Tieši pirms 80 gadiem vācieši apsolīja latviešiem ieņemt Maskavu dažu dienu laikā, bet par to palūdza, lai “daudzos tūkstošus zeķu un cimdu... latvieši atrauj paši sev un atdod saviem glābējiem.”
Kovidefekts uz dzimstību Latvijā apstiprina anekdoti – ieteikumu pārāk saspiesti dzīvojošiem cilvēkiem iegādāties vēl arī kazu un izbaudīt telpas plašumu pēc tam, kad viņi būs tikuši no kazas vaļā.
The Covid effect on birth in Latvia confirms the anecdote/recommendation for people living in too cramped a room to buy a goat and enjoy all the space after they have gotten rid of the goat.
Nav ne mazākās nojausmas par to, ko tāda sakritība nozīmē. Nav noraidāma hipotēze, ka cilvēkus vakcinēties dzen gadījumi, kad ar Covid-19 saslimst viņiem tuvi vai vismaz tik labi pazīstami cilvēki, ka viņu mocības slimības dēļ tiek ieraudzītas savām acīm. Tomēr tāda atbilde tikai pastiprina jautājumu, kāpēc vakcinēto skaita lēcienveidīgais pieaugums nekādi nebremzē tikpat lēcienveidīgu saslimstības pieaugumu.
1941. gada vasarā notikusī Bauskas ebreju iznīcināšana tagad ir pietiekami labi izpētīta un publiskota, lai dotu iespēju norādīt arī uz to, kas un kāpēc par šo notikumu sameloja un turpina melot 80 gadu garumā.
Finanšu ministra Jāņa Reira īsais, bet zīmīgais gājiens no ministrijas uz Saeimu neizprovocēja protestus, kas mudinātu valdību pārskatīt nākamā gada budžeta projektu.
Lai gan salīdzināmās mērvienībās – procentos pret IKP – Latvijas valsts parāds izskatās piecreiz mazāks nekā Japānai, panesams tas piecreiz grūtāk. Atšķirībā no aritmētikas, ekonomika pieļauj izteiksmi 50>266.
Even though in comparable units - as a percentage of GDP - Latvia's public debt looks five times lower than Japan's, it is five times harder to live with. Unlike arithmetic, economics allows the expression 50>266.
Krišjāņa Kariņa laikā valsts parādam jāpieaug no 10,6 miljardiem eiro līdz 17 miljardiem eiro, kas atbilst parāda pieaugumam par aptuveni 3200 eiro katram no 1,88 miljoniem Latvijā palikušo iedzīvotāju jeb 7 200 eiro statistiski vidējai 2,26 cilvēku ģimenei.
Under Krišjānis Kariņš, the national debt should increase from 10.6 billion euros to 17 billion euros, which corresponds to an increase in debt of approximately 3,200 euros for each of the 1.88 million people remaining in Latvia, or 7,200 euros for the statistically average family of 2.26 people.
Pašvaldības apņēmušās paciest, ka valsts 2022. gada budžeta projektā paredzētais pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 52,3 miljoniem eiro jeb 3,1% atpaliek Latvijas Bankas (LB) prognozētā cenu pieauguma par 4%, kas pašvaldību iespējas samazina par 68 miljoniem eiro.
Local governments are committed to enduring that the increase in local government revenue by 52.3 million euros or 3.1% envisaged in the draft state budget for 2022 lags behind the 4% price increase forecast by the Bank of Latvia (LB), which reduces local government possibilities by 68 million euros.
Lai cik šausmīgi noziedznieki bija vācu nacisti un tiem kalpojošie latvieši, viņi nevarēja nogalināt divus tūkstošus ebreju netālu no Bauskas, ja pilsētā un tās apriņķī atradās mazāk nekā tūkstotis ebreju.
“Inflācija mazliet lielāka, bet runa ir par procenta desmitdaļām,” reizes desmit atkārtoja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, demonstrējot savu lojalitāti Latvijas valdībai un Eiropas Centrālās bankas vadībai.
Neticiet “Vikipedijai”, ka 1941. gada “15. jūlijā Bauskas Tirgus laukumā publiski tika kastrēti 56 ebreji. Līdz augusta beigām pilsētā un Vecsaules koncentrācijas nometnē tika nogalināti aptuveni 2 000 Bauskā un apkārtējā novadā dzīvojošie Latvijas ebreji.”
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājums elektrības cenā ir priekšvēstnesis elektrības, pārtikas un vēl citu preču cenu pieaugumam, kas kopumā patērētājiem izmaksās daudz vairāk par OIK.
The decrease in the mandatory procurement component (OIK) in the price of electricity is a harbinger of an increase in the prices of electricity, food and other goods, which in general will cost consumers much more than the OIK.