Ar 1991. gada 8. decembri datētā Padomju Savienības likvidēšana draud ar precedentu daudzām valstīm un pasaules kārtībai, kad tā nespēs nodrošināt daudz maz pietiekamu ūdens daudzumu pārāk milzīgajām cilvēku masām.
Valsts uzņēmums “Pasažieru vilciens” šodien sāk izmantot pasažieru pārvadāšanai pirmos čehu būvētos elektrovilcienu sastāvus. Labi, ka tagad radusies pārliecība par iespējām nomainīt pirms gadiem 30-40 būvētus vilcienus ar jauniem vilcieniem. Žēl, ka nākas nomainīt Rīgā būvētus vilcienus ar citā valstī tapušiem vilcieniem.
Lai gan statistiķi vakar neapstiprināja bažas par jaundzimušo skaita noslīdēšanu zem tūkstoša mēnesī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru prezidenti Eviku Siliņu nekavējoties sasaukt Demogrāfisko lietu padomi.
2024. gada budžeta likumu pavadošajā paketē valdība un Saeima iekļāva arī Dabas resursa nodokļa likmju celšanu un nodokļa attiecināšanu uz vairākām līdz šim ar nodokli neapliktām preču grupām. Turpmāk tirgotāji maksās nodokli par tekstilizstrādājumu realizāciju un ievešanu Latvijā (apģērbu, kā arī mājas tekstilu un apaviem), jo tādā veidā varot samazināt dabas piesārņošanu ar novalkāto apģērbu atliekām un pārdomātāk izmantot resursus.
Krievijas neveiksmīgais karš Ukrainā paver iespējas Krievijas sabrukumam un šāds iemesls 2023. gadā liek pievērst daudzkārt lielāku uzmanību nekā iepriekš 8. decembrim – kaut neapaļai 32. gadadienai, kopš tika parakstīts Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas 1991. gada Belovežas līgums par Padomju Savienības likvidēšanu.
Latvijas 2024. gada budžeta likumā pieņemšanas laikā gandrīz kā piedziedājums aiz katra opozīcijas deputātu dziedājuma par labu trūkumcietējiem sekoja salīdzinājums, ka viņu prasītā naudas summa taču ir daudz mazāka par valsts izdevumiem bijušā premjera, tagad ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa vizināšanai privātās lidmašīnās.
Runa šeit par valsts 2024. gada budžeta pieņemšanas procedūru, ko Evikas Siliņas vadītā koalīcija un valdība 7. decembra rītā sāka demonstratīvi atšķirīgi no Krišjāņa Kariņa otrās koalīcijas un valdības.
Latvijas valdībai vajadzētu pamosties un sākt kaut ko darīt pēc tāda pliķa kā priekšlikums nelaist “Rail Baltica” dzelzceļa trasi cauri Rīgas pilsētai un lidostai, kur Latvija sākusi būvēt simtiem miljonus eiro vērtas dzelzceļa stacijas.
Šogad Latvijas valsts dzīvojusi samērā taupīgi un samazinājusi gaidāmo budžeta deficītu gan attiecībā pret šā gada budžeta likumā atļauto, gan pret pagājušā gada faktisko iztrūkumu.
Ņemt mutē saldo uzvaras vārdu ir gribējuši daudzu un dažādu vietu un lietu saimnieki, uzņēmumu un iestāžu darbinieki, procesu un notikumu dalībnieki. Tajā skaitā Cēsīs celts, gāzts un atjaunots Uzvaras piemineklis, kopts Uzvaras parks un svētku gājienos deldēts Uzvaras laukums.
Ticēsim labajam, ka jau šajā gadā tiks nodota ekspluatācijā Jaunā Rīgas teātra (JRT) atjaunotā ēka Lāčplēša ielā 25 un martā teātris aicinās skatītājus uz pirmo atjaunotajai skatuvei iestudēto izrādi “Sapņu tulkotāju sekta".
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotais likumprojekts par īpašas nodevas uzlikšanu bankām uz trešo lasījumu ieguvis trešo, praktiski pilnīgi no jauna uzrakstītu versiju.
Ukrainā notiekoša kara dēļ Latvijā nokļuvusī Olga ir apliecinājums Latvijas valsts aparāta gatavībai atrast līdz 100 miljoniem eiro gadā palīdzībai bēgļiem, bet nespējai izlemt un atbildēt, vai palīdzība vērsta uz šo cilvēku piesaistīšanu Latvijai un kur nu vēl latviešu kopienai.
Uzvaras parkam Rīgā ir jaunākais brālis Jelgavā. Uzvaras parku ģimenes bizness ir kalpot jebkurai varai par apliecinājumu, ka uzvarējusi visas citas varas ir tā vara, kas spējīga sapulcināt Uzvaras parkā ļaužu masas.
Satversmes tiesas atļauja valstij pārņemt Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldīšanu var pārvērsties par pienākumu valstij šīs ostas uzturēt tāpat kā valsts aviosbiedrību “airBaltic“ un sauszemes transporta uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš”.
Ar dzimstības samazinājums Latvijā šā gada deviņos mēnešos pret pagājušā gada deviņiem mēnešiem par 13,9% pārspējusi - bet tikai nedaudz pārspējusi savas kaimiņvalstis.
Ar bijušā Pētera parka ozolu postītāju tiesāšanu 1923. gadā sāktajā Uzvaras parka vēsturē atkārtojušies vairāki līdzīgi gadījumi ar pazudušu naudu un bojā gājušiem cilvēkiem.
Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure tagad var sacīt visu, kā ir bijis un kā ir iestādē, kurā viņa strādā no 1975. gada un kuru vada no 1998. gada. No visu pasaules valstu statistikas iestāžu vadītājiem viņa šobrīd ir amatā visilgāk.
Līdz 2023. gada beigām "Rail Baltica" projekta īstenošanai Latvijā nodrošinātie 916 miljonu eiro nav daudz pasākumam, kura beigas jāsasniedz labākajā gadījumā 2030. gadā.
Meklēt analoģijas starp ārstēšanu un saimniekošanu iesāka Latvijas Banka, savai 2023. gada konferencei liekot nosaukumu “Recepte ekonomikas izaugsmei”.
Uzvaras parka pastāvēšana 1923. gadā sākās ne vien ar Rīgas pašvaldības lēmumu par parka nosaukumu, bet arī ar tiesu darbiem pret bijušā Pētera parka koku postītājiem.