Pēc Aleksandra Grīna romāna epizodēm veidotās filmas Dvēseļu putenis, kas uz ekrāniem būs redzama 2019. gada 11. novembrī, filmēšana uzņēmusi apgriezienus. Patlaban sācies otrs tās posms: Ādažu poligonā izveidoti ierakumi, kur notiek Slokas – Ķemeru kaujas skatu filmēšana. Kopumā nodarbināti aptuveni 400 cilvēku – vairākums no viņiem brīvprātīgie, kas ikdienā ar kino pasauli nav saistīti.
Pašvaldības uzskata, ka vēl ir daudz neskaidrību Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajos Izglītības likuma grozījumos par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Tās vēstulē premjeram Mārim Kučinskim, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim un Saeimas frakcijām aicinās noteikt garāku pārejas periodu, nevis ieviest pārmaiņas jau no nākamā mācību gada sākuma.
Saeima 21. septembrī lems, vai nodot izskatīšanai komisijās Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa priekšlikumu izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu Latvijā dzimušajiem bērniem. Gadījumā, ja šī iniciatīva tiks noraidīta, prezidents šajā sasaukumā vairs neplāno to atkārtoti iesniegt, uzskatot, ka to nav jēgas darīt.
Izglītības kuģim ik pa laikam dažādas straumes mēģina grozīt peldējuma virzienu. Patlaban atkal briest virkne pārmaiņu – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi virkni grozījumu Izglītības likumā, šajā mācību gadā tiks aprobēts jaunais mācību saturs, kas paredz arī izmaiņas pārbaudījumos, mainīta pedagogu kvalitātes pakāpju piešķiršanas sistēma. Par to un citiem nozarē svarīgiem jautājumiem Neatkarīgā sarunājās ar Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidentu un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu.
Skolēnu skaits sarucis 81, bet pieaudzis 38 pašvaldībās. Kopumā kāpums ir vien pirmsskolas un piecus līdz sešus gadus veco bērnu grupās, taču 1. līdz 12. klašu posmā tas joprojām samazinās, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Septembris skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem ir satraukuma pilns laiks, jo sākas jauns mācību gads. Taču ik gadu virkne skolu paliek tukšas un klusas, un pēdējo desmit gadu laikā tāds liktenis piemeklējis aptuveni 200 «gaismas piļu».
Lai gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis noliedz, ka, 9. klasi beidzot, nebūs atsevišķs latviešu valodas eksāmens un tas ir vien žurnālista izdomājums, tomēr latviešu valodas un literatūras skolotāji, iepazīstoties ar Valsts izglītības un satura centra vadītāja Guntara Catlaka prezentāciju 18. augusta konferencē, arī ir sapratuši, ka turpmāk šis pārbaudījums varētu tikt veidots integrēti kopā ar citiem mācību priekšmetiem.
Lai nodrošinātu efektīvāku energoresursu izmantošanu un veicinātu bezizmešu transporta ieviešanu, Rīgā tiek īstenots starptautisks projekts, kurš paredz ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacijas celtniecību. Šobrīd jau uzsākta stacijas būvniecība, un jaunais objekts sāks darboties jau šā gada beigās un tiks izmantots privātā un sabiedriskā transporta uzpildei.
Pašlaik valstī palikušas tikai astoņas pašvaldību profesionālās skolas. Katru gadu to skaits sarūk, un arī šogad slēgtas divas – Vecbebru un Mālpils profesionālās vidusskolas. Iemesls tam – aizvien sarūkošais audzēkņu skaits un arī valsts atbalsta trūkums.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) psiholoģijas programmas maģistra programmas studenti vēstulē izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim pauduši neapmierinātību par budžeta studiju vietu trūkumu, atgādinot viņam, ka pirms augstskolas pievienošanas Latvijas Universitātei (LU) solīts, ka tās saglabās. Izrādās, ka šāda situācija varēja rasties, jo LU budžeta vietas tiek dalītas pēc citiem principiem nekā RPIVA.
Valdība iepriekšējā nedēļā atbalstīja studējošo un absolventu reģistra ieviešanu, nosakot, ka pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz šā gada beigām, bet publiski pieejama šī informācija būs no 2019. gada. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka tas ļaus uzzināt par absolventu darba gaitām un viņu vidējo algu.
Uzturēt četrus memoriālos muzejus Vecpiebalgas novadam nav viegli – tie ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi ar senu vēsturi. Šāda saimniecība prasa lielus līdzekļus, tāpēc pašvaldība vēlētos saņemt atbalstu no Kultūras ministrijas (KM) un arī no valsts. Vismaz vecākā memoriālā – brāļu Kaudzīšu – muzeja rekonstrukcijai.
