Aizvadītais 2022. gads ir izcēlies ar pašvaldību izmaksāto pabalstu kopsummas uzrāvienu no 28,8 miljoniem eiro līdz 64,1 miljonam, kas iezīmē jaunu līmeni pabalstu kopapjomam arī šim un visiem turpmākajiem gadiem.
“Sadales tīkla” (ST) jaunā taisnošanās par elektropiegādes tarifu trīskāršošanu privātpersonām balstās uz tēzi par elektrotīklu uzturēšanas pienākuma pārlikšana uz iedzīvotājiem no uzņēmējiem, taču pietiekami daudzi piemēri parāda, ka īstenībā arī uzņēmumiem būs jāmaksā vairāk.
“Ja visi atalgojumi ir divreiz, trīsreiz lielāki, nekā Ministru kabinetā, tad tas nav pamatojams – es tam neredzu pamatojumu,” teica Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Šobrīd algu apmēru, par kuru iet runa, nosaka Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru".
Šonedēļ aizvadītā “Baltijas ceļa” 34. gadadiena šogad ir kārtējais iemesls apspriest to, vai tiešām un kā tieši Krievijai vajadzētu pārņemt un novest līdz galam Padomju Savienības iesākto sabrukšanu.
Prasību pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā ieguvušajiem Krievijas pilsoņiem kaut elementārā līmenī atcelt vienojušies tieši tie paši cilvēki, kuri uz šādas prasības ieviešanas likuma iekļuva 14. Saeimā un tālāk valdībā.
Uz Latvijas valstiskuma noliegšanas robežas balansējošie Rēzeknes pilsētas vadītāji iztukšojuši pašvaldības kasi un it kā esot ar mieru atdot valstij pilsētas finanšu vadīšanu apmaiņā pret uzkrāto parādu segšanu.
Valsts uzņēmumi “Latvenergo”, “Sadales tīkls” (ST), “Augstsprieguma tīkls” (AST) u. tml. interesenti saglabāt valsts monopolu labklājību nolīguši bijušo Saeima deputātu, tagad Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas izpilddirektoru Ivaru Zariņu aizstāvēt šo uzņēmumu vadītāju daudzsimtūkstošu algas pret Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča publiski pausto, ka “valsts uzņēmumos, jo īpaši cilvēkiem vadošajos amatos atalgojums ir lielāks nekā valsts amatpersonām, bet patlaban komunikācija un rīcība nav pārliecinoša”.
Krievnacisma burbuļa publika dzīvo pārliecībā, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija nevis uzbrukusi Ukrainai, bet atvaira homoseksuālistu karaspēka uzbrukumu.
Krišjāņa Kariņa aizejošā valdība un tās satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs nepagūs palaist darbā pirmo Latvijai no jauna uzbūvēto elektrovilcienu, bet uz valsts pasludināšanas 105. gadadienu to varbūt varētu paspēt, ja līdz vilcienu ekspluatācijai tiešām palikuši vairs tikai birokrātiski šķēršļi.
Lai cik niecīgas būtu labklājības ministres Evikas Siliņas iespējas veicināt Latvijā dzimstību, Bērnu un ģimenes politikas departaments tomēr ierakstīts viņas ministrijā un dzimstības samazinājums ir tik uzskatāms šīs politikas rezultāts, ka par pilnīgi nevarīgas būtnes iespējām ieņemt Ministru prezidenta amatu paklīdušās runas izklausās pēc Latvijas pašlikvidēšanās piedāvājuma.
Cilvēkiem jābūt pietiekami informētiem, vērīgiem un savaldīgiem, lai glābiņam no solītā karstuma viļņa neizmantotu notekūdeņus ar risku iedzīvoties dažnedažādās slimībās.
Ukraiņi un viņu cīņā pret krievu iebrucējiem kaut tikai emocionāli iesaistītie cilvēki Latvijā un pasaulē gatavi piedot saviem pareģiem nepiepildījušos solījumus par Krievijas diktatora Vladimira Putina nāvi šā gada maijā apmaiņā pret nākamo pareģojumu par Putina nāvi oktobrī vai novembrī.
Valsts monopoluzņēmumu “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST) tarifu pieaugums sekoja vados pazudušās un vēl savādāk iztērētās elektrības cenas pieaugumam, taču tagad tarifi vēl vairākus gadus nesekos elektrības cenu samazinājumam.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopīgajā sēdē gan tagadējās, gan sagaidāmās koalīcijas partiju deputāti pateica daudzus skarbus vārdus par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto skolu slēgšanas plānu un tikpat vienprātīgi izvairījās no jebkādas rīcības, ar kādu varētu šo plānu grozīt vai atcelt.
Latvijas Banka nākusi klajā ar paziņojumu, ka banku ārkārtas peļņu simtiem miljonu eiro apmērā nodrošinošā kredītlikmju sasaiste ar Euribor indeksu “nav negodīga” un tās atcelšana neesot “optimāls un ilgtspējīgs risinājums".
Ar Latvijā atlikušo darbspējīgo cilvēku skaitu nepietiek pat viesstrādnieku apsaimniekošanai tā, “lai viņi pēc noteiktā termiņa - vai tie būtu seši vai deviņi mēneši - brauktu atpakaļ uz savām mājām”.
Valdošās partijas “Vienotība” deleģētais Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs nodrošināja komisijas atbalstu opozīcijas partijas “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Viktora Valaiņa ierosinājumam komisijas vārdā prasīt, lai Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus banku virspeļņas ierobežošanai.
Valstij piederošais uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) saņēmis rokasnaudu par 6 gigavatu (GW) iestūķēšanu savā maksimāli 1,4 GW slodzei atbilstošajā tīklā un apjēdzis, ka tālāk tā vairs nevar turpināties. 31. jūlija pēcpusdienā AST izplatīja paziņojumu, ka “uz laiku pārtrauc izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pie pārvades sistēmas gadījumos, kad nepieciešama 330 kV tīkla pārbūve".
Šajā reizē runa ir nevis par kopējām izmaksām, lai cilvēki nenosaltu pagājušajā ziemā, bet par to izmaksu sadaļu, ko valsts maksājusi savu iedzīvotāju vietā. Tādējādi radīts kārtējais robs valsts budžetā jeb pietūkums valsts parādā un palicis jautājums, vai valsts varēs atļauties tādus izdevumus nākamajā ziemā, ja tas izrādīsies vajadzīgs.
Aizpagājušajā svētdienā jeb 16. jūlijā elektrības cena Latvijā bija negatīva 12 stundu ilgumā, bet zaļās enerģijas ražošanā tālāk tikušajā Zviedrijā zem nulles noslīdēja pat visas diennakts vidējā cena. Kas un kāpēc šādā situācijā turpināja ražot elektrību un piemaksāt patērētājiem par tās izlietošanu?