Mežaparka Lielajā estrādē ir īstenoti 24,31% no kopējiem pārbūves darbiem. Pašlaik gandrīz jau pabeigti pamatu konstrukciju darbi, par mēnesi apsteidzot noteikto grafiku. Skatītāju zonu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz nākamā gada vasarai.
Sākumskolas pēc iespējas tuvāk mājām – tāds ir šābrīža izglītības sistēmas uzstādījums. Tomēr, kā konstatēts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītajā pētījumā par optimālo skolu tīklu, nereti šis princips ievērots pārspīlēti un novedis pie tā, ka ir ļoti daudz mazu sākumskolu un pamatskolu. Seši skolēni klasē būtu zemākais slieksnis arī sākumskolā, uzskata pētījuma autori.
Pašlaik Mežaparka Lielajā estrādē notiek celtniecība skatītāju daļā, un vienlaikus tiek izstrādāts arī otrās kārtas tehniskais projekts, kas paredz skatuves un tās palīgtelpu pilnīgu pārbūvi. Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem: kā izmantot šo objektu, lai tas būtu apdzīvots visu gadu. Projekta autori saredz tajā vietu, kur tiek rīkotas izstādes, korporatīvie pasākumi, kā arī ir telpas pastāvīgajai ekspozīcijai, kurā būtu apkopoti materiāli par Dziesmu svētkiem.
Latvijas augstskolās turpinās studentu uzņemšana brīvajās budžeta un maksas vietās. Latvijas Universitātē tiek piedāvātas vēl kopumā ap 200 budžeta vietu, bet Liepājas universitātē – 70. Lielākie tukšumi, jau tradicionāli, ir dabaszinātņu programmās, it īpaši – fizmatos. Mācību iestādes gan cer līdz septembrim krietni aizpildīt robus, bet, ja neizdosies, brīvās vietas izmantot citās programmās.
Grozījumi Izglītības likumā, kas skar pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu, arī jaunajā variantā nebūs gudrākais risinājums, nodēvējot to par samocītu procesu, uzskata internātskolu vadītāji. Viņus vairāk uztraucot tas, kas notiks ar internātskolām un arī ar to rosināto sociālās rehabilitācijas programmu, kuras izstrādāšana ieilgusi jau pusotra gada garumā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa 4,76 miljoni eiro gadā nav jāfinansē no valsts budžeta mērķdotācijas, jo tās lielākoties ir klasificējamas kā mazās skolas ar ļoti nelielu skolēnu skaitu un mazu klašu piepildījumu. Savukārt privāto skolu vadītāji ir pārliecināti, ka šīm skolām ir vieta Latvijas izglītības sistēmā un tiesības uz mērķdotāciju.
Cilvēki kā personības ir dažādi un unikāli katrs savā ziņā, taču viņiem ir arī daudz kopēja – tas attiecas arī uz fiziskajām īpatnībām. Jau senatnē Hipokrāts bija ievērojis, ka konkrētas ķermeņa veidola pazīmes ir saistītas ar noteiktām slimībām. Taču līdz zinātniskam ķermeņa tipu iedalījumam jeb somatotipiem un to saikni ar raksturu, temperamentu un slimībām nonāca vien 20. gadsimtā.
Lai gan laiks ir gājis uz priekšu, taču šajā jomā vēl joprojām ir daudz mīklu, atzīst Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras vadītāja Līga Ozoliņa-Molla.
Pedagogi ir neapmierināti, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie apjomīgie grozījumi Izglītības un Vispārējās izglītības likumā netiek apspriesti ar nozarē strādājošajiem, turklāt tiek steidzīgi virzīti uz priekšu vasarā, kad skolotājiem ir atvaļinājums. Līdz ar to atkal nebūs skaidrs, kādas izmaiņas viņus gaida jaunajā mācību gadā, tajā skaitā – arī attiecībā uz darba samaksu.
Pašlaik vidusskolēnu ir tik daudz, ka ar tiem varētu aizpildīt 130 skolas. Taču Latvijā to ir divarpus reižu vairāk, tāpēc viens no skolu tīkla reformas uzdevumiem būtu vidusskolu optimizācija, mainot to statusu vai apvienojot izglītības iestādes. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvirzījusi mērķi ik vidusskolā līdz 2020. gadam 10. līdz 12. klasēs nodrošināt vismaz 150 skolēnu.
Sporta nozare arvien satrauktāk pauž bažas, ka nodokļu reforma var novest pie ziedojumu naudas samazināšanās. Līdz šim tādā veidā šai jomai tikuši piesaistīti ap 15 miljoniem eiro gadā. Lai gan Finanšu ministrija (FM) piedāvā trīs alternatīvas iespējas, kā to turpmāk varēs darīt, sporta organizācijas nav pārliecinātas, ka kāda no tām motivēs uzņēmējus ziedot, un vēlas, lai pārejas periodā tiktu iestrādāts kompensācijas mehānisms, ja sponsornaudas ievērojami saruks.
