Tikai finansiālā gada beigās būs skaidrs, cik tad daudz ir ziedots. Turklāt gada izskaņā uzņēmēji, redzot savu peļņu, izlemj, cik naudas var novirzīt labdarībai. Sūroties, ka valsts neatbalsta nozari, arī neesot pamata, jo šogad piešķirts lielāks finansējums nekā iepriekš. Arī valsts nozīmes sporta centros valsts investējusi 19 miljonu eiro. Postulēt, ka apdraudēta ir dalība starptautiska mēroga pasākumos, arī nav iemesla. Sporta padomē visi «degošie jautājumi un pieprasījumi» tiek izrunāti, lemjot par papildu līdzekļu piešķiršanu. Arī nākamā gada budžeta vajadzības jau apzinātas, un IZM prasīs papildus desmit miljonus prioritārajiem olimpiskajiem sporta veidiem un pasākumiem.
Runājot par sporta pārvaldību - IZM aktīvi pievēršoties šim jautājumam, pieprasot maksimālu caurspīdīgumu no organizācijām. Ministrijas pārziņā esot sporta politika un budžeta dalīšana, bet pārējais atdots federāciju «rokās». Katrā ziņā IZM esot gatava diskutēt par pārvaldību. Tiesa, aģentūras vai pat atsevišķas ministrijas izveide neesot jauna ideja, un Eiropā dažādās valstīs ir atšķirīgi modeļi, Latvijā sports ir «zem» IZM.