Aisma Orupe / Autori

Vairāk nekā ceturtajai daļai Rīgas pedagogu algas šogad ir samazinājušās, bet vēl tikpat – tā palikusi nemainīga. Mīnusi būtu vēl lielāki, ja pašvaldība šim mērķim nebūtu piešķīrusi divus miljonus eiro. Rīgas dome tuvākajā laikā plāno vērsties Satversmes tiesā, lai galvaspilsētai netiktu piemērots paaugstināts skolotāja un skolēnu proporcijas koeficients, kas ir viens no iemesliem galvaspilsētas pedagogu algu kritumam.

Pagājušās nedēļas sākumā, kad termometra stabiņš naktīs nokritās zem nulles, Ķeguma bērnudārzā un skolā (un ne tikai tur) valdīja nemīlīgs drēgnums. Lai gan apkure beidzot ir nodrošināta, nav izslēgts, ka arī nākamgad situācija atkārtosies. Novada dome to skaidro ar ieilgušām domstarpībām ar AS Latvenergo, bet tā savukārt pārmet vietvarai nevēlēšanos tās risināt.

Latvijā ir 42 speciālās pirmsskolas iestādes. Līdz šim tās bija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā, bet no nākamā gada valsts atvēlēs tikai 30% no to uzturēšanas naudas, un vēl pēc gada šie bērnudārzi pilnībā būs atkarīgi no pašvaldību budžeta iespējām. Saglabāt tos vai likvidēt – par to būs jāizlemj vietvarām.

Kopš 1988. gada, kad latviešu valodai noteikts valsts valodas statuss, tās pratēju skaits mazākutautību vidū ir audzis četrkārt, sasniedzot 90%. Diemžēl joprojām ir apmēram 10%, kas latviski sazināties nevar, bet vēl daļa var, bet nerunā, liecina Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījums Valodas situācijā Latvijā: 2010–2015.

Viena no Latvijas ekonomikas vājajām vietām ir lielā mazkvalificēto strādnieku armija – to patlaban ir ap 300 000 jeb trešā daļa no ekonomiski aktīvās sabiedrības daļas. Jāpanāk, lai izglītības sistēma pārtrauktu ražot šādus darba tirgum nepiemērotus cilvēkus, uzsver Ekonomikas ministrija (EM).

Krievijas raidītais kanāls Rossija RTR pēc pusgada lieguma to retranslēt un izplatīt televīzijā no 13. oktobra atkal atgriezīsies pie Latvijas skatītājiem.

Viena no Latvijas ekonomikas vājajām vietām ir lielā mazkvalificēto strādnieku armija – to patlaban ir ap 300 000 jeb trešā daļa no ekonomiski aktīvās sabiedrības daļas. Jāpanāk, lai izglītības sistēma pārtrauktu ražot šādus darba tirgum nepiemērotus cilvēkus, uzsver Ekonomikas ministrija (EM).

Deviņas pašvaldības saņems mazāku mērķdotāciju nekā iepriekš, bet visdāsnāko finansējumu iegūst Viesītes un Lielvārdes novadi, attiecīgi – par 30% un 25% vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Grozījumi Izglītības likumā paredz, kad darba devējs varēs nekavējoties atlaist no ieņemamā amata izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tas būs nelojāls Latvijas valstij un tās Satversmei vai arī, ja tiks konstatēts, ka skolotājs «izglītojamajam mācību procesā veido nepareizu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti». Daudzi nozarē strādājošie šādu formulējumu uzskata kā klaji nedemokrātisku un Tikumības grozījumu tiešo pēcteci.

Rīgas izglītības iestāžu pedagogiem jaunais algu modelis nenāks ar pozitīvām pārmaiņām. Daudziem darba samaksa kritīsies, arī valsts ģimnāzijās strādājošajiem. Ir skolotāji, kas savos maciņos izjutīs pat vairāk nekā 100 eiro robu. Patiesībā – ne tikai Rīga, bet kopumā 111 pašvaldības būs zaudētājas, liecina izglītības nozares arodbiedrībai pieejamā informācija.

Zvaigžņotās debesis saistījušas cilvēkus jau kopš sirmas senatnes. Ne tikai skaistuma un noslēpumainības, bet arī praktisku iemeslu dēļ, jo zināšanas par debesu spīdekļiem ļāva noteikt gadalaikus un gada garumu. Gadiem ritot, cilvēks spējis arvien tālāk ielūkoties aiz apvāršņa un paplašināt savas zināšanas par to, kas slēpjas Visuma dzīlēs.

