Aisma Orupe / Autori

Vidusskolās līdz 2020. gadam visā Latvijas teritorijā vajadzēs būt vismaz 150 skolēniem, tikai attālākās vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas, varēs būt 60 skolēnu.

Latvijas Universitātei (LU) pēc Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanas, kurai juridiski punkts tika pielikts šā gada 1. oktobrī, ir gan savi ieguvumi, gan zaudējumi, atzīst LU rektors Indriķis Muižnieks. Cik izmaksāja RPIVA likvidācija, LU nemācēja teikt, taču septembra beigās akadēmijas kontā palikušie 1,5 miljoni eiro sadalīti pamatā starp LU un Mūzikas akadēmiju.

Šobrīd pasauli bez modernajām tehnoloģijām nespējam iedomāties – tās ir teju it visur un tālu iesniegušās arī tādās jomās kā medicīna un veselības aprūpe. Ar to palīdzību ārsti spēj paveikt neiedomājams lietas – sākot no redzes korekcijas un beidzot ar sirds pārstādīšanu. Zinātnieki iet roku rokā ar praktiķiem, kas viņu izgudrojumus izmēģina un lieto, un ne tikai slavenajā Silīcija ielejā ASV, bet arī Latvijā ir pētnieki, kuru veikums ir devis savu artavu medicīnas tehnoloģiju attīstībā.

Ir noteikts, cik daudz raidlaika drīkst aizņemt reklāmas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Mediji to cenšas ievērot, taču mēģina to aizvien vairāk ieslēpt, izvietojot raidījumos dažādus produktus. Pēdējā mēneša laikā par šiem pārkāpumiem ir uzlikti trīs sodi, un nozares uzraugs tuvākajā laikā ir plānojis skatīt šo jautājumu.

Šogad beidzas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektora Jāņa Gardovska amata pilnvaras (jau otrajā termiņā), un jauno augstskolas vadītāju RSU Satversmes sapulce vēlēs 9. novembrī. Uz šo vietu pieteikušies divi pretendenti: RSU Doktorantūras nodaļas dekāns Aigars Pētersons un Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs un pasniedzējs Jānis Vētra.

XXVI Vispārējo dziesmu un XVI deju svētku programmā paredzēti aptuveni 60 pasākumi, lielākie no tiem, kā ierasts: deju lielkoncerts Māras zeme un noslēguma koncerts Zvaigžņu ceļā. Šajos svētkos būs arī jaunumi, piemēram, gājiens notiks pirmajā dienā kopā ar lielā notikuma atklāšanu, un tas virzīsies pa citu maršrutu, kas noslēgsies Skanstes ielas rajonā. Tāpat tajā dienā būs sarīkojums pašiem dalībniekiem.

Farmācijas uzņēmums, akciju sabiedrība Grindeks ir viena no lielākajiem darba devējiem Latvijā. Pērnā gada aptaujā Top darba devējs ražošanas sektorā Grideks atzīts par trešo iekārojamāko darbavietu. Un ne velti, jo te tiek nodrošinātas visas sociālās garantijas, tiek maksāti dažādi pabalsti un ir virkne arī citu labumu.

Rakstnieka Jāņa Akuratera muzejs pēc rekonstrukcijas, kas veikta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta atbalstu, šoruden ir atguvis tādu veidolu, kāds tas bija pirms gandrīz 85 gadiem, kad ēka tika uzcelta. Arī iekštelpās pilnībā izjūtama trīsdesmito gadu elpa, jo interjers atjaunots tuvu tam, kāds tas bija rakstnieka dzīves laikā.

Latvijā ir ap 4200 radošo personu, piemēram, rakstnieki, mākslinieki, mūziķi, no kuriem daļa nestrādā algotu darbu. Autoratlīdzības nav regulārs ienākums, tāpēc ir mēneši, kad daudziem ir grūti savilkt galus kopā, tāpat slimības gadījumā nepienākas finansiāla palīdzība. Radošo personu un radošo organizāciju likumprojekts paredz šāda atbalsta sniegšanu radošajām personībām – kopumā 500 000 eiro gadā.

Šogad pēc rekonstrukcijas durvis vēruši divi Kultūras ministrijas pārziņā esošie objekti – Tabakas fabrika, kur ir Jaunā Rīgas teātra (JRT) pagaidu telpas, un rakstnieka Jāņa Akuratera memoriālais muzejs. Vēl aktīva būvniecība notiek četros, iepirkuma stadijā iestrēguši trīs lieli projekti, bet rindā gaida vēl vairāki – starp kuriem ir arī Arsenāls.

Pašlaik Latvijas kā nacionālas valsts viens no balstiem – latviešu valoda – ir apdraudēta, jo tās pētniecībai un arī studijām trūkst valsts atbalsta, trauksmes bungas sit filologi.

Kultūras ministrijas (KM) budžets nākamgad pieaudzis par 6 miljoniem eiro, un lielākā tā daļa – 4,4 miljoni eiro – paredzēta kultūras darbinieku atalgojuma celšanai, akcentu liekot uz krātuvju speciālistu (ar augstāko izglītību) darba samaksas pietuvināšanu vidējai algai valstī.

