Aisma Orupe / Autori

Skolēnu skaita līkne šogad Latvijā kopumā ir nedaudz kāpusi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, taču turpmāk tā atkal palēnām kritīsies, ko rāda sarūkošais pirmsskolas audzēkņu posms. Lielākā bedre joprojām vērojama vidusskolas posmā – ne velti 22 vidējās izglītības iestādēs 10. klase netika atvērta. Arī tuvāko gadu prognozes optimistisku ainu nerāda, kas nozīmē – skolas nāksies slēgt arī turpmāk.

Viens no galvenajiem Augstākās izglītības padomes (AIP) uzdevumiem ir augstskolu budžeta vietu iedalījums. Patlaban tā lielāko daļu šo vietu novirza eksaktajām studiju programmām, un arī turpmāk tieši šai jomai plānots pieaugums. Eksperti uzskata, ka AIP jārīkojas šajā jomā vēl noteiktāk, liekot akcentu uz dabaszinātnēm.

Kultūras ministrijas (KM) nākamā gada budžeta viena no prioritātēm būs «algu izlīdzināšana». Šogad darba samaksa tika pacelta aktieriem, nākamgad tā kāps pedagogiem, taču vēl joprojām daudzās kultūras jomās algas paliks iesalušas pēckrīzes līmenī, un viszemākās tās ir arhīvos strādājošajiem.

Latvijā patlaban ir desmit mazākumtautību skolas, kurās var apgūt baltkrievu, poļu, ebreju, ukraiņu, lietuviešu un igauņu valodu. Lai gan skolēnu skaits šajās mācību iestādēs ir visai atšķirīgs (sākot no 40 līdz 544), tomēr kopējā tendence rāda: audzēkņu skaits šajās skolās ir stabils un pat ar plusa zīmi. Tikai viena no skolām patlaban ir krustcelēs starp būt un nebūt.

Skolu atbalsta personāls (psihologi, logopēdi, sociālie pedagogi, bibliotekāri un karjeras konsultanti) dažādās pašvaldībās tiek nodrošināts atšķirīgi, un tas nereti ir atkarīgs no vietvaras rocības un arī pašu skolas direktoru lēmumiem. No aptaujātajiem pilsētu un novadu izglītības speciālistiem vairākums atzina: naudas visiem speciālistiem nepietiek.

Gina Viegliņa Valliete pat savā pseidonīmā ir uzsvērusi piederību Valles pagastam.

Daudzās mazajās skolās direktoriem algas, ieviešot jauno darba samaksas modeli, samazināsies, jo nav iespējams nodrošināt pilnu likmi, līdz ar to pašvaldības ir spiestas piemaksāt gan viņiem, gan jo īpaši vietniekiem. Daudzviet pat ir spiesti atteikties no vietnieka amata vienības.

Lielākajās Latvijas valsts augstskolās ik gadu sarūk to studentu skaits, kuri studē par maksu, un to nespēj kompensēt arvien pieaugošais ārvalstu studētgribētāju skaits. Izņēmums ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kur ar katru gadu ir vairāk tādu studentu, kas vēlas mācīties par maksu.

Latvijā ir 16 skolas ar padziļinātu svešvalodu apguvi. To finansējums ir par 20% lielāks nekā «parastajām» mācību iestādēm, taču iespējams, ka pēc divu gadu pārejas perioda esošo koeficientu samazinās vai noņems pavisam. Šo skolu direktori gan solās pierādīt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), ka šī papildu nauda netiek iztērēta pa tukšo un ir saglabājama arī turpmāk.

Vecās pilis un muižas ēkas bieži vien ir dzīvas tikai tāpēc, ka tajās iekārtotas skolas. Arī Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskola, kas ir valsts kultūrvēsturisks objekts, ir to skaitā. Pēdējo desmit gadu laikā tā krietni sakopta – restaurēts neorenesanses kamīns, griestu gleznojumi, nomainīti logi un ierīkota moderna apkures sistēma.

Pērn 153 skolās datorikas zinības pilotprojekta ietvaros apguva ap deviņiem tūkstošiem 1., 4. un 7. klašu skolēnu, un šogad tas tiks turpināts 2., 5. un 8. klasēs. Projekta dalībnieki uzskata, ka programma noteikti būtu iekļaujama arī jaunajā izglītības standartā, jo tā palīdz sekmīgāk apgūt arī pārējos mācību priekšmetus.

