Arno Jundze / Autori

Nu kā gan lai neizlasa grāmatu ar šādu intriģējošu nosaukumu? Spriežot pēc vāka, no tās var sagaidīt visu. Nu kaut vai pasaulē populāru maniaku vaļsirdīgu atzīšanos savā pirmajā slepkavībā. Un kur nu vēl asociācijas ar bērnības sēriju Mana pirmā grāmatiņa. Joks, protams!

Kopš 2009. gada vasaras, kad latviešu tulkojumā pirmoreiz iznāca Hāleda Hoseinī pirmais romāns Pūķa ķērājs, dzīvē diezgan daudz mainījies. Kopš tā laika Hoseinī jau sen vairs nav nezināms lielums lasītājiem.

1914. gada 31. jūlijā spāņa aristokrāta ģimenē Kurbevuā (Courbevoie) pilsētiņā Parīzes ziemeļos piedzima Luijs Žermēns Dāvids de Finess de Galarsa. Runā, ka viņa vecāki uz Franciju atbēguši, lai varētu apprecēties, jo Karlosa (tā sauc aktiera tēvu) dzimta bijusi pret laulībām. Lai arī pāra dienas ritēja diezgan lielā nabadzībā, puisēnam bija lemts kļūt par franču kino smieklu karali.

Šonedēļ pēc atvaļinājuma kopā pulcējās Dailes teātra kolektīvs, lai tiktos pirmajā jaunās sezonas sanāksmē. Pēc teātra direktora Andra Vītola un mākslinieciskā vadītāja Dž. Dž. Džilindžera uzrunām, kā arī pēc tradicionālās kopīgās fotografēšanās sācies darbs pie sezonas jauniestudējumiem.

Andris Zeibots šopavasar saņēma prestižo Dzintara Soduma balvu literatūrā. Ikšķilē godalgotie laureāti bija divi, arī Inga Ābele, kura prēmiju saņēma par grāmatu Klūgu mūks. Biezo Andra Zeibota romānu Okeāniskais Es viegli varētu iedomāties apspriežam intelektuālā universitāšu vidē kaut kur Rietumeiropā, tomēr tā vien šķiet, ka latviešu lasītājs savās runās par to, ka labprāt lasītu gudru un nopietnu literatūru, bieži vien dzīvo vēlamības izteiksmē, jo priekšroku dod stipri vienkāršākām grāmatām. Okeāniskais Es tomēr nudien nav nekāda lubene, ko var izraut vienā vakarā. Tas ir pamatīgs darbs, kas prasījis ilgus darba gadus. Arī to lasīt vēlams nesteidzoties, tā, lai ir laiks arī padomāt.

Franču rakstnieks un režisors Dāvids Foenkinoss Latvijā viesojās ar Francijas institūta starpniecību. Iegansts vizītei ir vienkāršs, bet patīkams. Pirms kāda laika apgādā Zvaigzne ABC ar Eiropas Komisijas atbalstu tika izdots pasaulē pazīstamākā Dāvida Foenkinosa romāna Smalkjūtība (La Délicatesse) tulkojums. Kāds varbūt ir palaidis garām grāmatu, tomēr droši vien ir redzēta Dāvida Foenkinosa un viņa brāļa Stefana Foenkinosa filma ar tādu pašu nosaukumu. Galveno lomu tajā spēlē Eiropas kino superzvaigzne Odrija Tatū. Ir vērts vispirms izlasīt romānu, kas pārsteidz ar savu fantastisko vieglumu un spēju ar smaidu runāt par ļoti traģiskām lietām, un tikai pēc tam skatīties filmu, jo kino valoda no literatūras atšķiras. Par to, kā tapa romāns un kā Dāvidam Foenkinosam izdevās pierunāt Odriju Tatū nofilmēties kinodarbā, kuru veidoja būtībā iesācējs, ir šī Neatkarīgās saruna.

Vērtējot šopavasar izdotās tulkotās grāmatas, nenoliedzams ir fakts, ka 2014. gada pirmā puse mūsu izdevējiem izvērtusies par nosacīta bēguma periodu. Grāmatas iznāk, to nebūt nav maz, tomēr samērā retas ir tādas, ko izlasot gribas nopūsties un teikt – jā, tā tik ir manta!

Nedēļas nogalē kultūras gardēžiem ir plašas atpūtas iespējas.

Henriks Peteršons, biežāk gan saukts saīsināti par HP, kam gan nav nekāda redzama sakara ar slaveno Hewlett-Packard Company, paģiru mākts, braucot vilcienā, uz krēsla pamana aizmirstu mobilo telefonu.

