The logical consequence of the increase in the prices of natural gas and petroleum products would be a ban on the export of fuelwood from Latvia, or wood in general.
Somi latviešiem vienmēr devuši iemeslus viņus apskaust un viņiem līdzināties. Tajā skaitā šomēnes ir iemesls atgādināt, ka ar savas valsts pasludināšanu 1917. gada 6. decembrī viņi apsteidza latviešus gandrīz par veselu gadu un valsts starptautisko atzīšanu – pat par 2–3 gadiem. Krievija atzina Somiju par valsti jau 1918. gada 1. janvārī.
The Finns have always given Latvians reasons to envy and emulate them. This month, too, there is reason to recall that with the proclamation of their country on December 6, 1917, they were almost a full year ahead of Latvians, and the international recognition of their state even 2-3 years ahead of us. Russia recognized Finland as a country already on January 1, 1918.
Kā mājiens ar mietu ir vācu okupācijas laika žurnāla “Laikmets” 1941. gada 26. jūnija numurs, kas sākas ar Rīgas ieņemšanas pirmajai gadadienai veltītu stāstu par Daugavas forsēšanu un turpinās ar atzinumu, ka Somija ir varoņu zeme ziemeļos: “Plecu pie pleca ar Vāciju arī vēl šodien Somija cīnās pret boļševistisko pasaules ienaidnieku. No Ladogas ezera līdz Petsamo ostai Ledus jūras krastā somu armija stāv blakus vācu vienībām pasaules visu laiku visgarākās frontes ziemeļu daļā un kopīgi gūst uzvaru pēc uzvaras.”
The June 26, 1941, issue of the German occupation-era magazine Laikmets begins with a story about the fording of the Daugava River dedicated to the first anniversary of the capture of Riga and continues with the acknowledgement that Finland is the land of heroes in the north: "Side by side with Germany, Finland is still today fighting the Bolshevik enemy of the world. From Lake Ladoga to Petsamo harbor on the shores of the Arctic Sea, the Finnish army stands side by side with German troops in the northern part of the longest front the world has ever seen, and together they are winning victory after victory."
Elektrības cenu krīzi Latvija šogad vai nākamgad uzveiks pēc 2013. gada metodes. Toreiz tika upurēts “Liepājas metalurgs”, bet tagad tiks likvidēts viss, kas Latvijā kaut attāli atgādina rūpniecību.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena izmanto par savu masku zviedru meitenes Grētas Tūnbergas seju, lai visi uzreiz redzētu, cik veltīgi tādai sejai stāstīt par “zaļās enerģijas” ražošanu un cenām.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs tikai tāpēc nāca klajā ar atzinumu, ka “situācija tautsaimniecības nozarēs saistībā ar straujo energoresursu rēķinu pieaugumu ir kritiska”, lai mēģinātu novirzīt tik svarīga jautājuma risināšanu no sevis uz visu valdību un valdošo koalīciju.
Aizejošo un atnākošo nedēļu iezīmē tieši 80 gadi, kopš ebreju tūkstošu noslepkavošana Rīgā un Liepājā ļāva vācu okupantiem uzskatīt, ka ebreju jautājumu savā Ostlandē viņi pamatā atrisinājuši. Šajā reizē būs stāsts nevis par tūkstošiem, bet par viena cilvēka bojā eju un arī par to, kāpēc vieni labprāt slepkavo un vēl citi gūst no tā labumu.
Vakcinēšanās fani var strīdēties ar mājsēdes faniem par to, kam bijusi galvenā nozīme, lai strauji samazinātu ar Covid-19 saslimušo un nomirušo skaitu.
Latvijas valsts augstākās amatpersonas izmantoja Rīgas ebreju iznīcināšanas 80. gadadienas pasākumu Rumbulā 30. novembrī, lai apliecinātu tādu gadījumu atkārtošanās iespējamību, ja cilvēki to neapzināsies un nenovērsīs.
Līdz Polijas robežai nonākušos izceļotājus no Tuvo Austrumu valstīm Vācija atsakās pieņemt tāpēc, ka vismaz vizuāli šajā cilvēku grupā pārāk maz bērnu un jo sevišķi maz zīdaiņu.
Skaitlis 28 ideālajam krievam ir apmēram tas pats, kas skaitlis 700 ideālajam latvietim. Viņiem 28 spēkavīri sasita vairākus miljonus Maskavai uzbrūkošu vāciešu, bet mēs par 700 verdzības gadiem esam pilnīgu laimi jau nopelnījuši vai tūlīt nopelnīsim, ja pacietīsimies vēl tikai mazliet.
Gan Baltkrievijas pašpasludinājies prezidents Aleksandrs Lukašenko, gan par viņa gāzējiem pasludinātās komandas runātāja Svetlana Aleksijeviča nupat kā pateica vienu un to pašu, ka Baltkrievija kā valsts vairs nepastāv un tajā nav savu valsti atjaunot spējīgu baltkrievu.
Izpētīsim četras rindas no 1995. gadā par Maskavas himnu pasludinātas dziesmas, kuru dziedāšana līdzi Ludmilai Zikinai (1929–2009, pirmā oficiālā himnas izpildītāja), Josifam Kobzonam (1937–2018) un neskaitāmi daudziem citiem solistiem, ansambļiem, koriem un orķestriem* ir iespējama ar šādu vārdu salikumu latviešu valodā:
Kovidsaslimstība Latvijā turpina pieaugt paralēli kovidvakcinācijai, kas drīzumā pārsniegs 100% robežlīniju un virzīsies uz 200, 300 un 1000% vakcināciju tādā nozīmē, ka cilvēkiem nāksies saņemt otro, trešo un desmito vakcīnas devu.
Veltīgi nacistiskās Vācijas propaganda pirms tieši 80 gadiem centās iestāstīt sev un pasaulei, ka vāciešu uzbrukums Maskavai notiek vienlaicīgi ar Japānas iebrukumu Sibīrijā.
Latvijas lielo ostu iespējamā nākotne ir valsts kapitālsabiedrības tādā nozīmē, kādā šobrīd pastāv “airBaltic” vai “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ar “Pasažieru vilcienu”– pastāv tāpēc, ka valsts nemitīgi iegulda tur savu kapitālu (nodokļu maksātāju naudu).
The possible future of Latvia's major ports is state-owned companies in the sense in which airBaltic or Latvijas dzelzceļš (LDz) with Pasažieru vilciens currently exist - because the state constantly invests its capital (taxpayers' money) in them.