Skolotāji savu algu precīzi līdz centam uzzinās vien šā mēneša beigās. Kamēr darbosies princips nauda seko skolēnam, nekas nemainīsies, jo ziņas par skolēnu skaitu Izglītības un zinātnes minstrijas (IZM) datu bāzē nonāk septembra sākumā, norāda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Neatkarīgās un Sporta Avīzes lasītājiem fotogrāfs Romāns Kokšarovs ir labi zināms: strādājis pasaules hokeja, vieglatlētikas un basketbola čempionātos, fotografējis visdažādākajās sporta sacensībās, arī sešās olimpiskajās spēlēs. Līdz 18. septembrim viņš piedāvā pakavēties šīs vasaras olimpiskajās noskaņās izstādē Tuvāk. Dziļāk. Atklātāk. Rio tirdzniecības centrā Galerija Centrs.

Rīgas pašvaldība šogad apmaksās brīvpusdienas savu skolu 5.–9. klašu audzēkņiem. Nu tiek solīts, ka tās nākamgad tiks arī Kultūras ministrijas (KM) pārziņā esošajām skolām.

Murjāņu sporta ģimnāzija joprojām ir viena no lielākajām izglītības iestādēm, kas sagatavo augstas klases sportistus. Šogad interese par mācīšanos tajā pat pieaugusi: visās filiālēs kopumā ir uzņemts 421 audzēknis, bet pašos Murjāņos mācīsies 141 skolēns (pērn 127). Par izglītojamiem galva nebūtu tik ļoti jālauza, bet par būvniecības projekta pabeigšanu gan, atzīst skolas direktore Ingrīda Amontova.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pērn 1. janvārī uzsāka publisko ēku, arī izglītības iestāžu, ekspluatācijas uzraudzību. No šogad 254 pārbaudītajām skolām 43% ēku drošība nav bijusi pietiekama, informē BVKB.

Vecumnieku novadā ir četras vidusskolas. Līdz šim tās izdevies noturēt, tiesa – šogad vienā no tām 10. klase netika atvērta. Vai tas nozīmētu pārtapšanu par pamatskolu – pašvaldība vēl nav izlēmusi, taču skaidrs, ka visas mācību iestādes diez vai saglabās savu līdzšinējo statusu.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolai šogad jau otrais iesaukums, un nu tajā ir jau 11. un 10. klase ar kopumā 48 gudriem un talantīgiem jauniešiem, kas nāk no dažādām Latvijas pusēm.

Šīs olimpiskās spēles (OS) Latvijas komandai nebija tās veiksmīgākās, lai gan tajā bija vairāki dimanta kaluma sportisti – arī Eiropas un pasaules čempionātu uzvarētāji. Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadība uzskata, ka turpmāk, veidojot komandu, vairāk būtu jāņem vērā olimpiskās sezonas rādītāji, nevis citās augstāka vai zemāka līmeņa sacensībās gūti tituli.

Sākot jauno mācību gadu, īpaša uzmanība jāpievērš skolēnu pārslodzei, proti, pedagogiem vajadzētu turpmāk uzdot mazāk mājas darbu, it īpaši brīvdienās, tādējādi ļaujot bērniem izbaudīt brīvdienas kopā ar ģimeni un atpūšoties, nevis pie rakstu darbiem un rēķiniem, uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tāpat viņš aicina lielāku uzmanību veltīt talantīgajiem skolēniem, vairojot izcilību Latvijas izglītības sistēmā.

Pedagogu darba kvalitātes pakāpju piešķiršana tiek apturēta līdz 2018. gada 1. septembrim, – tā nolēmusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas nozīmē, ka 1482 skolotājiem, kam nākamā gada augustā beidzas šo pakāpju apliecību derīguma termiņš, iespējams, gadu nāksies gaidīt jaunu iesaukumu, zaudējot arī ievērojamu piemaksu. IZM gan mierina, ka pedagogu darba novērtēšanas sistēma būs arī turpmāk, – jautājums esot par to, kāda tā būs.

Dejošana noteikti ir tikpat sena kā cilvēce. Vēlme izteikt sevi kustībās, ritmā, melodijā pastāvējusi vienmēr. Cik gan dažādi ir tie stili un noskaņojumi, kurus var izbaudīt viens pats, pārī vai kolektīvā. Īpaša vieta tajā visā ir vēderdejām. Šī no Tuvajiem Austrumiem nākusī auglības rituāla deja pirms gadiem piecpadsmit kļuva populāra arī Latvijā. Sievišķīga, erotiska, pašapziņu un veselību stiprinoša – tā to raksturo eksotisko deju centra «Alegria» direktore Ilze Zariņa.