Anita Daukšte / Autori

Tūrisma nozare piedzīvo smagus laikus: islāma terorisms apsēdis ne vien Tuvos Austrumus, bet arī Eiropu. Cilvēki vairs neceļo jau nevis tāpēc, ka naudas nav, bet tāpēc, ka bīstas nokļūt traģisku notikumu epicentrā. Kā konstatēts pētījumos, 140 tūkstoši cilvēku ir tas tūristu daudzums, ko vidēji atbaida viens terora akts. Diemžēl otrā realitāte ir tāda, ka terora akti ir pilnīgi neprognozējama lieta un pat romantiskā un dīkā Parīze var pēkšņi kļūt par uzbrukuma mērķi.

«Medicīnas sistēma Latvijā jau ir uzsprāgusi un sabrukusi,» – tā man pagājušajā nedēļā teica kāda izcila ārste, medicīnas zinātņu doktore, uz manu biklo pārspriedumu, cik traki šobrīd viss ir veselības aprūpē, viss ir kvotēts, pie ārstiem tikt nav iespējams, bet, galvenais, neviens īpaši nealkst ārstēt, jo maksāt par to arī īpaši neviens negrasās.

Par Eiropas Savienības iespējām atrisināt migrācijas krīzi, par Šengenas zonas, Eiropas projekta un Vienotības nākotni, kā arī par to, cik svarīgi premjeram Mārim Kučinskim būt kādā no Eiropas partiju lielajām «ģimenēm», saruna ar Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas delegācijas vadītāju Krišjāni Kariņu (Vienotība).

Bijušais labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) Māra Kučinska valdībā kļuvis par satiksmes ministru. Kādus uzdevumus ministrs uzskata par prioritāriem amatā, kas gaida Latvijas dzelzceļu, airBaltic un citas Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošās valsts kapitālsabiedrības, – par to saruna ar ministru.

Reizēm nepamanām, cik bieži lietojam īpašvārdus vai izteicienus, par kuru atbilstību neesam pārliecinājušies. Piemēram – šķībs kā Pizas tornis. Būtu taču nepieklājīgi pārvaicāt – kas ir Piza? Un kāpēc tornis ir šķībs? Bet var arī nepārvaicāt – iedurt ar pirkstu Itālijas kartē un doties apskatīties, kas un kā, uz vietas. Tagad ir tiešie avioreisi uz Pizu, lai par visu pārliecinātos savām acīm.

Latvijā jau 1. janvārī visi steidza cits citu apsveikt ar jauno, Ugunīgā Pērtiķa gadu. Tikai nekad nesakiet to ķīniešiem – viņi ar stingām sejām jūs uzklausīs, pieklājīgi norādot – jaunais gads sākas 8. februārī. Arī šogad no 8. februāra ķīnieši visā pasaulē svinēja jaunā, Pērtiķa gada iestāšanos.

Šodien tiek apstiprināta Māra Kučinska valdība, un ar katru jaunu valsts pārvaldības maiņu tiek sagaidītas izmaiņas attieksmē pret valsts iedzīvotājiem. Vismaz tajos jautājumos, kuros lielākajai daļai sabiedrības ir daudzmaz vienota nostāja. Latvijā šāds jautājums ir patvēruma meklētāju uzņemšana.

Pērn, skatoties video sižetu par pirmā migrantu vilciena piestāšanu Vācijas mazpilsētā, kur «bēgļi», acīmredzami pārpratuši vācu valodā rakstītos laipno sagaidītāju plakātus, tos salauza un izdzenāja vietējos bēgļu atbalstītājus, ļauni smējos.

Borneo jeb Kalimantāna ir lielākā sala Āzijā un vienīgā, uz kuras atrodas triju valstu– Malaizijas, Indonēzijas un Brunejas – teritorijas. Dienvidaustrumāzija ir krāšņs un eksotisks galamērķis Eiropas ceļotājam, bet parasti lielākā ceļotāju daļa «pieticīgi» apmierinās ar Taizemes apmeklējumu. Bet kāpēc gan brist tikai ierastās tūristu takās? Tiem, kurus vilina ne tikai balto smilšu pludmales plus 31 grāda silta jūras ūdens tuvumā, bet arī neskarto džungļu un nekur citur pasaulē neatrodamu augu un dzīvnieku pasaule, Borneo būs īstais ceļojuma galamērķis.

5. decembrī notiks partijas Vienotība kongress, kurā, citastarp, tiks izvērtēts arī valdības darbs. Savu vērtējumu par Vienotības politiku pēdējā laikā, par premjeres Laimdotas Straujumas darbību intervijā Neatkarīgajai sniedz Eiropas Parlamenta deputāte ekonomikas zinātņu doktore Inese Vaidere (Vienotība).

