Anita Daukšte / Autori

Krievijas embargo Latvijas zivju produkcijas importam nozarei nebija nekāds pārsteigums.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzvarēja vēlēšanās godīgā cīņā, cik nu uz politiku vispār var attiecināt šo morāles epitetu. Līdz pat pēdējam balsojumam saglabājās intriga, vai Vējonis iegūs Saeimas absolūtā vairākuma atbalstu, un pat no rūdītu politiķu puses varēja sagaidīt vien plecu raustīšanu par rezultātu. Arī Vējoņa paša naivi sajūsminātais izteiciens – «laikam vispirms būs jāierauj» – liecina, ka viņš bija gatavs arī pavisam citam balsojuma iznākumam.

Vairāk nekā gads pagājis kopš Krimas aneksijas un Krievijas agresijas Ukrainā. Eiropas Savienība viennozīmīgi traktē Krieviju un Kremli kā agresoru un nupat pat ir devusi Krievijas darbībām novērtējumu ne vien politiskā līmenī, bet Eiropas Parlamenta personā ir atļāvusies aizskart pat Krievijas ekonomiskās varenības garantu – Gazprom, vainojot to negodīgā konkurencē.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa pēdējā oficiālā vizīte Austrijā pagājušajā nedēļā izvērtās neiedevesmojoša. Lielākajai daļai bija skaidrs, ka prezidents 10. aprīlī paziņos par atteikšanos kandidēt uz otro termiņu. Tāpēc delegācijā valdīja klusuma pirms vētras noskaņa – ja jau Bērziņš nekandidē, tad politiskā intriga ap Melngalvju namu un valdību tuvākajā laikā saasināsies. Tomēr aizkulisēs ir pieņemts vai arī nobriedis lēmums pārdalīt kārtis pie politiskā galda, pārsijājot augstākos amatus valstī, nevis atstāt visu relatīvā miera stāvoklī.

Pēc pagājušā gada dusmu izvirduma demonstrācijās pagaidām skolotāji neprotestē. Nogaida. Tomēr spriedze ir jūtama: visa izglītības sistēma ir saspringusi neziņā par jauno algu sistēmu, kura tika solīta pedagogu nomierināšanai, ar ko būtu jāsaprot atalgojuma palielināšana. Diemžēl ir iznācis pilnīgi otrādi – jaunais pedagogu algu modelis, ko ministrija zīmē pagaidām ļoti aptuvenās līnijās, izskatās pēc spirta ieliešanas ugunī ūdens vietā.

Ukrainas krīzes risinājuma samits, kas vakar noslēdzās Minskā, pēdējo dienu laikā radīja saspringtu gaidu gaisotni visā pasaulē. Tai skaitā Latvijā, kura kā Krievijas kaimiņvalsts var ļoti precīzi novērtēt iespējamo draudu apjomu, pakāpi un sekas.

Latvijas tautai ne reizi vēl nav ticis ļauts pašai ievēlēt Valsts prezidentu – ne pirms okupācijas, ne arī pēc neatkarības atjaunošanas. Vai tieši tāpēc, ka esošā politiskā sistēma to neļauj, vai tieši tāpēc, ka esošajai politiskajai elitei ne prātā nenāk mainīt šo sistēmu – bet tautai gribas ievēlēt prezidentu pašai. Vai tiešām tas liecina par bērnišķību: gribēt izdarīt to, ko gudri onkuļi neļauj, vai gluži otrādi – par briedumu: jo tauta taču labāk zina, ko tai vajag?

Gada nogalē teju nepamanīta paslīdēja garām ziņa, ka vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju šķiet, ka valsts ar budžeta līdzekļiem rīkojas negodīgi. Tādi secinājumi izdarīti pēc autoritatīvas un plašas iedzīvotāju aptaujas datiem.

Vienu komentāru es rakstīju 2013. gada 22. novembra rītā pēc traģēdijas, kas notika iepriekšējās dienas vakarā Zolitūdē, Maxima veikalā. Tas netika publicēts avīzē, bet tikai interneta portālā, jo toreiz šķita, ka līdz brīdim, kad iznāks avīze, emocijas jau būs liktas pie malas.

