Vārdu “Jānis” valodnieki izskaidro kā darinājumu no senindiešu “yati” ar izrunu “jāti” un nozīmi “iet, kustas, brauc, jāj”. “Jānīts jāja” ir maģiska formula, kuras burvju spēku rada blakus novietoti vārdu ar vienu cilmi, bet dažādu nozīmi.
Aizsardzības ministrijas vadītāji apliecina izpratni, ka karš Ukrainā dod Latvijai iepriekš neiedomājamas iespējas Latvijai tikt pie ieročiem, vislabāk pie droniem, ar kādiem uzturēt Latvijas armijas kaujas spējas vairākus gadu desmitus uz priekšu.
Statistiķu apliecinātais Latvijas rūpniecības apjoma samazinājums aprīlī par 7,7% pievērš uzmanību rūpniecības rādītāju lejupejai mēnesi pēc mēneša un gadu pēc gada līdz pat apgalvojumam no Krievijas propagandistu repertuāra, ka Latvijā nekādas rūpniecības vispār vairs neesot.
Valdošajai partijai “Jaunā vienotība” un Ministru prezidentei Evikai Siliņai personīgi ir izdevies pārvērst no defekta par efektu īsi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām publiskoto faktu, ka valsts jau kopš šā gada sākuma nespēj apmaksāt dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būvi un palikusi parādā celtniekiem 40 miljonus eiro.
14. jūnijs trešajā gadā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā liek vēlreiz pārdomāt latviešu pretpadomju cīnītājas Helēnas Celmiņas (1929-2017) liecību par civilizēto pasauli, pēc kuras iemītnieku domām latvieši paši vainīgi, ka kaut kādi čekisti šos kaut kur aizvilkuši 1941. gada jūnija naktī, jo latvieši vienkārši nepasauca policiju, lai tā dzen čekistus prom.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš attālināti piedalījās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē par 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātu grozīšanu ar vārdiem, ka “mēs esam finansiāla kraha priekšā un tad vairs nav runas par to, ko apvienot un ko sadalīt".
Ļoti daudzu ievēlēto un ierēdniecības amatpersonu algas pieaug saistībā ar vidējās algas pieaugumu valstī, bet šo pieaugumu uz augšu dzen viņu pašiem sev noteikto algu pieaugums.
Demogrāfisko datu spogulī Latvija sāk līdzināties attīstītajām jeb bagātajām valstīm, kurā pamatiedzīvotāju izmiršanu kaut daļēji kompensē cilvēku piesaistīšana no trūcīgākām vietām pasaulē.
Vācijā atrasti grēkāži, kurus sodīt par to, ka kopš pēdējās gadu mijas visās Vācijas malās cilvēki ielikuši populāra šlāgera melodijā vārdus “ārzemniekus ārā, ārzemniekus ārā, Vāciju vāciešiem, ārzemniekus ārā”.
Kopējā ekonomiskā konjunktūra Eiropā un pasaulē palielinājusi bezdarbnieku skaitu Latvijā par 8,9 tūkstošiem gada laikā par spīti tam, ka valstī ar aizvien mazāku oficiāli noteiktās un reāli iespējamās darbspējas vecumā esošu cilvēku skaitu paliek aizvien mazāk pretendentu uz esošajām darba vietām.
Nav nozīmes naudas vākšanas veidam un šī veida nosaukumam, bet tam naudas apjomam, ko valsts reāli samaksās mežu īpašniekiem par ciršanas vecumu sasnieguša meža saglabāšanu par prieku sēņotājiem un dabas daudzveidības uzskaitītājiem.
Lai nu par ko var šaubīties, pētot informāciju par Ukrainā notiekošo karu, bet tikai ne par to, ka Ukrainai palīdzību sniedzošās valstis to dara demonstratīvi lēni un nepietiekami, lai Ukraina gūtu panākumus karā kā argumentus izdevīgiem miera noteikumiem.
“Neatkarīgās” TV ciklā “nra.lv sarunas” ietilpstošā tikšanās ar valsts akciju sabiedrības "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētāju Rolandu Irkli iekrita saulainā maija pēcpusdienā, kad no Lietuvas jau bija atnākušas tās dienas ziņas par saules parku īpašnieku žēlošanos par turienes elektropārvades operatoru, ka tas neļauj ieplūdināt pārvadēs tīklā tik daudz enerģijas, cik saules parki spējīgi saražot.
Uz Rīgas pilsētas un Ropažu novada robežas radītajā rūpnieciskajā zonā dzīvojošiem cilvēkiem ir pamats justies slikti un tāpēc izgāzt savas dusmas, bezspēcību vai bezcerību uz atkritumu dedzinātavas projektu.
Ceļš uz Eiropas Savienības pasludināto mērķi 2050. gadā izlīdzināt oglekļa dioksīda emisiju gaisā un piesaisti koksnē paredz starpfinišu 2030. gadā, kad Latvijai jau būs jāatskaitās par oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu, kas reāli sasniedzama ar ražošanas, patēriņa un iedzīvotāju skaita samazināšanu.
Valdošā koalīcija gatavo piedāvājumu valstij parādā palikušajiem cilvēkiem, ka atlaidīs daļu no valsts uzliktajiem maksājumiem tiem, kuri sāks strādāt par legālu un pie tam par lielu algu.
Viens no nosacījumiem Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā savulaik bija augstpriegumu tīklu atņemšana valsts uzņēmumam “Latvenergo”, lai tas netraucētu lētās skandināvu elektrības ieplūdināšanai Latvijā. Lētās elektrības nogādāšanai no Latvijas robežas līdz sadales tīkliem tika nodibināta valsts akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" (AST), taču salīdzinoši lētāka elektrība valstī sāk ieplūst ar divdesmit gadu novēlošanos. Par šādām pārgrozībām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Vācijas kancleru Olafu Šolcu deleģējušās Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas laikraksts "Vorwärts" atspoguļo O. Šolca runu zem virsraksta “Imanuela Kanta ļaunprātīga izmantošana” vai varbūt izvarošana, jo vācu vārdam “Missbrauch” ir arī tāda nozīme.
Par šā gada pirmo ceturksni nācies atzīt ostās pārkrauto kravu daudzuma samazināšanos par 11,3% attiecībā pret 2023. gada pirmo ceturksni, bet Latvijas mazajās ostās kravu bijis par 9,8% nekā tajā paša laikā pērn. Par šo pārsteidzošo rezultātu, par mazo ostu devumu Latvijas reģioniem un mazo ostu problēmām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta Latvijas Mazo ostu asociācijas prezidents Jānis Megnis.
Lai gan nejauši, bet tomēr ļoti uzskatāmi sakrita kodolenerģētikas popularizēšanas pasākums “Kodolenerģija Latvijai” 15. maijā un kodolenerģētiku demonstratīvi apejošā valdības ziņojuma “Par Latvijas ekonomikas attīstību” apspriešana Saeimā 16. maijā.
Vēja enerģētika vilina ar iespējām apgrozīt miljardiem eiro attīstības projektos un biedē ar brīdinājumu, ka pēc dažiem gadiem Latvijā vairs nedrīkstēs uzcelt un atvērt neko bez apliecinājuma par ražošanas, pakalpojumu vai kādām citām darbībām izlietojamās enerģijas “zaļo” izcelsmi pārsvarā no vēja.