Šobrīd augstas klases sportistu sagatavošanas centros Valmierā, Ventspilī un Limbažos tiek gatavoti 37 sportisti, kuri varētu gūt labus rezultātus olimpiskajās spēlēs un Eiropas un pasaules mēroga sacensībās.

Pēc trim gadiem visās Latvijas vidusskolās paredzēts pāriet uz apmācību tikai latviešu valodā, un plānota vēl virkne izmaiņu, lai uzlabotu mazākumtautību skolu beidzēju valsts valodas prasmi. Nozarē strādājošie atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceres, taču vērš uzmanību uz latviešu valodas skolotāju trūkumu it īpaši mazākumtautību skolās, kas varētu radīt problēmas, lai veiksmīgi īstenotu plānoto reformu.

Gluži tradicionāli skolotājiem mācību gada pirmā alga kavējas – un arī šogad naudas izmaksas diena ievilkusies, jo Ministru kabinets tikai 3. oktobrī apstiprināja pedagogiem paredzētās mērķdotācijas. Nu tās ir beidzot sasniegušas izglītības iestādes, apliecina Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)

Kaudzīšu muzeja Kalna Kaibēni vadītājs Aivars Ošiņš jau desmit gadus ir šīs vēsturiskās vietas saimnieks un gids. Patiesībā viņš ir piebaldzēns trešajā paaudzē, kurš pēc pasaules apceļošanas kā Sprīdītis atgriezies Laimīgajā zemē. Te viņš jūtas tiešām piederīgs – Piebalga nebeidzot vien valdzināt, un šo valdzinājumu viņš iemūžina fotogrāfijās, kuras vēlāk apskatāmas izstādēs, grāmatās, žurnālos un atklātnītēs.

Latvijas antidopinga sistēmā ir konstatētas vairākas neatbilstības: viena no tām – tā nav pietiekami autonoma. Lai to novērstu, Antidopinga birojs, kas iepriekš bija Valsts Sporta medicīnas centra nodaļa, turpmāk būs patstāvīga, Veselības ministrijas (VM) tiešās pārvaldes iestāde.

Izklaides biznesā konkurence saasinās, bet tirgus nepaplašinās. Zināmas krīzes iezīmes ir jūtamas, atzīst nozarē iesaistītie, kā vienu no problēmām minot arvien plašāko bezmaksas pasākumu klāstu, ko piedāvā pašvaldības. Tas it īpaši jūtams uz vēlēšanām. Kā rezultāts tam – tiek atcelti sarīkojumi vai koncerti, jo nav izdevies pārdot pietiekamu skaitu biļešu. Tā tas noticis arī ar pazīstamās kantri mūzikas grupas Klaidonis ieplānoto uzstāšanos 1. oktobrī Krustpils kultūras namā.

Nacionālajā vēstures muzejā (NVM) skatāma izstāde Daugavai būt, kas veltīta Latvijas likteņupei, akcentējot divus ar to saistītus notikumus – sabiedrības cīņu pret Pļaviņu HES, lai saglabātu Staburagu un gleznaino senleju, un pret Daugavpils HES, kas būtu iznīcinājusi Daugavas lokus. Šogad aprit 30 gadi, kopš pirmo reizi Padomju Savienībā publiski tika atzīts, ka sabiedrības spiediena dēļ tikusi apturēta kāda būve, un tā bija Daugavpils HES.

Latvijas Radio (LR) algu jautājums nostādījis pretējās ierakumu pusēs LR valdes locekli Sigitu Roķi un viņas vadītā uzņēmuma uzraugu – Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Padome uzskata, ka darba samaksas sistēma LR ir nesakārtota, un cer, ka jaunie valdes locekļi, kas būs zināmi nākamās nedēļas sākumā, spēs rast risinājumu šai sasāpējušajai problēmai. Tikmēr S. Roķe noraida pārmetumus, norādot, ka viss ir likumīgi un lielās piemaksas tiekot piešķirtas par papildu darbu.

Latvijas Televīzijai (LTV) vajadzīga papildu nauda ne tikai infrastruktūras uzlabošanai, bet arī nākamajā gadā ieplānoto divu lielo pasākumu – starptautiskā folkloras festivāla Baltica un 18. novembra jubilejas svinību – translācijai (vairāk nekā 50 000 eiro). Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) iesaka latviešu mūzikas platformas izveidei paredzēto, bet neizmantoto naudu daļēji novirzīt LTV.

Somija ir viena no tām valstīm, kuru bieži vien min kā paraugu labo izglītības rādītāju dēļ. Kā tas panākts, kāpēc tā neapstājas pie sasniegtā, bet atkal ķērusies pie mācību satura reformas? Par problēmām, izaicinājumiem, ar ko jāsaskaras ne tikai Somijai, bet jebkuras citas valsts izglītībai, Skola 2030 projekta ietvaros rīkotajā lekcijā Mīti un patiesība par Somijas izglītību stāstīja emeritētā mācību satura izstrādes vadītāja Somijas Valsts izglītības aģentūrā Irmeli Halinena, kura nozarē strādājusi jau 45 gadus.