Aisma Orupe / Autori

Kāds no bērnības varbūt atminēsies grāmatu par Buratīno piedzīvojumiem un vīru, kurš bieži piedāvāja uzlikt dēles pret to vai citu vainu. Rakstnieka interpretācijā tas bija kā komisks moments, taču patiesībā ārstniecība ar dēlēm pasaulē alternatīvajā medicīnā ieņem nopietnu vietu. To kopš senseniem laikiem izmanto dažādu slimību ārstēšanā.

Dažādu pārbaudījumu pilnajā dzīves ceļā katrs mek­lē sa­vu at­bal­sta nū­ju. Vie­na no tām var būt rei­ki – ja­pā­ņu da­bis­kā ār­stē­ša­nas me­to­de. Jau pa­šā vār­dā ir ie­tver­ta no­rā­de: «rei» ja­pā­ņu va­lo­dā no­zī­mē dzī­vī­bu, svē­tī­bu, bet «ki» – ener­ģi­ju. Tā­tad – dzī­vī­bas ener­ģi­ja.

Jau pirms diviem gadiem Saeima rosināja grozījumus Izglītības likumā, paredzot, ka pašvaldībām būs jāpiešķir līdzfinansējums privātskolu uzturēšanai, ja to dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmējs. Vietvarām asi iebilstot pret šāda pienākuma deleģēšanu tām, priekšlikuma ieviešana tika atlikta līdz 2021. gada 1. septembrim. Atbildīgā komisija solās vēl diskutēt par to, vai un kā tas notiks.

Riharda Vāgnera ielas 4. namā savulaik atradās Rīgas Pilsētas teātris, par kura diriģentu strādāja komponists Rihards Vāgners. Šis valsts aizsargājamais kultūras piemineklis jau kopš 2006. gada netiek apsaimniekots. Visi mēģinājumi to izsolīt beigušies neveiksmīgi. Nu šo vēsturisko vietu pieteikusies atdzīvināt Rīgas Riharda Vāgnera biedrība (RRVB), kurai projekts jāuzsāk trīs gadu laikā, bet jāpabeidz pēc desmit gadiem.

Viena no senākajām ārstniecības metodēm ir adatu terapija, un to joprojām praktizē visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā. Cilvēka organismā eksistē vairāk nekā 1000 punktu, kas saistīti ar iekšējiem orgāniem, un zi­no­ša me­di­ķa ro­kās ada­tas var kļūt par la­bu pa­lī­gu dau­dzu sli­mī­bu un at­ka­rī­bu ār­stē­ša­nā.

Rīgas Kino muzejam līdz ar jaunajām telpām Pulka ielā paveras plašākas iespējas krāt un uzglabāt filmām radītos tērpus. Filmas Homo Novus veidotāji pirmie atsaukušies muzeja aicinājumam, dāvinot tam vairākus kostīmus. Muzeja darbinieki cer, ka arī citi režisori un producenti atsauksies un piedāvās liecības par savām filmām, kas ļautu ar laiku izveidot plašu Latvijas simtgades filmu retrospekciju.

Fitoterapijas kā ārstniecības nozares aizsākumi, protams, meklējami senatnē, kad bija teju vai katrā ciemā sievas un vīri, kas vāca augus un zināja, kā ar tiem dažādas kaites izārstēt. Tagad laiki mainījušies, tehnoloģiju attīstības laikmetā par augu īpašībām zinām daudz vairāk, un daudz efektīvāk iespējams izmantot to ārstnieciskās īpašības.

Vispārējās izglītības likums paredz, ka izglītība, tostarp pirmsskolas, Latvijā ir jānodrošina valsts valodā. Diemžēl ne vienmēr tas tiek ievērots, un vietu trūkuma dēļ latviešu dārziņā bērniem nākas apmeklēt grupiņu krievu valodā, jo tur ir vairāk brīvu vietu. It īpaši tas attiecas uz Rīgu un Daugavpili, kur ir visvairāk mazākumtautību dārziņu. Pašvaldības norāda, ka visās pirmsskolas iestādēs būs grūti nodrošināt programmas arī latviski, jo trūkst atbilstošu pedagogu. Turklāt tas prasīs papildu finansējumu.

Ho­lis­tis­kā me­di­cī­na ne­ska­ta pa­cien­tu šau­ri – dak­te­rē­jot ti­kai sa­sir­gu­šo or­gā­nu, bet gan rau­ga to kā ve­se­lu­mu. Jau no­sau­ku­mā «ho­lis­tisks» ie­tverts vārds «ve­se­lums» (an­gļu va­lo­dā whole – ko­pums), uz­sver ārsts Jū­lijs Vol­gins, kurš jau ap­tu­ve­ni 20 ga­dus sa­vā prak­sē iz­man­to gan Rie­tu­mos dzi­mu­šo ho­me­opā­ti­ju, gan Aus­tru­mu me­di­cī­nā bal­stī­to Fol­la me­to­di. Viņš at­zīst – cil­vēks jo­pro­jām ir lie­la mīk­la, un at­mi­nē­ju­mu ne vien­mēr iz­do­das rast pat ļo­ti pie­re­dzē­ju­šam spe­ci­ālis­tam.

