Latvija pagājušajā gadā atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem 598 751 584 eiro nodokļu maksātāju naudas, ko kuras atpakaļ dabūs labi ja 1/10, bet varbūt tikai 1/100 vai 1/1000 daļu.
Šeit uzrādītas Latvijas iemaksas 2. pensiju līmenī, kuru ar Latvijas iedzīvotājiem atņemtu naudu baro Valsts ieņēmumu dienests.
Pagājušajā gadā iemaksas turpinājās ne vēl inflācijas, bet inflācijas gaidu apstākļos. Jebkuram normālam cilvēkam taču bija skaidrs, ka cenām būs jāaug atbilstoši eiro, ASV dolāru, Ķīnas juaņu un vēl citu pasaulē nozīmīgu valūtu masai, kas jau gadus piecpadsmit tiek audzēta ar naudas drukāšanas paņēmienu (dažādās valūtās atšķirīgi pēc emisijas apjomiem un termiņiem). Pārskatāma kļuva situācija ar Covid-19 vārdā nosaukto saimnieciskās darbības ierobežojumu izpausmēm cenu pieauguma ierobežojumos kā cenu pieauguma potenciāla uzkrājumā, kura izlaušanās tika gaidīta kuru katru brīdi. Pērnā gada 5. oktobrī Neatkarīgā atreferēja Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka pasākumu, kurā tas atzina, ka jā - inflācija būs augsta, tās 12 mēnešu rādītājs varbūt pat pietuvosies 5% atzīmei. Īstenībā tas jau ir pietuvojies 15% atzīmei pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem un 50% atzīmei, ja cilvēks joprojām grib nopirkt kvalitatīvus piena produktus Latvijas veikalos. M. Kazāka aplamos paredzējumus diktēja ne tik daudz viņa nekompetence, cik bailes iekulties nepatikšanās, kādas tagad piedzīvo M. Kazāka priekšgājējs Ilmārs Rimšēvičs.
Vēl vairāk nekā M. Kazākam jālokās Saeimas pārvēlēšanas apdraudētajam labklājības ministram Gatim Eglītim. Viņš stājās amatā pagājušajā vasarā un tūlīt pat ieminējās, ka Latvijai vajadzētu vismaz samazināt savas iemaksas 2. pensiju līmenī. Pēc dažiem skarbiem uzkliedzieniem viņš tika piespiests parakstīt solījumu baņķieriem, ka iemaksas noteikti netiks samazinātas un varbūt pat tiks palielinātas. Nupat kā Neatkarīgā informēja par baņķieru nākamo uzvaru pār G. Eglīti: “Neļaus izvēlēties, vai pirms pensionēšanās pamest pensiju otro līmeni”. G. Eglīša priekšlikuma jēga bija kaut minimāli pasargāt topošos pensionārus no viņu uzkrājumu pazušanas inflācijas dēļ, taču baņķieri nav ar mieru pārdalīt par labu pensionāriem nevienu eiro, kas jau atņemts Latvijai un ieplūdināts starptautiskajās finanšu piramīdās.
Pagaidām Latvija no pensiju piramīdām atpakaļ saņem maz, jo atrodas piramīdu zemākajos līmeņos. 2. līmeņa pensiju uzkrāšana šeit sākās 2001. gada 1. jūlijā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka no tā laika krājējiem pensionēšanās vecums pērn bija pienācis 20 097 cilvēkiem, bet 6 480 cilvēki nomiruši pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Pērn pensionēto cilvēku kopējie uzkrājumi veidoja 107 636 005 eiro, bet mirušie atstāja mantojumā 18 067 625 eiro. Tomēr kopā 107,6+18,1=125,7 miljoni eiro nav tā naudas summa, ko Latvija atguvusi no iemaksātajiem 598,7 miljoniem. Pensiju piramīdas vēl ilgi paturēs sev lauvas tiesu no cilvēku pensionēšanās vai nāves dēļ slēgtajos pensiju kontos palikušās naudas.
