2019. gadā naftas produktu vairumtirgotājs “Orlen Latvija” nobīdījis naftas produktu mazumtirgotāju “Circle K Latvia” no pirmās vietas nodokļu maksātāju sarakstā.
“Circle K Latvia” un “Orlen Latvija” apmainīšanās vietām ir pamanāmākā izmaiņa nodokļu maksātāju uzņēmumu sadaļā, ko Valsts ieņēmumu dienests publicē kopš 2014. gada. Tagadējā “Circle K Latvia” tolaik darbojās ar “Statoil” zīmolu un lielākā nodokļu maksātāja gods Latvijā tai šķita nodrošināts mūžīgi mūžos. Precīzāk sakot, tas bija lielākā nodokļu savācēja gods, saņemot degvielas akcīzes nodokļa naudu no patērētājiem un atdodot valstij. Nodokļu maksātāju un to maksājumu lielumu saraksts skaitliski izsaka to, ka Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu darba galvenais mērķis ir nopelnīt tik daudz, lai spētu vai nu nopirkt degvielu savam patēriņam, vai samaksāt par precēm un pakalpojumiem citiem uzņēmumiem, kas tāpat pērk degvielu un maksā par to valstij nodokli. Degvielas tirdzniecība visu laiku kopš Latvijas Republikas atjaunošanas ir bijusi un kopš 2014. gada ir demonstrēta kā visas ekonomiskā cirkulējošās naudas gala punkts, no kura tā pāriet valstij, kas to daļēji atdod iedzīvotājiem un uzņēmumiem atbilstoši politiskiem, partijiskiem vai sabiedrībai pilnīgi nesaprotamiem apsvērumiem.
Pagājušajā gadā notika tik dīvainas lietas, ka “Circle K Latvia” ne tikai atdeva nodokļu maksāšanas čempiona kroni “Orlen Latvija”, bet arī pamanījās samazināt valstij atdotās naudas daudzumu no 189 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 185,6 miljoniem pagājušajā gadā par spīti tam, ka degvielas akcīzes likmes taču tika paaugstinātas. Notikums tikpat dīvains kā “Circle K Latvia” tagadējais nosaukums, toties šo dīvainību summa jau sāk radīt skaidrību. Proti, latviešu, bet arī krievu un vēl citu Latvijā kaut cik pārstāvētu valodu pratējiem nesaprotamais un grūti izrunājamais nosaukums parāda uzņēmuma attieksmi pret saviem klientiem Latvijā, ko klienti pamanījuši un “Circle K Latvia” konkurenti izmanto. Tas nenozīmē, ka “Statoil” mainīja savu nosaukumu Latvijas dēļ. Nē, “Statoil” vajadzēja tikt vaļā no burtiem “oil” kā visā pasaulē saprotama apliecinājuma, ka uzņēmumam būtu kaut kāda saistība ar naftas biznesu. Norāde uz to pēdējos simts gados bija veiksmes un bagātības garantiju apliecinājums, bet pēdējos 10 gados kļuvusi par apkaunojumu. “Statoil” nevarēja mainīt savu nosaukumu tik veikli un klusi, kā “Neste Oil”, kas 2016. gada aprīlī paziņoja, ka turpmāk būs vienkārši “Neste”, ko viegli sajaukt ar pavisam citu pasaules mēroga zīmolu “Nestle”.
Starptautisku mērogu sasniegušo Norvēģijas un Somijas lielfirmu rosība ar izkārtņu maiņu notika jau tad, kad turpat pa vidu esošajā Zviedrijā dzīvojošajai Grētai Tunbergai vēl nebija pateikts, ka viņa būšot vadone lai gan kuslām, bet tomēr demonstrācijām pret naftas u.c. fosilā kurināmā veidu lietošanu. “Statoil” un “Neste Oil” rīkojās tā, it kā par Grētu Tunbergu būtu brīdinātas pāris gadus pirms viņas parādīšanās.
Dažu pēdējo nedēļu notikumi nostiprina pārliecību, ka firmu nosaukumu maiņa bija ārkārtīgi būtisks notikums. Proti, tika atrasts iegansts grautiņiem pa visām Amerikas Savienotajām Valstīm, bet Eiropā tie tika modificēti par policistu iekaustīšanu. Ar 7. jūniju tika datētas ziņas, ka Berlīnē ievainoti 28 policisti, bet Londonā gan tikai 14 policisti. Tas izskatās pēc apstākļu radīšanas grautiņiem, kurus apslāpēt savlaicīgi iekaustītie policisti pat nemēģinās. Nebūt nav izslēgts, ka šādām izdarībām tiek gatavoti atkal ekoloģiskie lozungi (vai arī ekoloģiskie lozungi), kuru izpildei degvielas uzpildes staciju (DUS) demolēšana būtu lielisks apliecinājums. Vārda “oil” aizvākšana no šo staciju izkārtnēm šķiet labs drošības pasākums, kā nepiesaistīt tām satrakota pūļa uzmanību.
DUS izkārtņu pārkrāsošana gan nekādā veidā nemazina ne neapšaubāmo vides piesārņojumu, ne hipotētisko ietekmi uz globālo sasilšanu, kādu izraisa šajās DUS pārdotās degvielas sadedzināšana automobiļu dzinējos. Tomēr šādiem apsvērumiem maza nozīme tur, kur darīšana, pirmkārt, ar pūli un, otrkārt, ar globālās sasilšanas fanātiķiem. Šie cilvēki visā nopietnībā uzskata, ka globālo sasilšanu veicina tikai naftas produktu vai akmeņogļu degšanā radušās CO2 molekulas un nekādi neietekmē koksnes dedzināšanā radušās CO2 molekulas, kas esot “klimatneitrālas”. Viņuprāt, pilnīga mežu izciršana un koku dedzināšana ir veids, kā izglābt pasauli.
Latvijas iedzīvotāju satracināšana līdz grautiņiem it kā nav dienas kārtībā, taču tie nav izslēdzami, ja tādu piemēru rādīs Rietumeiropa. Latvijas valdība taču pilda no Briseles saņemto instrukciju, kā iegrāmatot valsts “klimatneitralitāti” proporcionāli sadedzināto koku apjomam. Turpat ieplānota arī naftas produktu izslēgšana no privātā patēriņa nevis ar DUS grautiņu, bet degvielas akcīzes nodokļa likmju celšanas paņēmienu. Tagadējā “Circle K Latvia” no šāda uzdevuma izpildes palēnām atkāpjas un atstāj savu vietu “Orlen Latvija”, kura 9 darbinieki, atšķirībā 856 “Circle K Latvia” darbiniekiem, paši nekādus naftas produktus nelaista un pūlim pa kājām gadīties nevar.