Tulkojusi Anita Muitiniece. Izdevniecība Mansards.

Pirms divām dienām, 17. maijā, 120. dzimšanas diena apritēja vienam no 20. gadsimta izcilākajiem dzejniekiem Jānim Sudrabkalnam, tomēr pavisam maz ir to, kas šo ievērojamo gadskārtu vēlētos atzīmēt.

Kā Neatkarīgo informē tulkotājs Hanness Korjus, Kristīne Želve ielūgta uz Tallinas starptautisko literatūras festivālu HeadRead 2014.

Ko darīt nedēļas nogalē, kādiem kultūras vilinājumiem ļauties? Kurp doties vai varbūt labāk palikt mājās? Lemiet paši, jo kultūra ir pieejama arī, neizejot no mājas.

LTV šova Lielā lasīšana balsojums atklāj mūsu lasīšanas paradumus.

Atvadas no 20. gadsimta pasaules labākā rakstnieka, maģiskā reālista kolumbieša Gabriela Garsijas Markesa kļuvušas par vienu no galvenajiem aizgājušo Lieldienu notikumiem pasaulē.

Marta nogalē dzejnieks Leons Briedis sarūpēja vienu no 2014. gada lielajiem notikumiem Latvijas kultūrā. Viņa lolota, apgādā Neputns iznāca Spāņu dzejas antoloģija. Kaut kas tāds notika pirmoreiz Latvijas vēsturē. Grāmata turklāt ir arī ārkārtīgi skaista – to veidojis mākslinieks Ilmārs Blumbergs. Antoloģijas atvēršanas svētkos piedalījās arī Spānijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā. Par Spāņu dzejas antoloģiju un ne tikai to – saruna šodienas Neatkarīgajā.

Marta nogalē dzejnieks Leons Briedis sarūpēja vienu no 2014. gada lielajiem notikumiem Latvijas kultūrā. Viņa lolota, apgādā Neputns iznāca Spāņu dzejas antoloģija. Kaut kas tāds notika pirmoreiz Latvijas vēsturē.

Ko darīt nedēļas nogalē, kādiem kultūras vilinājumiem ļauties? Kurp doties vai varbūt labāk palikt mājās? Lemiet paši, jo kultūra ir pieejama arī, neizejot no mājas.

Ko darīt nedēļas nogalē, kādiem kultūras vilinājumiem ļauties? Kurp doties vai varbūt labāk palikt mājās? Lemiet paši, jo kultūra ir pieejama arī, neizejot no mājas.

Pirms Spēlmaņu nakts, kuras noslēguma pasākums Maxima traģēdijas dēļ nenotika, kā iecerēts, Latvijas Teātru darbinieku savienība (LTDS), kas atbild par šīs teātra gada balvas organizāciju, ceremoniju un nolikumu, uzklausīja žūrijas prasības. Tās locekļi uzsvēra, ka daudzas nevajadzīgas konfliktsituācijas ap Spēlmaņu nakts rezultātiem rada novecojušais nolikums un nomināciju saraksts, kas atbilst tai teātra situācijai, kāda bija pirms divdesmit gadiem, kad šo balvu dibināja. Vai situācija ap Spēlmaņu nakti ir sakārtota un nokārtojusies, par to Spēlmaņu nakts bijušā žūrijas pārstāvja Arno Jundzes un žūrijas tagadējās ekspertes Līvijas Dūmiņas diskusija.

Neatkarīgās lasītāji šonedēļ uzdod jautājumu – ko nozīmē paziņojums, ka uz Aspazijas darbiem beigušās autortiesības.

Rakstnieks Jānis Lejiņš gada sākumā nosvinēja savu sešdesmito dzimšanas dienu, bet drīz pēc tam presē parādījās ziņa, ka LTV vadība vienojusies ar Jāni un viņa sievu – režisori Virdžīniju Lejiņu – par sadarbību seriāla turpināšanā. Tālab šoreiz Neatkarīgās saruna ar rakstnieku nevis par literatūru, bet gan Eņģeļu ielas tapšanu. Sarunas sākumā rakstnieks precizē: «Mēs jau no pagājušās vasaras darbojamies. Sieva paņēma, un pēc tam es pieslēdzos pie scenārija. Bija doma, ka seriāls beigsies gada nogalē, bet televīzijas vadībai likās, ka ir normāli strādāts, un tagad tas turpinās, taisām vēl vienu posmu.»