Tas, ka Itālija ir viens no visiekārojamākajiem tūrisma galamērķiem pasaulē, ir zināms katram. Pat cilvēkam, kas ne reizi nav bijis Itālijā, rodas neskaitāmas asociācijas – no cēlām līdz triviālām – par šo valsti un cilvēkiem – kaut vai, lasot Šekspīru, par to, kā Džuljeta uz balkona gaidīja Romeo, vai noskatoties itāļu neoreālisma kino ar Sofiju Lorēnu, vai arī vienkārši nopērkot čiabatas kukulīti Rimi lielveikalā.

Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa kongresa priekšvakarā saruna ar partijas līderi, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu par partijas plāniem, sadarbību ar Krieviju un bēgļu integrāciju Rīgā.

Pretēji priekšstatam, ka, sākoties aukstākam laikam, migrantu plūsmas mitēsies, nekas tamlīdzīgs nav vērojams. Korespondenti ziņo, ka Lesbas salā Grieķijā joprojām pēc katrām 10 minūtēm piestāj kārtējā laiva, atvedot kārtējo porciju ar patvēruma meklētājiem.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvenergo valdes loceklis un komercdirektors Uldis Bariss.

Sāpīgi. Tā var raksturot izjūtas, kas pārņem, vērojot parlamentāriešu rosīšanos ap Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu.

Pirms partijas Gods kalpot Rīgai 4. kongresa saruna ar tās priekšsēdētāju, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku par turpmāko partijas sadarbību koalīcijā ar Saskaņu, Rīgas attīstības plāniem, pilsētas gatavību uzņemt bēgļus un Krievijas kravu tranzītu Rīgas ostā.

Lasot ziņas no Balkāniem, ka «bēgļu vienība atbruņojusi policistus un šķērsojusi robežu», «bēgļu grupa ieņēmusi vilcienu», vairs nerodas ne mazākās šaubas par to, ka te nav runa ne par kādiem bēgļiem, bet gan par nelegālu imigrantu grupām, kas bruņojušies (cerams – tikai) ar apņēmību nokļūt labklājīgajā Vācijā, kur «Māte Merkele» tiem solījusi bezierunu kapitulācij... pardon, pajumti un darbu.

Labi zināmais uzstādījums, ka islāma kultūrā nav vietas cilvēka attēlojumam, padarījis eiropeiskām acīm, kas radušas skatīt renesanses reibonī radītos mākslas darbus un arhitektūras šedevrus, mazāk pievilcīgus daudzus Tuvo Austrumu un Centrālāzijas senās arhitektūras pieminekļus. Taču šis apgalvojums nekā neattiecas uz Samarkandu Uzbekistānā, kuru pamatoti var dēvēt par Centrālāzijas arhitektūras pērli. Pilsētā ar 2500 gadu senu vēsturi ir restaurēti un saposti arhitektūras pieminekļi, darbojas 37 strūklakas, ļaudis pastaigājas ziedos slīgstošos parkos un uztur dzīvu leģendu par seno Austrumu vareno pagātni.

Saruna ar Eiropas Komisijas viceprezidentu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski par Grieķijas finanšu krīzes sekām, eirozonas stabilitāti, Latvijas budžetu un migrantu krīzi Eiropā.

Latvijā nebūs daudz cilvēku, kuri būtu dzirdējuši par Uzbekistānā, Samarkandā, notiekošo starptautisko mūzikas festivālu Sharq tarolanari (Austrumu melodijas). Tas ir krāšņs tautas mūzikas forums, kuru jau desmito reizi kopš 1997. gada rīkoja Uzbekistānas Kultūras ministrija, Samarkandas pilsēta sadarbībā ar starptautisko organizāciju UNESCO. Festivālā ir vairākkārt piedalījušies mūziķi no Latvijas.

Otrdienas vakara pikets pret bēgļu uzņemšanu Latvijā izvērtās tieši par tādu pasākumu, uz kādu bija cerējuši protestētāju oponenti.

Pirms pieciem gadiem Eiropas valstīs gavilēja par Arābu pavasari un Eiropas institūcijas steidza piešķirt balvas aktīvistiem, kas veicināja autoritāro režīmu nomaiņu virknē Ziemeļāfrikas valstu un tajās valdošo diktatoru padzīšanu. Diemžēl Arābu pavasara sekas bija nevis demokrātiju iedibināšana Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikas valstīs, bet gan Islāma valsts teroristu plosīšanās un starpetnisku, reliģisku konfliktu pastiprināšanās reģionā. Tagad, pēc pieciem gadiem, Eiropa, kas vēl nesen tā priecājās par notiekošo arābu pasaulē, ir aizrijusies ar ekonomisko migrantu un bēgļu pūļiem, kas slīcina Itāliju, Franciju un citas valstis, kuras var sasniegt, šķērsojot Vidusjūru.