Arno Jundze / Autori

Lai nu piedod Aleksandrs Čaks, bet, pārfrāzējot viņa paša lišķīgos pantus, tieši tā arī viņam galu galā gadījās. Ja gribat zināt, kāpēc, tad jālasa Silvijas Radzobes grāmata «Kosmopolītu lieta» un Aleksandrs Čaks. Reti iesaku grāmatas, ko lasīt, jo gaumes ir dažādas. Kā teica filmas Brālis varonis – kas krievam labi, tas vācietim nāve. Tomēr šo iesaku tiem, kam interesē Čaks.

Brīvdienu ceļvedis

Šovasar bijām liecinieki tam, kā līdzīgi vecai sētai izgāzās masu mediju centieni prognozēt mums sauli un labu laiku. Vecais princips – parunāt par laika apstākļiem tad, kad nav par ko runāt vai negribas runāt par kādām nepatīkamām tēmām, protams, nostrādāja. Arī kaut kāds karstuma rekordiņš krita. Tomēr siltāk nekļuva, un, ja lietojam bēdīgi slaveno vārdiņu pēcgarša, tad tā šai masīvajai kampaņai ir diezgan pliekana.

Šogad aprit 120 gadu, kopš dzimusi māksliniece un literāte Hilda Vīka – savrupa ceļa gājēja Latvijas kultūrā (1897–1963). Tieši divus mēnešus pirms viņas dzimšanas dienas Rīgā, Eiropas mājā, 5. septembrī pulksten 15.30 notiks pasākums Hilda Vīka no Vācijas līdz Dobelei un Rendai.

Tas, kas mani pievelk un vilina Rodas salā, ir īpatnais salikums, ko veido dažādu laikmetu un pat civilizāciju elpa: antīkā pasaule, islāma periods, Svētā Jāņa bruņinieku ordenis, grieķi, turki, ebreji. Par šo salu esmu ar mieru uzrakstīt romānu. Šoreiz atšķirībā no 7. augusta raksta Neatkarīgajā par to, kā no Rodas nokļūt arhipelāga mazajās salās, pastāstīšu par dažām lietām, par kurām neesmu rakstījis ne es, ne mani kolēģi.

"Neatkarīgās" lasītāju zvani.

Par Venēciju vasarā Latvijā dominē visnotaļ dīvains viedoklis: pilsētā valdot nenormāls karstums, tā esot dārga, cilvēku piebāzta un smirdot! Ja neticat, palasiet izteikumus sociālajos tīklos.

Varētu domāt, ka ar latviešu valodu viss ir kārtībā. Dzīvojam taču paši savā valstī. Tomēr dažkārt problēmas rodas uz līdzenas vietas. Šonedēļ, spriežot pēc ierakstiem sociālajos tīklos, konflikts sabriedis starp kādu Latvijas izdevēju un Valsts valodas inspekciju. Izdevēju apzināti neminēšu. Nav nozīmes. Līdzīgā situācijā laiku pa laikam var nonākt katrs Latvijas izdevējs, kas publicē tulkoto literatūru. Valodas sargi sākuši pārbaudīt, cik tas esot likumīgi – publicēt uz grāmatas vāka autora vārdu un uzvārdu tā, kā to raksta viņa dzimtajā valodā. Nu, piemēram, Mišels Velbeks patiesībā ir Michel Houellebecq, bet Agata Kristi – Agatha Christie, un tas, kurš drukā grāmatu, mums to atgādina.

Liepājas Kultūras pārvaldes izsludinātajam konkursam uz Egona Līva piemiņas balvu Krasta ļaudis nominācijā Labākais oriģinālliteratūras prozas darbs latviešu valodā šogad izvirzītas divpadsmit grāmatas.

Tulkojusi Anete Kona. Apgāds J.L.V

Tulkojusi Sinda Krastiņa. Apgāds J.L.V

To, ka līdz 17. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā joprojām iespējams aplūkot Dinas un Jāņa Zuzānu kolekcijas izstādes TOP no top darbus, Neatkarīgās lasītājiem esam stāstījuši vairākkārt. Nu izstādei, kura sevī ietver dažādu satelītpasākumu klāstu, pievienojies jaunums –grāmata Zuzānu kolekcija.

Brīvdienu ceļvedis

Kamēr moralizētāji moralizē, mēness aptumšojas, bet planēta Zeme turpina burāt izplatījumā, Latvijas birokrātus ķēris apskaidrības zibens.

Latvijas Rakstnieku savienība aicina Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus, valsts un pašvaldības iestādes) piedāvājumus, izdot darbus Latvijā un ārvalstīs. Lai cik cēla ir ideja, nav iedomājama situācija, ka autors par sava darba publicēšanu nesaņem nekādu autoratlīdzību. Arī tad, ja projektu vadītāji apelē pie autora patriotisma jūtām un runā par Latvijas 100. jubileju.

Izziņota programma Nacionālā Kino centra rīkotajam 21. Baltijas jūras dokumentālo filmu forumam (Baltic Sea Docs). Tas šogad notiks no 2. līdz 10. septembrim Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Cēsīs, Jēkabpilī un Rēzeknē.

"Neatkarīgās" lasītāju zvani.

Pieļauju, ka ne tikai Rodas sala vai Krēta šogad kļuvusi par populāru tūristu galamērķi. Grieķija un tās salas kļūst aizvien pieprasītākas, jo atpūtnieki ir jokaina tauta un nevēlas tikt noslaktēti Ēģiptes, Turcijas un citos vēl nesen saldajos austrumu kūrortos, lai kādus bonusus tie piedāvātu.

Vasaras grāmatu piedāvājuma klāstā es ieteiktu pievērst uzmanību šai – Jāko Hemēna-Antilas opusam Islāma rokasgrāmata.

Šonedēļ Viļņā stāstīju Lietuvas Rakstnieku savienības vadītājam Antanam Jonīnam par Latvijā gaidāmo nodokļu reformu, kas no 2018. gada skars radošo jomu pārstāvjus. Pieminēju arī to, ka turpmāk maksāsim piecus procentus no autora honorāra savam pensiju fondam. Lietuviešu dzejnieks to noklausījās, nopūtās un teica – paldies Dievam, ka mums šo normu atcēla. Lietuvas politiķi to ieviesa jau pirms kādiem gadiem, arīdzan cēlu mērķu vadīti – lai nodrošinātu pensijas māksliniekiem. Tomēr pati dzīve parādīja, ka šāda sistēma radīja vairāk problēmu nekā labuma. Autori saņēma reāli mazāk, jo, lai arī oficiāli šo nodokli maksāja juridiskā persona, ar kuru mākslinieki autoratlīdzības līgumu slēdza, praksē šie pieci procenti tika paņemti no honorāra. Lietuvas ierēdņi savukārt netika galā ar autoratlīdzības līgumu neregularitāti.

Svētdien tika pasniegtas balvas septītā kino, mākslas un mūzikas festivāla RojaL starptautiskā konkursa uzvarētājiem.

Brīvdienu ceļvedis