Aisma Orupe / Autori

Vecpiebalgas novads ir bagāts ar muižām, un trīs no tām pieder pašvaldībai: Vecpiebalgas muiža – Inešos, Nēķena muiža– Taurenē, un arī Dzērbenē ir sava pils. Tās visas ir labā formā, jo visu laiku bijušas apdzīvotas, un arī pašlaik tajās ir pašvaldības iestādes. Novada dome to sakārtošanā ieguldījusi gan Eiropas, gan tā saukto novadu apvienošanās naudu, gan savus līdzekļus.

Reaģējot uz daudzu vecāku un arī izglītības nozarē strādājošo bažām par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, nosakot skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola rosinājusi vākt parakstus pret šādu iniciatīvu portālā Mana balss.

Latviešiem dzintars ir vienmēr bijis īpašs, ne velti dēvēts par Saules akmeni. Tas ir ne tikai skaists, bet arī maģisks un dziedniecisks. Jo tikai Baltijas dzintars ir unikāls – tas tiek saukts par sukcinītu – tādu, kas satur dzintarskābi, kas ir bioloģiski aktīva viela. Mūsdienās ļoti plaši tiek izmantota dzintara eļļa, ko iegūst, kausējot dzintaru. Tā ir brīnišķīgs antiseptiķis ar imunitāti stimulējošu un brūču dziedējošu iedarbību, un tai piemīt antivīrusa īpašības, kā arī spēcīgs uzmundrinošas enerģijas efekts.

Šobrīd valstī ir 21 pilsētu vai novadu ģimnāzija, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas datu bāze. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atteikties no šāda mācību iestādes veida. Vairākums aptaujāto izglītības darba vadītāju un skolu direktoru atzīst, ka ir nepatīkami pārsteigti par šādām izmaiņām un vēl tikai lems, ko darīt – mēģināt iegūt valsts ģimnāzijas statusu vai kļūt par vidusskolu.

Šobrīd par jauno mācību saturu, ko pakāpeniski sāks īstenot no 2018. gada 1. septembra, skolās ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Vieni izsakās ļoti skarbi, norādot uz vājajām vietām un kavētajiem termiņiem, citi uzteic un atzīst, ka jau tagad strādā pa jaunam. Labāk informēti izrādās tie, kas darbojas pilotprojektā, pārējie secina, ka patiesībā zina maz.

Jumpravas internātpamatskolā nu jau vairāk nekā 40 gadu mācās bērni ar dažādiem garīgās attīstības traucējumiem. Šobrīd gan personāls, gan vecāki ir satraukti par mācību iestādes nākotni, jo valsts vēlas atteikties no šādu skolu uzturēšanas, pārliekot tās uz pašvaldību pleciem. Vai vietvarai pietiks labās gribas un naudas – uz to atbildes nav.

Šā gada 1. septembrī Latvijas 776 vispārējās izglītības iestādēs mācīsies 214 414 bērni – tāda ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) statistikas prognoze 2017./2018. mācību gadam. Šogad 100 skolās kā pilotprojekts ienāks jaunais mācību saturs, kuru visā valstī pakāpeniski ieviesīs no 2018. gada 1. septembra.

Vecpiebalgā nu jau tradicionāli gadu pirms dziesmu un deju svētkiem notiek bijušajam Vecpiebalgas pagasta vadītājam Voldemāram Cīrulim par godu veltīta tautastērpu izstāde. Konkursam tika iesniegti 27 tautastērpu komplekti, kas pārstāv Kurzemes, Vidzemes un Zemgales etnogrāfiskos tērpus, un tos vēl līdz 9. septembrim var aplūkot Vecpiebalgas kultūras namā.

Vecpiebalgas novads ir viena no tām pašvaldībām, kur kopš tās izveides 2009. gadā nav slēgta neviena skola. Pirms trim gadiem gan par pamatskolu tika pārvērsta Dzērbenes vidusskola, pievienojot tai arī mūzikas skolu, bet pērn Skujenes pamatskola atdota Amatas novada pašvaldībai, kura to apvienoja ar Sērmūkšu pamatskolu. Vai un kā optimizēt pārējās – tiks izvērtēts, kad būs pabeigts nozares ministrijas pasūtītais optimālā skolu tīkla pētījums.

Latvijas simtgades svētku programmas ietvaros būs skatāmas 16 filmas. Pirmā no tām – ģimenes filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru – jau šonedēļ sāk savu ceļu pie skatītājiem, bet vēl šogad būs redzama dokumentālā filma Ievainotais jātnieks par Brīvības pieminekli un tā autoru Kārli Zāli un Astoņas zvaigznes – par latviešu strēlniekiem.

