Par “neatkarīgām” saukto iestāžu vadītāji vakar sacentās ar komplimentiem valdībai un Saeimai, lai tā apstiprina valsts 2024. gada budžetā tādus pieaugumus šo iestāžu darbinieku algām un pārējiem izdevumiem, kādi iestāžu darbiniekus pilnīgi apmierinot.
Uzvaras parkā bijušā pieminekļa nojaukšanu var pielīdzināt mākslīga, uz žoklī iedzītas skrūves uzlipināta zoba izraušanai ar cēlu mērķi tajā paša vietā ielikt daudz skaistāku, pareizāku, stiprāku, sabiedrības veselību veicinošu zobu.
Nesot budžeta portfeli (likumprojektu par valsts 2024. gada budžetu) no Finanšu ministrijas uz Saeimu un tālāk Saeimā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens runāja par medicīnai ieplānoto izdevumu pieaugumu 275 miljonu eiro apmērā.
Saeimas budžeta komisija vakar vienbalsīgi nodeva pieņemšanai otrajā lasījumā likumprojektu par hipotekāro kredītprocentu likmju samazināšanu uz kreditētāju rēķina, pret kuru tikpat vienbalsīgi uzstājas uzņēmēju organizācijas.
Krišjāņa Kariņa pirmā valdība atstāja mantojumā nākamajām valdībām tādus līgumus ar šīs valdības izredzētiem autobusu pasažieru pārvadātājiem, pēc kuriem pārvadātājiem izdevīgāk autobusus reisos nesūtīt, bet valsts apsolītās pārvadājumu dotācijas tomēr saņemt.
Latvija piešķīrusi kara bēgļiem no Ukrainas atvieglotas iespējas dabūt šeit darbu un sociālo palīdzību apmaiņā pret pienākumu maksāt ienākuma nodokli, sākot no divreiz mazāka ar nodokli neapliekamā minimuma nekā citiem nodokļa maksātājiem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šīs nedēļas sēdē (attēlā) atzina kolektīvo iesniegumu “Bankām nepaaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem” kā tautas mandātu tāda likuma pieņemšanai, kura anotācijā pati komisija ierakstījusi, ka “šāds regulējums rada tiesiskus riskus un ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību un investīciju vidi nākotnē, vienlaikus ietver risku, ka tas nākotnē var nodarīt zaudējumus valsts budžetam vairāku simtu miljonu apmērā, ja attiecīgi tiek iesniegtas prasības Satversmes tiesā vai starptautiskajā šķīrējtiesā.”
Šogad visām Baltijas valstu ostām būtisks kravu apgrozījuma kritums un Krievijas ostām tikpat būtisks pieaugums, ko tagad apdraud aizdomas par Krievijas vainu Somiju un Igauniju savienojoša zemūdens gāzes vada sabojāšanā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsūtījusi 3 255 Krievijas pilsoņiem Latvijā brīdinājumus, ka viņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA) derīgums jau beidzies 2. septembrī un Latvija viņiem jāatstāj līdz 30. novembrim.
Rīgas pašvaldība devusi ziņu, ka līdz šim par Puškina liceju sauktā vidusskola turpmāk būšot Broces licejs: “Karš Ukrainā ļoti skaidri iezīmē tolerances robežas, un Puškina vārds izglītības iestādes nosaukumā nav pieļaujams. Puškins ar šodienas acīm ir krievu pasaules simbols, un tam vairs nav vietas mūsu izglītības sistēmā.”
Valdošā koalīcijā sagatavojusi Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, kuru jēga ir divu gadu laikā pārlikt 50 miljonus eiro no rēķinos par elektrību uzrādītās elektrības piegādes cenas sadaļas uz elektrības cenas sadaļu.
Svaigākā ziņa no Valsts robežsardzes datēta ar 15. septembri, ka robežsardze "novērsusi 124 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu. Humānu apsvērumu dēļ aizvadītajā diennaktī valsts robežas šķērsošana nav liegta trīs cilvēkiem."
Tagadējā Latvija ar latviešiem un Krievija ar saviem impēriskajiem sapņiem ir Lielā Ziemeļu kara produkti, kuru radīšanai daudz audzelīgāka nekā ziemeļi izrādījās tagadējās Ukrainas teritorija.
Anekdotēs dažkārt pieminēti psihologi, kas palīdzot gultās čurājošiem klientiem, iemācot viņus ar savu īpatnību lepoties, bet pilnīgi reālie Latvijas valsts iestāžu un uzņēmēju organizāciju vadītāji lepojas ar to, ka elektrības piegādes tarifi Latvijas mājsaimniecībām ir visaugstākie Baltijā.
Valsts uzņēmums “Sadales tīkls” (ST) vakar notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē atzina, ka elektrības piegādes tarifu trīskāršošana tik tiešām nodrošina uzņēmumam par izdevumiem lielākus ieņēmumus. Tagad savāktā nauda segšot uzņēmuma izdevumus nākotnē, kad viss būšot kļuvis daudz dārgāks nekā tagad.
Prasību Krievijas pilsoņiem Latvijā apliecināt elementāras zināšanas latviešu valodā varētu pielīdzināt ģeoloģiskai izpētei lietotam dziļurbumam, kas apmaksāts uz 14. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas rēķina. Ar to domāta iespēja kaut ko noskaidrot par formāli Latvijas teritorijā dzīvojošu, bet ar Latviju nekādi nesaistītu cilvēku grupu tik lielā skaitā un spēkā, ka Latvijas valdība jau nobijusies un gatavo tādus grozījumus likumos, lai arī turpmāk varētu šos cilvēku neredzēt un ļaut viņiem arī turpmāk ne(ie)redzēt Latviju.
Šodien valdības darba kārtībā pilnīgi no jauna uzrakstītā Energoapgādes izmaksu atbalsta likuma projekts par veidu, kā turpmāk dators atradīs vairākus simtus tūkstošu trūcīgāko mājsaimniecību un nākamajā apkures sezonā novirzīs kopā 100–120 miljonus eiro šo mājsaimniecību elektrības un siltuma apgādes rēķinu segšanai.
Visu cieņu un lielus panākumus pirmskolas, augstākās un vidējās profesionālās izglītības iestādēm, bet 2023./2024. mācību gada sākumu personificē 21 584 pirmklasnieki, kas šodien tiek gaidīti 635 vispārizglītojošajās skolās.