Pašvaldības beidzot ir saņēmušas no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gandrīz 50 miljonus eiro pedagogu darba samaksai par šā mācību gada pirmajiem diviem mēnešiem. Viedokļi par jauno algu modeli ir atšķirīgi: no mērena apmierinājuma līdz sašutumam, jo ieguvumu nav.

Pašvaldību un izglītības darba speciālisti ar aizdomām raugās uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosināto valsts ģimnāziju pārņemšanu savā pārziņā. Neesot skaidrs, ko IZM ar to grib panākt un kāds ieguvums no tā būs skolām. Būtu jāizvērtē viss izglītības iestāžu tīkls, nevis jāizrauj kāda tā daļa «no konteksta».

Valdība 30. septembrī beidzot apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto mērķdotācijas sadales plānu šā gada četriem mēnešiem. Tiek solīts, ka šīs nedēļas sākumā nauda sasniegs pašvaldības. Pagājušās nedēļas nogalē vairākums vietvaru gan īsti vēl nezināja pateikt, kādas būs summas, ko saņems pedagogi, jo tām pieejami tikai provizoriskie skaitļi.

Rīgas Lietuviešu vidusskola ir vienīgā skola Latvijā, kur mācības notiek gan latviešu, gan lietuviešu valodā. Šogad tā svin 25 gadu jubileju, un no deviņiem skolēniem 1991. gadā tā izaugusi līdz 382 šogad. Visu mācību iestādes pastāvēšanas laiku tās direktore bijusi Aldona Treija, kura nu 1. novembrī nolēmusi beigt savas «skolas gaitas».

Patvēruma meklētāju nepilngadīgie bērni Latvijas skolās ilgi neaizkavējas. No 13 audzēkņiem, kas pērn sāka iet Natālijas Draudziņas vidusskolā, palikuši tikai divi. Citās skolās situācija ir labāka.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros ir muzejs divām izcilām personībām, un tajā jau vairāk nekā 50 gadu strādā Astrīda Cīrule. Viņa ir veidojusi desmitiem nozīmīgu izstāžu, ir arī nule rekonstruētā muzeja pamatekspozīcijas autore. Par radošo devumu Jūrmalas pašvaldība pērn A. Cīrulei pasniedza Jūrmalas Gada balvu kultūrā.

Zinātnieku nakts ikgadējā pasākumā, kas notiks 30. septembrī, būs iespēja uzzināt gan par mums pašiem, gan vidi, kurā dzīvojam, gan par kosmosa dzīļu noslēpumiem. Augstskolu un zinātnieku sagatavotā programma būs baudāma dažādās Latvijas vietās – vien jāizvēlas, kur pavadīt saistošu un izzinošu vakaru (tas sāksies ap plkst. 17/18).

Dārzi un parki jau piekto gadu ir SIA Rīgas meži struktūrvienība. Pa šo laiku ievērojami pieaugusi apsaimniekojamā platība, un šobrīd tā sasniedz jau 279,82 hektārus. Lai spētu apkopt 106 galvaspilsētas parkus un skvērus, uzņēmums ir iegādājies visdažādāko tehniku vairāk nekā miljona eiro vērtībā.

Par Latvenergo atvēlētajiem līdzekļiem Daugavas krasta stiprināšanai gadā izdodas savest kārtībā vienu vai divas erozijas smagāk skartas vietas. Iepriekšējos gados tas bija Lielvārdes Dievu kalns un Likteņdārza teritorija, šogad krasta posms Ķeguma novadā. Pašvaldības Daugavas krastos gan uzskata šo programmu par pārāk lēnu un mazjaudīgu un ir pat atmetušas tai ar roku.

Pie Rīgas 84. vidusskolas, Lielvārdes ielā 141, nule izveidots jauns sporta un aktīvās atpūtas laukums. Labiekārtotajā teritorijā 5,6 hektāru platībā ir vieta skeitošanai, basketbola, futbola, volejbola un tenisa spēlei. Ir arī īpašs laukums ielu vingrošanai.

Sešgadīgo sūtīšana uz skolu jau pēc pāris gadiem, nedodot laiku ne diskusijām, ne jaunā izglītības satura iedzīvināšanai, ir nepārdomāts un sasteigts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums, uzskata pedagogu arodbiedrība, skolu direktori un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Šīs organizācijas pieprasa grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas ietver arī virkni citu izmaiņu, no šīs dienas valdības sēdes darbakārtības izņemt.