Latvijas apritē nonāk tikai tā nauda, kurai pienācis termiņš izmaksāšanai pensionāriem vai viņu mantiniekiem. Ja pensiju saņemšanas ilgumu noapaļotu uz 15 gadiem, no 107,6 miljoniem 2021. gadā pensionētajiem cilvēkiem būtu jāizmaksā 107,6/15=7,1 miljons eiro. Mantotās naudas līkloči līdz mantiniekiem ir sava stāsta vērti.
Jā, 7,1 miljons ir vairāk par 6,5 miljoniem, cik pēc līdzīga aprēķina vajadzēja sākt izmaksāt 2020.gadā pensionētajiem cilvēkiem. Jā, Latvijā atgriežas 7,1+6,5 utt. miljoni eiro gadā dilstošā virknē kopš pirmā gada, kad kāds cilvēks Latvijā sāka saņemt 2. līmeņa pensiju. Gadu no gada gaidāmais pensiju izmaksas kopapjoma pieaugums apliecina Latvijas virzību uz augstākiem līmeņiem pensiju piramīdās, bet šis pieaugums netiek līdzi ne Latvijas iemaksu pieaugum, ne naudas vērtības zudumam.
Latvijas iemaksas ir pieaugušas no 569 miljoniem eiro 2020. gadā līdz jau minētajiem 598,7 miljoniem eiro 2021. gadā. Tādējādi Latvija par iemaksu pieaugumu gandrīz 30 miljonu eiro apmērā tiek atalgota ar atdeves pieaugumu 7,1-6,5=0,6 miljonu apmērā.
Uzkrājumu vērtības pazušanas mehānismu un apjomu uzskatāmi ilustrē degvielas cenu izmaiņas. Centrālā statistikas pārvalde glabā ziņas, ka 2. pensiju līmeņa startam 2001. gadā atbilduši 54 eirocenti par litru 95 markas benzīna (CSP pārrēķins no santīmiem uz centiem), bet aģentūra LETA ziņo, ka vakar, 23. maijā šāds pats benzīna daudzums maksājis 1,954 eiro “Circle-K” vai 1,937 eiro “Neste” degvielas uzpildes stacijās. Tādējādi attiecībā pret degvielu naudas vērtība samazinājusies 3,6 reizes. Baņķieri gan var taisnoties, ka viņi nodrošinājuši naudas daudzuma pieaugumu, kas noapaļojams šādi: vidējais 2. līmeņa pensiju uzkrājums pašlaik ap 5000 eiro, no kura 4000 eiro iemaksāti, bet 1000 eiro saņemti par ieguldījumu. Tātad baņķieri pievienojuši 20 vai 25% uzkrājumam, kas kopumā zaudējis 60%.
Uzkrājumu vērtības faktiskais zudums ir uzturējis treknu dzīvi pensiju piramīdu turētājiem un vairumam iedzīvotāju valstīs, kas atrodas augstākos pensiju piramīdas līmeņos. Viņiem joprojām klājas salīdzinoši labi, sadalot arī pusmiljardu eiro kā tīro ieguvumu no Latvijas iedzīvotājiem. Latvijai atņemtā nauda nav Eiropas Centrālās bankas no jauna nodrukātā nauda, kas paaugstina cenu līmeni Eiropā un pasaulē. Latvijas iedzīvotāju nopelnītās naudas atdošana citu valstu iedzīvotājiem uztur ne tikai šo valstu iedzīvotāju ienākumu nominālu, bet arī šīs naudas pirktspēju.
Lai uzturētu Latvijas iedzīvotāju iemaksas, no pasaules finanšu piramīdu virsotnes Amerikas Savienotajās Valstīs uz Latviju tika atsūtīts un par valdības vadītāju padarīts Krišjānis Kariņš, pret kuru pat Saeimas pārvēlēšanas gadā neko nespēj iesākt viņa politiskais konkurents Gatis Eglītis.
