Arno Jundze / Autori

Ir patīkami reižu pa reizei pēc nopietnām grāmatām paraudzīties pēc kaut kā vieglāka. Atvaļinājuma laikam jūlijam, protams, piestāv atvaļinājumu laika literatūra, kaut šovasar, grūti saprotama loģika, latviešu grāmatnīcu topos dominē nesezonāli nosaukumi un nekādus lielos pārsteigumus veikalos neatrast – laikam jau iestājies tāds kā atvilnis pēc E. L. Džeimsas, M. Vaildas, S. Meijeres dižpārdokļu uzvaras gājiena.

Dzīve aizvien vairāk sāk atgādināt literatūru. Ja gribam būt pavisam precīzi – romānu Divpadsmit krēsli. Neticat? Citēju: «Bet tagad darboties, darboties un vēlreiz darboties! – Ostaps sacīja, pazeminājis balsi līdz pilnīgas nelegalitātes pakāpei.

Sagaidot 5. augustā paredzēto operzvaigznes Kristīnes Opolais uzstāšanos Dzintaru koncertzālē festivāla Baltijas muzikālās sezonas ietvaros, sarosījušies šā festivāla rīkotāji, apkopojot dažādas recenzijas un faktus par mūsu dīvu un viņas skatuves partneriem. Šis apkopojums, nu jau ar vēsturisku pieskaņu, ir pietiekami interesants, lai to publiskotu, jo vairāk tāpēc, ka Latvijā netrūkst Kristīnes Opolais fanu, kas seko katram viņas solim uz pasaules opernamu skatuvēm.

Apgāds Neputns laidis klajā mākslinieces Sigitas Daugules daiļradei veltītu albumu. Paprāvajā izdevumā aplūkojamas vairāk nekā 150 darbu reprodukcijas, kā arī visa tā nepieciešamā pamatinformācija – CV, izstādes, publikācijas par mākslinieci –, kas šādos izdevumos mēdz būt.

Šodien, 23. jūlijā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks tradicionālie Maizes svētki.

Šonedēļ Kultūras ministrija (KM) publiskojusi pētījuma rezultātus Latvijas iedzīvotāju medijpratībā. Galvenais secinājums – tā ir vāja.

Zvaigzne ABC

Konkursa programmas un plānus par pārējām skatēm izziņojis Lokarno starptautiskais kinofestivāls. Tas norisināsies Šveicē no 2. līdz 12. augustam, un Latvijas kino labā ziņa ir tā, ka tur oficiālajā atlasē pasaules pirmizrādi piedzīvos Lailas Pakalniņas jaunākā, nupat pabeigtā dokumentālā filma Zirdziņ, hallo!.

Kad pavasara pusē klajā nāca Jāņa Rokpeļņa īsromāns Muzejs, sacēlās neliela kņada, un iespaids par šo nelielo grāmatiņu radās tāds, it kā Rokpelnim būtu reiz izdevies uzrakstīt ko patiesi draņķīgu.

Man patīk, ka Latvijā beidzot kāds sācis rūpēties par morāli. Tiesa, nevar nepamanīt, ka rūpes parasti drosmīgi notiek tad, kad to cēlonis nespirinās pretim. Tad var tā droši, jo neiespers! Kas gan te vispār būtu ko daudz tarkšķēt par oligarhu lietu, ja ir ieraksti, lieciet iekšā jūtūbē, lai tad tauta dzird visus b*** un maķ, tad arī būs saprotami pierādījumi. Bet nedzird… Ja jau kāds bija tik gudrs, ka pietaupīja atšifrējumus, kā tad nenokopēja audiofailus? Tad ir vai nav? Tāds, lūk, jautājums.

Īsā laikā apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā nu jau otro Dainas Avotiņas atmiņu grāmatu, kas balstīta uz viņai rakstīto vēstuļu tekstiem. Ojāram Vācietim un Imantam Ziedonim veltītajai Mani spēka pīlāri nu pievienojušies Paliekoši uzzibsnījumi.