Daugavas stadionā ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu tribīņu pamatos sākta vērienīga rekonstrukcija. Tās pirmais posms tiks pabeigts 2018. gada 15. maijā, bet visam projektam punkts tiks pielikts pēc pieciem gadiem. Pirmie atjaunoto objektu izmantos 17 000 deju lielkoncerta dalībnieku, bet noskatīties šo priekšnesumu varēs 10 000 skatītāju.
Saeima atbalstījusi valdības lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu 29 novados Latgalē un Vidzemē sakarā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām. Patlaban pašvaldības un lauksaimnieki vēl tikai apkopo zaudējumu apmērus, taču skaidrs, ka tie būs mērāmi tūkstošos eiro. Situācija ir ļoti kritiska, atzīst pašvaldību vadītāji. Sliktākais ir tas, ka joprojām līst un zemnieki netiek ar tehniku uz tīrumiem.
Sabiedriskie mediji no reklāmas tirgus varētu iziet 2020. gadā. Kultūras ministrija (KM) piedāvā četrus iespējamos risinājumus, kā to varētu izdarīt, bet pati atbalsta divus: pakāpenisku vai tūlītēju iziešanu. Šobrīd galvenais uzdevums esot precizēt summas, kas nepieciešamas šā plāna īstenošanai, taču, visticamāk, ar papildu pieciem līdz astoņiem miljoniem eiro no valsts budžeta būs jārēķinās.
Daudzi skolotāji nereti turpina strādāt izglītības jomā arī pēc pensijas gadu sasniegšanas. Tā noticis arī ar Jumpravas internātpamatskolas skolotāju Lūciju Ozoliņu. Tiesa, viņa par pedagoģi kļuva tikai pēc tam, kad aiz muguras bijuši gari darba gadi farmācijas uzņēmumā Grindex, pēc tam arī biogāzes ražotnes laboratorijā un zemnieku saimniecībā. Savu izvēli par labu speciālajai skolai nekad neesot nožēlojusi, jo kur gan citur būtu saņēmusi tādu mīlestību kā no šiem bērniem.
Tā kā no 2018. gada 1. janvāra Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vairs nedos kopumā 4,8 miljonus eiro internātskolu (patlaban to ir 12) uzturēšanai, dažas pašvaldības, kurās ir šādas izglītības iestādes, jau tās slēgušas. Pārējās vēl vilcinās, cerot atrast kādu risinājumu vai arī sameklēt valdībā dzirdīgas ausis, lai varētu saglabāt šīs skolas. Skaidrs ir viens – pilnībā bez valsts finansējuma vietvaras pavilkt to visu nevarēs.
Pagājušo piektdien, 1. septembrī, visiem skolēniem sākās mācību gads. Diemžēl ne neredzīgajam Georgam, kuram tika liegta iespēja mācīties Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā. Šis gadījums rāda, cik negatavi esam iekļaujošajai izglītībai, uzskata Georga mamma Aivija Bārda. Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pēc notikušā pārbaudes izteicis šaubas par skolas rīkotā iestājpārbaudījuma organizācijas un norises tiesiskumu.
Laurenču sākumskola Siguldā ir viena no jaunākajām skolām Latvijā – tā tika izveidota 2013. gadā. Tā var lepoties ar to, ka skolēnu skaits tajā arvien pieaug, un nu tas no sākotnējiem 90 ir sasniedzis jau 330. Skolas popularitāti tās jaunais direktors Kristaps Zaļais skaidro gan ar zaļo domāšanu, gan vecākiem tīkamo darba laiku – no 7 rītā līdz 7 vakarā, gan citiem bonusiem.
Dienvidkorejas un Latvijas sadarbībā taps trīs kopražojuma filmas par gatavošanos ziemas olimpiādei, kas notiks 2018. gada februārī Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā. Šonedēļ šīs valsts pārstāvji viesojās Latvijā un apmeklēja arī Neatkarīgās redakciju, jo viens no filmas varoņiem, ļoti iespējams, būs laikraksta sporta apskatnieks Anatolijs Kreipāns.
Nākamajā gadā Latvijas izglītības iestādēs mācīsies vairāk nekā 214 000 bērnu. Šogad ir iezīmējies neliels kāpums pirmsskolas grupā, taču kopumā 12 gadu laikā skolēnu kritums sasniedzis gandrīz ceturtdaļu. Arī izglītības iestāžu skaits lēnām sarūk, taču ne tik ātri kā izglītojamo, uzsver Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas vēl šobrīd gatavo optimālo skolu tīklu, ar ko sabiedrība pilnībā tiks iepazīstināta oktobrī.
Valsts finansētās studiju vietas konkrētajai programmai vajadzētu piešķirt uz tās īstenošanas laiku, tas ir, vairākiem gadiem, nevis uz vienu, kā tas noticis līdz šim, – šādus grozījumus Augstskolas likumā iesaka veikt Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs. Kopumā dažādu augstskolu rektori atbalsta šādu ierosinājumu, taču ir arī citi ieteikumi – piemēram, ļaut augstskolām pašām izlemt studiju vietu sadali.