Cilvēkiem jābūt pietiekami informētiem, vērīgiem un savaldīgiem, lai glābiņam no solītā karstuma viļņa neizmantotu notekūdeņus ar risku iedzīvoties dažnedažādās slimībās.
Ukraiņi un viņu cīņā pret krievu iebrucējiem kaut tikai emocionāli iesaistītie cilvēki Latvijā un pasaulē gatavi piedot saviem pareģiem nepiepildījušos solījumus par Krievijas diktatora Vladimira Putina nāvi šā gada maijā apmaiņā pret nākamo pareģojumu par Putina nāvi oktobrī vai novembrī.
Valsts monopoluzņēmumu “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST) tarifu pieaugums sekoja vados pazudušās un vēl savādāk iztērētās elektrības cenas pieaugumam, taču tagad tarifi vēl vairākus gadus nesekos elektrības cenu samazinājumam.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopīgajā sēdē gan tagadējās, gan sagaidāmās koalīcijas partiju deputāti pateica daudzus skarbus vārdus par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto skolu slēgšanas plānu un tikpat vienprātīgi izvairījās no jebkādas rīcības, ar kādu varētu šo plānu grozīt vai atcelt.
Latvijas Banka nākusi klajā ar paziņojumu, ka banku ārkārtas peļņu simtiem miljonu eiro apmērā nodrošinošā kredītlikmju sasaiste ar Euribor indeksu “nav negodīga” un tās atcelšana neesot “optimāls un ilgtspējīgs risinājums".
Ar Latvijā atlikušo darbspējīgo cilvēku skaitu nepietiek pat viesstrādnieku apsaimniekošanai tā, “lai viņi pēc noteiktā termiņa - vai tie būtu seši vai deviņi mēneši - brauktu atpakaļ uz savām mājām”.
Valdošās partijas “Vienotība” deleģētais Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs nodrošināja komisijas atbalstu opozīcijas partijas “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Viktora Valaiņa ierosinājumam komisijas vārdā prasīt, lai Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus banku virspeļņas ierobežošanai.
Valstij piederošais uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) saņēmis rokasnaudu par 6 gigavatu (GW) iestūķēšanu savā maksimāli 1,4 GW slodzei atbilstošajā tīklā un apjēdzis, ka tālāk tā vairs nevar turpināties. 31. jūlija pēcpusdienā AST izplatīja paziņojumu, ka “uz laiku pārtrauc izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pie pārvades sistēmas gadījumos, kad nepieciešama 330 kV tīkla pārbūve".
Šajā reizē runa ir nevis par kopējām izmaksām, lai cilvēki nenosaltu pagājušajā ziemā, bet par to izmaksu sadaļu, ko valsts maksājusi savu iedzīvotāju vietā. Tādējādi radīts kārtējais robs valsts budžetā jeb pietūkums valsts parādā un palicis jautājums, vai valsts varēs atļauties tādus izdevumus nākamajā ziemā, ja tas izrādīsies vajadzīgs.
Aizpagājušajā svētdienā jeb 16. jūlijā elektrības cena Latvijā bija negatīva 12 stundu ilgumā, bet zaļās enerģijas ražošanā tālāk tikušajā Zviedrijā zem nulles noslīdēja pat visas diennakts vidējā cena. Kas un kāpēc šādā situācijā turpināja ražot elektrību un piemaksāt patērētājiem par tās izlietošanu?
Akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” (LG) akcionāri vakar savā ārkārtas sapulcē nolēma izmaksāt sev dividendēs iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu 109,72 miljonu eiro apmērā, sadalot to pa 2,75 eiro uz katru akciju. Neskatoties uz sacelto skandālu līdz pat Valsts Drošības dienesta līmenim, savu tiesu saņēma arī ar Krievijas naftas kompānijai "Rosņeft" saistītā “ITERA Latvija”.
Esošais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar bijušo Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti ir saistīti tik sen un tik cieši, ka Kariņa atvaļinājums šķiet gluži vai pieskaņots a/s "Latvijas Gāze" vadības (LG) lēmumam izmaksāt desmitiem miljonus no Latvijas patērētājiem iegūtus eiro Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātām personām.
Pretēji "zaļā kursa" saukļiem aizvietot fosilos energoresursus ar elektrību, Latvija šī gada jūnijā fiksējusi mazāko elektroenerģijas patēriņu valsts teritorijā mēneša laikā kopš 2005. gada jūnija.
Nupat ar godu aizvadītie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki atstājuši savus kārtas skaitļus kā varenus torņus, no kuriem ar augstsirdīgu pārākumu pieminēt tikai trīs dziesmu svētkus sarīkot spējušos baltvāciešus.
Valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija spiesta nosūdzēt citas iestādes, kas samācījušas LDz, lai tas atsakās vest kravas pāri Latvijas un Baltkrievijas robežai. Savukārt šīs iestādes atbild, ka nevis tās nav pareizi sapratušas sankcijas, bet LDz nav pareizi sapratis šo iestāžu pamācības.
Valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) lēmums atteikties no sadarbības ar Baltkrievijas dzelzceļu izskatās kā speciāli pieņemts tāpēc, lai izbojātu Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča medusmēnesi ar tautu (uzņēmējiem).
Latvijas valsts par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību turpina reģistrēt laulības starp sievietēm un vīriešiem vienlaikus ar pēdējiem sagatavošanas darbiem, lai stātos spēkā kopdzīvi starp sievietēm un vīriešiem vismaz teorētiski izbeidzošā Stambulas konvencija.
Valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) faktisku likvidāciju nozīmēja Eiropas Savienības pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju 11. pakotnes tulkojums, kāds tas Latvijā bija spēkā no 23. jūnija līdz 13. jūlijam.
Vācieši ar dziesmu svētkiem kā ar ātrvilcienu panāca un apsteidza pārējos eiropiešus ceļā uz nacionālajām valstīm, pie kādām tika arī vāciešu vilcienā kā zaķi ielēkušie latvieši un citi austrumeiropieši.
Iekšlietu ministrijas (IeM) lielākais noslēpums ir 99 afgāņi un 42 miljoni eiro, cik daudz Eiropas Savienība un Latvijas valsts kopā apsolījušas ministrijai par kopā 6000 bēgļu iedabūšanu Latvijā uz palikšanu.
Latvijas iedzīvotāju vārdā ir noraidīta atkritumu dedzināšana kā vienkāršākais Getliņu kalnā saberamo atkritumu apjoma samazināšanas veids, tāpēc tagad nāksies ļoti pacensties, lai apgūtu, ievērotu un apmaksātu līdz šim neapjaustus atkritumu šķirošanas, pārstrādes un – galvenais - neradīšanas paņēmienus.
Elektrības cenu samazināšanās divas reizes NordPool biržā samazinājusi elektrības izmaksu komponenti elektrības rēķinā par pāris eiro, bet toties paaugstinājusi elektrības piegādes tarifus un tādējādi rēķinu summu par pāris desmitiem eiro mēnesī.