Šobrīd Latvijā mācās ap 10 000 ārvalstu studentu, kas ir par 20% vairāk nekā pērn un uz pusi vairāk nekā 2014. gadā. Kopumā tie ir 12% no visa studējošo skaita. Pieaug ne tikai Eiropas Savienības, bet arī trešo valstu pilsoņu skaits, kuri vēlas studēt mūsu augstskolās. Tas liek saskarties ar virkni problēmu, tostarp dokumentu viltojumiem, liecina Akadēmiskās informācijas centra (AIC) dati.

Šā gada 1. septembrī visās skolās pakāpeniski sāks ieviest jauno mācību saturu un pieeju. Lai par gaidāmajām pārmaiņām informētu vecākus un pastāstītu, kā viņi var atbalstīt bērnus mācībās, Valsts izglītības satura centrs (VISC) sāk informatīvo kampaņu Es saprotu, tātad zinu – varu – gribu – protu!

Muzeju uzdevumi mūsdienās ir kļuvuši krietni plašāki nekā senāk. Tie vairs nav tikai lietu krātuves, izstādes un ekspozīcijas. Tās ir vietas, kur notiek diskusijas, pasākumi, radošās darbnīcas. Ceļvedis mākslas, vēstures un radošu personību pasaulē.

Iekļaujošajai izglītībai arvien vairāk ienākot parastajās skolās, speciālo izglītības iestāžu skaits sarūk. Patlaban ir atlikusi 51 šāda veida skola (no tām 46 ir internātskolas) ar vairāk nekā 7000 audzēkņu. Pašvaldības uzskata, ka pārmaiņas notiek sasteigti, daudzas parastās skolas nav gatavas uzņemt tik daudz bērnu ar īpašām vajadzībām, turklāt bez pietiekama atbalsta.

Daugavpils universitāte (DU) ir kategoriska pret ieceri mainīt tās statusu. Aptauja liecina, ka 90% DU studējošo ir pret šādu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nodomu. Lai protestētu pret to, 29. janvārī studenti rīkos piketu pie DU vecā korpusa.

Valdība vakar pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, dodot startu jaunajai pedagoģijas programmai un atvēlot tās ieviešanai līdz 2022. gadam – 3 miljonus eiro. Pedagogu arodbiedrība iebilst pret finansējuma sadalījumu, kas paredz piešķirt 1,3 miljonus eiro komunikācijai, bet mentoriem un prakšu vadītājiem daudz mazāku summu.

XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programma aptver dažādus mūzikas un mākslas veidus – gan koru, gan tautas un laikmetīgo deju, gan pūtēju un simfonisko orķestru, gan teātru un vizuāli plastisko mākslu.

Fischer slēpošanas centram un Siguldas pilsētas trasei Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais rīkojuma projekts.

Ja par katru cilvēku var uzrakstīt romānu, tad dzimtas stāsts ir vēl jo saistošāka lasāmviela. Šobrīd Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) apskatāma izstāde Dzimtas grāmata. Tajā apkopoti 12 dzimtu stāsti un aplūkojamas katrai no tām svarīgas relikvijas: bērnības atmiņu pieraksti, nošu grāmatas, Bībele un citas vērtīgas laikmeta liecības.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais konceptuālais ziņojums par augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa maiņu, kurā skatīts arī augstskolu tipoloģijas jautājums, izpelnījies asu nozares kritiku. Bažīgas par savu statusu ir ne tikai Liepājas un Daugavpils universitāte, bet arī Latvijas Mūzikas, Mākslas un Kultūras akadēmija, jo nespētu izpildīt uzstādītos kritērijus, pirmkārt, jau studentu skaita ziņā.

Tie, kas vēlas samazināt svaru, ir gatavi izmēģināt visneprātīgākos ieteikumus: dzert ābolu etiķi, māla ūdeni, katru dienu mainīt maltītē lietojamos produktus, ēst vairumā šokolādi... Dietologs, gastroenterologs Igors Fizdels par to visu rausta plecus, uzsverot, ka pašārstēšanās ne pie kā laba nevar novest, tas jādara ārsta uzraudzībā, nosakot katram individuālu diētu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās Finanšu ministrijai (FM) izvērtēt pašvaldību izdevumus izglītībai. Acīmredzot ministrijas mērķis ir – piespiest vietvaras likvidēt gandrīz pusi vidusskolu, uzskata pašvaldību vadītāji. Diemžēl izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā nav vienas receptes, kas derētu visiem, tāpēc šāda izvērtēšana neko nedos.

Tuvojoties pavasarim, daudzi biežāk ielūkojas spogulī un ne vienmēr ir apmierināti ar to, ko ierauga. Tiecoties labi ātri atbrīvoties no liekiem svara kilogramiem, dažs gatavs sevi pakļaut teju inkvizīcijas cienīgām diētām.