Arno Jundze / Autori

Šonedēļ piecdesmit gadi aprit lieliskajam režisoram Alvim Hermanim. Neatkārtošos par to, ka viņš ir Eiropas režijas lielākā mūsdienu zvaigzne. Drīzāk padomājiet, kādā valstī mēs dzīvotu, ja reiz pirms kādas Saeimas vēlēšanām, kad vispārējā rusofilija un Krievijas maigās varas cildināšana sita augstu vilni, režisors no televizora ekrāna nenosauktu par nodevējiem visus, kas gatavojās sociālā protesta balsojumā balsot par Latvijas prokrieviskajiem spēkiem. Daļa apvainojās jau nu ļoti, bet tomēr pirms balsošanas padomāja.

Noslēdzies Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas Kilograms kultūras pirmā ceturkšņa skatītāju balsojums. Ceturkšņu uzvarētāji nākamā gada sākumā fināla balsojumā pretendēs uz zeltīto statueti.

Patrika Ouržednīka īss Eiropas divdesmitā gadsimta vēstures apraksts ar kosmopolītisko nosaukumu Europeana ir kaut kas vidējs starp Ozoliņa Duktu un Hašeka Šveiku.

Atdzejojis Guntars Godiņš. Mansards

Tulkojusi Sandra Ņikuļceva. Mansards

Atceros, kā skolas laikā no pacietības izvests matemātikas skolotājs par lielu prieku visai klasei bļāva uz klasesbiedreni apmēram tā: «Es jums divi ielikšu! Nē, es jums nelikšu divi! Jūs esat nulle, es jums nulli ielikšu.» Un ielika ar.

Šonedēļ saņemtas divas priecīgas ziņas no latviešu filmu ražotājiem.

Mansards

Tulkojusi Gunita Mežule. Kontinents

Tulkojusi Sintija Rimšele. Kontinents

Tulkojusi Ingūna Jundze. Kontinents

Gunāra Priedes Rakstu sējumi grāmatveikalu plauktos parādās klusi, tomēr ar viņu saistīts vesels laikmets kultūrā, kas pārkāpj tikai dramaturģijas vai tikai teātra vēstures robežas. Ko nozīmē mūsdienās strādāt ar Priedes, ar Raiņa dokumentiem, par to Neatkarīgās saruna ar teātra zinātnieci Ievu Struku.

Interneta komentāri ir svēta lieta. Arī tad, ja autori demonstrē pilsonisku muļķību, anonīmi mētājot drosmīgus apgalvojumus. Pēc mana pagājušā nedēļas komentāra kāds ar segvārdu Spoks rakstīja: «Vai mēs, latvieši, varam mācīt citus, kāda ir pareizā politika. Mums latviešu karavīri cīnījās divu totālo režīmu pusēs Otrajā pasaules karā. Vai jūs esat pēdējā laikā kaut ar vārdu dzirdējuši par latviešu gvardiem, kas cīnījās Sarkanās armijas pusē. Mēs par to klusējam, jo nespējam paši savās mājās patiesi izskaidrot savu neseno vēsturi, bet gribam mācīt ienācējus, kā viņiem pareizi uzvesties. Vai melojot paši sev, varam mācīt citus?»

Nākamo trešdien, 22. aprīlī, Pasaules grāmatu un autortiesību dienas priekšvakarā, Latvijas autortiesību organizācija AKKA/LAA jau otro reizi četriem autoriem pasniegs ikgadējo Autora balvu.

Šogad 3. maijā Nacionālais Kino centrs (NKC) trešo reizi rīkos Eiropas Kinoakadēmijas (EKA) Jauniešu filmu dienu.

Sācies Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kopīgi veidotās balvas Kilograms kultūras 2015. gada pirmā ceturkšņa balsojums.

Nacionālais kino centrs (NKC) publiskojis informāciju par 2015. gada filmu ražošanas projektu konkursa rezultātiem. Nauda sadalīta, un valsts finansiālais atbalsts piešķirts divu spēlfilmu, sešu animācijas filmu un četru dokumentālo filmu ražošanai.

Vakar Lielās ģildes Lielajā zālē notika grāmatu mākslas konkursa Zelta ābele 2014 noslēguma un laureātu apbalvošanas ceremonija.

Latvijas koncertu organizētais Rīgas festivāls šogad piedāvā eksotisku piedzīvojumu – Pekinas Nacionālās operas viesizrādi. Tā notiks 1. jūnijā Latvijas Nacionālajā operā. Ķīnas senās kultūras pērle – opera Jan ģimenes varones (Female Generals of the Yang Family) priecēs skatītājus ar krāšņu skatuvisko ietērpu un autentisko instrumentu skanējumu.

Mēneša sākumā Boloņā Itālijā notika Starptautiskā bērnu grāmatu izstāde, tajā ar nacionālo stendu piedalījās arī Latvija.

Kultūras ministrija izstrādājot kādu jaunu mediju politiku Latvijai. Jācer, tas nebūs kārtējais Maldu Mildas sapņojums vai copy paste no internetā pieejamiem lekciju kursiem masu medijos Rīgas domes Dzanuškāna garā. Nu jau vairāk nekā divdesmit gadu mediju politikas valstij nav – sekas televīziju jomā ir redzamas.

Lai gan detektīvromānu valstībā romānu un stāstu sērijas ir normāla ikdiena kopš Artura Konana Doila un Šerloka Holmsa laikiem, paši zināt, kā mūsdienās iet ar tām sērijām. Reizēm jo vairāk turpinājumu, jo nebaudāmāki savā cīņā par lasītāju un skatītāju šie sērijprodukti kļūst.