No pēcvēlēšanu drudža parlamentā nepārvēlētā Vienotības līdere Solvita Āboltiņa atguvās Itālijā. Atgriezusies dzimtenē, viņa steidza paziņot sensāciju kārajiem žurnālistiem, ka baumas par Vienotības nāvi ir pāragras. Tādējādi mēģinot radīt iespaidu, ka koalīcijas vecākā brāļa gars ir joprojām možs un tas ir gatavs cīņai, lai ar elkoņiem un pārākuma apziņu noklātu visu valdības sarunu laukumu.

Pēc katras valsts balsojuma rezultātu paziņošanas 99% Latvijas delegācijas Kopenhāgenā pārstāvju vaibsti aizvien vairāk sašļuka – neizpratne un pat sašutums par citu Eiropas valstu balsojumu, kas devuši priekšroku «desai ar bārdu» (Wurst – desa, vācu val.), bija pirmā reakcija uz Končitas Vurstas jeb Tomasa Noivirta uzvaru Eiropas dziesmu konkursā. Ko Latvija dara «geju dziesmu svētkos» – šī ir pēdējo dienu apspriestākā tēma mūsu zemē. Jo ir pārkāpta zināma tolerances robeža, un tāpēc lēmums par turpmāko valsts piedalīšanos šajā pasākumā nav vien muzikālās gaumes, bet arī morāles un politikas jautājums.

Eiropas Tautas partijas (Latvijā ETP ietilpst Vienotība) priekšvēlēšanu kongress Dublinā (Īrija) no 6. līdz 7. martam Latvijā pārsvarā tika pieminēts kā pasākums, kas atrisināja intrigu ar bijušā premjera Valda Dombrovska iespēju kandidēt uz Eiropas Komisijas prezidenta posteni.

Jaunās valdības darbam jāizskatās pēc komandas darba, vakar televīzijā teica Vienotības līdere un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kurai kā ietekmīgākās partijas vadītājai aizvakar izdevās atrisināt Valsts prezidenta Andra Bērziņa rēbusu par nākamā premjera nosaukšanu.

Uzticības krīze valstī, kas izveidojās pēc Zolitūdes traģēdijas, neatrisinās ar burvja mājienu brīdī, kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja par demisiju.

Svētdienas rītā es uzmetu skatu pa dzīvokļa logu uz Maxima drupām. Darbi apstājušies. Vien policija dežurē, apsargājot perimetru, rosās brīvprātīgie un deg svecītes pie ziedu kalniem.

... Es jūs atceros. Gan dūšīgo kundzi ar biezajām brillēm, kas Zolitūdes Maxima kasē sēdēja teju katru reto reizi, kad ieskrēju tur kaut ko nopirkt. Jaunekli blakus kasē, kas izskatījās kā tikko beidzis skolu un izvēlējies kasiera darbu, lai paliktu Latvijā, nevis dotos Īrijā sēnes lasīt.

Šodien pie Saeimas nama piketējošiem pedagogiem ir taisnība – budžetu ir vērts izsvilpt. Ne jau tāpēc tas netiks pieņemts – tiks. Bez budžeta vēl neesam palikuši. Taču attieksmi ir vērts parādīt.

Operas kaislību ēnā palika kāds cits politisks skandāls – ap Satversmes negrozāmo kodolu jeb preambulu, kur strīds ar specdienestu iesaistīšanu bija radies starp Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Ilmu Čepāni (Vienotība) un šīs komisijas deputātu Andreju Elksniņu (Saskaņas centrs).

Pēc Vienotības pašpietiekamā triumfa ar paziņojumu par eiro ieviešanas neizbēgamību ūdens politiskajā dīķī būtu sācis sasmakt.

Anita Daukšte, Laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze galvenā redaktore, Elita Veidemane, Laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze galvenās redaktores vietniece:

Eiropas Tautas partijas kongresa, kas notika 17.–18. oktobrī Bukarestē (Rumānija), atspoguļojums Latvijas medijos parādījās sekundāri, jo vienlaikus šis pasākums teju dublējās ar Briselē notiekošo Eiropadomes sēdi, kur pulcējās Eiropas Savienības (ES) valstu premjeri.

To, ka politikā reizumis nav svarīgāks saturs, bet gan izskats, lieliski pierāda situācija ap Reformu partijas trīs ministru – Sprūdža, Ķīļa un Pavļuta – skandālu. Ministru oponentu nekoordinētās darbības, gluži dabiski sašūtot par nekompetenci un kaitniecību nozarē, ir sakritušas laikā, dodot iespēju apgalvot, ka šeit ir «stagnātu sazvērestība» pret «drosmīgajiem reformatoriem».