Pērn mazliet samazinājies neattaisnotu kavējumu skaits izglītības iestādēs, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) ziņojums par 2016. gadu.
Nedēļu garais koru maratons savu skrējienu jau uzsācis, un tas sola daudzus interesantus notikumus, ko varēs baudīt Latvijas un ārvalstu mūzikas cienītāji – gan Rīgā, gan reģionālajās koncertzālēs. Šogad būs arī jaunums, konkurss – Eirovīzijas gada koris: tajā piedalīsies deviņi kori.
Pedagogu kvalitātes pakāpes turpmāk piešķirs skolas direktors, ņemot vērā īpašas, izglītības iestādē izveidotas komisijas ieteikumus. Nozarē strādājošie kopumā šos grozījumus Izglītības likumā atbalsta, tomēr atzīst tos par lokālu, nevis nacionālu sistēmu, kas sevī slēpj arī vairākus zemūdens akmeņus.
Veselu nedēļu Rīgu un Latviju pieskandēs 150 koru ar apmēram 10 000 dalībnieku no 39 valstīm. Ar skanīgu sadziedāšanos vakar Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) atklāta Nāciju Grand Prix Rīga 2017 un 3. Eiropas koru olimpiāde. Tautasdziesmu, kas izskanēja šī pasākuma laikā, nošu materiāls nonāca bibliotēkas pūra lādē, simbolizējot kultūru apmaiņu un vienojot cilvēkus visā pasaulē.
Mācību satura reforma nav vienīgā, ko plāno Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas skars arī skolu tīklu – tā optimizāciju grib panākt, arī atsakoties no šābrīža izglītības iestāžu tipiem, piemēram, pašvaldību ģimnāzijām, speciālās izglītības skolām un mācību iestādēm, kas piedāvā tikai vakarskolu programmas.
Valsts policija (VP), izvērtējot un analizējot Ivana Berladina meklēšanas gaitu, kā vienu no vājajiem punktiem atzīmē nepietiekamu materiāli tehnisko nodrošinājumu. Tāpat atklājies, ka viens no policistiem pārkāpis darba instrukcijas, tāpēc viņš šobrīd atstādināts no amata.
Šogad jau desmito gadu pēc kārtas Latvijas Mākslas akadēmijā (LM) notika Dizaina diplomandu dienas. Četru apakšnodaļu – Funkcionālā dizaina, Vides mākslas, Metāla dizaina un Modes mākslas – bakalaura un maģistra programmu diplomandu veikums bija daudzpusīgs un baudāms ne tikai vizuāli, bet arī funkcionāli, un daudzos dominēja ekoloģijas, zaļais domāšanas un cilvēku labsajūtas akcents.
Izglītības un zinātnes ministrijas pilnveidotie grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas cita starpā paredz, ka no 2018. gada 1. septembra bērniem skolas gaitas jāsāk no sešu gadu vecuma, sākuši ceļu pie likumdevējiem.
Latvijas Radio darbinieki (LR) vērsušies pie Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ar aicinājumu neizdarīt spiedienu uz LR, kā arī izteikuši neuzticību NEPLP loceklim un LR kuratoram Ivaram Āboliņam.
Desmit dienas bez rezultātiem tika meklēts mazais liepājnieks Ivans Berladins. 11. jūlija vakarā viņu atrada mirušu mežā Grobiņas apkaimē Dubeņos. Notikušais liek uzdot neskaitāmus jautājumus, bet pāri visam vienu – kāpēc tā notika? Kā mazs bērns gaišā dienas laikā vietā, kur ir tik daudz cilvēku, varēja viens pats klīst pa ielām, braukt ar autobusu un galu galā pazust?
Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio (LR) jāizstrādā kopējs sabiedrisko mediju nolikums, kurā būtu noteikti principi finansējuma piesaistei no «trešajām pusēm» raidījumu gatavošanai atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam. Šis dokuments jāiesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) līdz 1. septembrim.
Pētījumā par optimālo skolu tīklu, ko pasūtījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), apkopoti dažādi Latvijas skolu kvalitatīvie un kvantitatīvie dati. Šobrīd tiek izstrādāta trešā daļa – par skolēnu mobilitāti. Kartējuma veidotāji solās pielikt punktu līdz 1. septembrim, kad visi interesenti varēs iepazīties ar apjomīgo dokumentu. Tiesa, daļa informācijas būs pieejama tikai autorizētiem lietotājiem.