Ap Pļavniekkalna sākumskolu savērpušās kaislības tagad ir pierimušas. Jaunā Ķekavas novada vadība paziņojusi, ka vecā skola netiks nojaukta un ne bērniem, ne pedagogiem nebūs jāpārceļas uz pagaidu telpām. Līdz šā gada beigām vietvara cer piedāvāt sabiedrībai vairākas jaunās skolas būves alternatīvas, lai tuvāko divu trīs gadu laikā ķekavieši tiktu pie jauna nama. Kas notiks jau ar gatavo, 200 000 eiro vērto projektu, kas paredzēja celt skolu par 3,6 miljoniem eiro, nav zināms.

Pašlaik vidusskolas arvien biežāk pārtop par pamatskolām vai pat sākumskolām, un Carnikavas novads ir vienīgais, kas savā pamatskolā jau nākamgad vai 2019. gadā plāno atvērt 10. klasi. Patlaban gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir likusi pašvaldībai izvērtēt šādu ieceri, norādot uz, iespējams, nepietiekamo skolēnu skaitu. IZM paredzējusi kā minimālo slieksni noteikt kopumā 150 skolēnu 10. līdz 12. klasēs.

Šis gads Valsts akadēmiskajam korim Latvija ir īpašs: tas atzīmē gan 75. jubileju, gan jau 20. gadu piedalās Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā. Tas šogad solās būt mākslinieciski īpaši daudzveidīgs: programmā tradicionāli paredzēta virkne jaundarbu, bet īpašais pasākuma viesis būs baroka stilizācijas meistars Svens Dāvids Sandstrēms, kura slaveno darbu Mesija koris Latvija atskaņos festivāla noslēguma koncertā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vakar nolēma izsludināt konkursu uz Latvijas Radio (LR) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu vadības jautājumos amatiem.

Slēdzot skolas, ik gadu paliek tukšas teju pārdesmit ēku. Visbiežāk tās pārtop par sociālajiem centriem vai dzīvokļiem un pansionātiem, daudz retāk tās tiek pārdotas vai kļūst par ražotnēm. Bet dažkārt bijušās «gaismas pilis» neatrod izmantojumu ilgāku laiku – it īpaši, ja tās atrodas nomaļus no lielceļiem un apdzīvotām vietām.

Biznesa augstskolas Turība pieteikums atvērt jaunu studiju virzienu Mākslas vakar valdības sēdē tika noraidīts. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pamato šādu lēmumu ar to, ka šāds virziens neatbilst valsts attīstības prioritātēm un līdzīgs piedāvājums jau ir pieejams 15 augstskolās. Turība gan ir pārliecināta, ka Latvijai ir vajadzīga uz eksportu balstīta dizaina programma, kas jau 2018. gadā ienestu budžetā vismaz 200 000 eiro.

Valdība atbalstīja noteikumu projektus, kuri paredz vidusskolas un pamatskolas beigšanas eksāmenus kārtot tikai latviešu valodā. Krievu skolu atbalstītāji gan uzskata: Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārsteigusi ar šādu iniciatīvu un nav ļāvusi to izdiskutēt, kā tam vajadzētu notikt demokrātiskā sabiedrībā.

Daļa valsts augstskolu studiju maksu nav mainījusi, taču dažas ir to darījušas visu līmeņu programmām, motivējot šādu soli arī ar ieplānoto mācībspēku algu kāpumu, kas trīs gadu laikā sasniegs 30%. Visvairāk gan sadārdzinājušās studijas ārvalstu studentiem.

No 2018./19. mācību gada vidusskolas centralizētajos eksāmenos (CE) atbildes rakstīt varēs tikai latviešu valodā. Bet vēl pēc gada tas attieksies arī uz pamatskolas gala pārbaudījumiem – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, ko šodien skata MK komitejas sēdē.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā nu jau skatāma devītā izstāde, kas veidota no ievērojamā modes mākslinieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas. Aplūkojot bērnu apģērbu pārvērtības, sākot no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, var sekot līdzi ne tikai tērpu modeļiem, bet arī sabiedrības attieksmei pret bērnu, audzināšanu un priekšstatu maiņu par bērnību.

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tikai ieplānojusi noteikt, ka vakarskolas jāpievieno citām izglītības (arī profesionālās) iestādēm, daļa pašvaldību to jau izdarījušas vai iecerējušas to darīt.

Kandavas kartinga trasē šogad notiek gan treniņi, gan sacensības. Tomēr tiesu darbi par trokšņa kaitīgo ietekmi uz blakus trasei dzīvojošajiem vēl nav beigušies. Satversmes tiesā ir iesniegti divi pieteikumi: gan no iedzīvotājiem, gan arī tiesībsarga, kas vērsies pret valdības pieņemtajiem noteikumiem, kas atļāva paaugstināt trokšņa līmeni no 55 līdz 75 decibeliem, tādējādi palielinot negatīvo ietekmi uz veselību blakus dzīvojošajiem.