Protams, es skatījos Tiešu runu Latvijas sabiedriskajā televīzijā un ar bažām vēroju sabiedrības šķelšanu sociālajos medijos. Daļa aktīvistu, pārkāpjot laba un ļauna robežas, tagad kaismīgi sludina dažādus «kas nav ar mums, tie ir pret mums». Tiek sapņots par revolucionāro atmodu un tautu, kas taisnīgās dusmās gāzīs, viņuprāt, korumpētus politiķus, lai iedibinātu cildenu kārtību, kuras, starp mums runājot, tā īsti nekad nav bijis. Mazie zaļie cilvēciņi par to noteikti priecājas.

Rīt, 7. jūlijā, pulksten 18 Nice Place TELPA Krišjāņa Barona ielā 21a norisināsies lasījums Dzeja un @dzeja. Tajā Latvijas un Lielbritānijas dzejnieki lasīs cits cita darbus angļu, krievu, velsiešu un lībiešu valodā. Piedalīsies Krišjānis Zeļģis, Inga Gaile, Anna Auziņa, Valts Ernštreits, Semjons Haņins un Rijs Trimbls (Lielbritānija).

Cīrihes apgādā Ink Press atkārtoti publicēta Amandas Aizpurietes dzejas izlase vācu valodā.

Ar Noru Ikstenu un viņas vīru, gruzīnu rakstnieku Levanu Beridzi tikāmies maija nogalē Ikšķilē. Latvijā beidzot bija iestājies ilgi gaidītais pavasaris, Ikšķiles dārzos gavilēja putni, pasaule ziedēja un plauka. Norai rokā bija viņas jaunā grāmata ar lakonisko nosaukumu Trīs. Loģiski, ka saruna vispirms raisījās par to.

Idejas brīvdienām

Boloņa, pilsēta, kas atrodas kaut kur ātrvilcienu līnijas Milāna–Florence–Roma pusceļā, man pašam vairāk asociējās ar kaut kādiem bērnībā dzirdētiem nostāstiem par itāļu komunistu rīkotajiem strādnieku streikiem (droši vien politinformāciju nopelns) un Eiropas vecāko universitāti.

Tūlīt jau tās atkal būs klāt – pašvaldību vēlēšanas, un mums atkal būs iespēja nobalsot par saviem favorītiem. Viss notiks kā tādos kārtīgos viduslaikos.

Apgāda Neputns izdotais albums Janis Rozentāls tā vien prasās tikt dāvināts valsts svētkos vai īpašās reizēs.

Režisora Aika Karapetjana jaunākā spēlfilma Pirmdzimtais, kas tapusi Studija Lokomotīve, bet Latvijā uz ekrāniem nonāks septembrī, pirmo oficiālo seansu piedzīvojusi Kannu festivāla filmu tirgū Marché du Film, Neatkarīgo informēja Nacionālā Kino centra vecākā referente Kristīne Matīsa. Starptautiskajā apritē spēlfilmu pārstāv filmu izplatīšanas aģentūra Reel Suspect.

Atvainojiet, bet es negribu rakstīt par to, kas šonedēļ notika Mančesterā. Kamēr Eiropas politiķiem būs pilnas galvas ar politkorektiem mēsliem, raksti vai neraksti, idioti, kuriem galvās mājo tarakāni, spridzinās un slaktēs dieva vai vēl kāda vārdā, bet vienmēr atradīsies kāds, kas tos aizstāvēs un iestāsies par viņu svētajām cilvēktiesībām. Cik var šaut sev kājā, kāpt uz grābekļa, likt mēli pie nosarmojuša durvju kliņķa lielā salā? Laiks būtu pieaugt un pieņemties prātā. Tāpēc komentārs būs par kultūru.

Piektdienas vakarā Dailes teātrī pēdējā Lielās zāles pirmizrāde šajā sezonā – lietuviešu režisora Rolanda Atkočūna iestudētā Karmena.