Arno Jundze / Autori

Apgāds Jumava laidis klajā Dereka Pārkera romānu Kazanova. Darbu tulkojusi Katrīna Tilberga.

Apgāds Nordik laidis klajā Egila Plauža dzejas izlasi Lirika.

Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Jāņa Ūdra romānu Ulmanis. Lielā Kārļa testaments.

Tā ar to jauno gadu notiek. Vispirms ar tādām cerībām sagaidām. Tad nāk janvāris ar ierasto cenu šoku. Par to šoreiz, taisnības labad jāsaka, parūpējās ne jau brašie politiķi vien. Apkures aprēķins par decembri, nudien bija šedevrs, īsts Rembrants, – mēneša notikums janvārī! Nemūžam nespēšu saprast, kā, piemēram, manas pilsētas Ogres centrālapkures virtuozi spēja uztaisīt tādu kalkulāciju, pēc kuras iznāk, ka par viena standarta padomju laikos būvēta trīsistabu dzīvokļa apsildīšanu nieka trīsdesmit dienu garumā jāsamaksā vairāk nekā par klāt pievestu malkas lērumu, ar kuru varētu apsildīt tādas pašas kvadratūras māju visu ziemu. Saprotu, ir jau visiem jāpelna, bet tā govs no pārmērīgas slaukšanas vai nu nobeigsies, vai maus un badīties. Un tad, kas zina, varbūt atkal kārtības nodrošināšanai vajadzēs izsaukt nežēlastībā kritušās grieķu alfabēta burtu vārdos nosauktās specvienības. Tā tu, cilvēks, skaties uz janvāra cenām un rēķiniem, un brīnies – kurš te ir idiots – tu pats, vai, Vonnegūta vārdiem runājot, mirkļa struktūra tāda, un pat nemani, ka februāris jau klāt un kļūst aizvien jautrāk.

Apgāds Jumava Dena Dimiņa tulkojumā laidis klajā pēdējās piecgades skandalozāko grāmatu Eiropā – žurnālista Roberto Saviano pētniecisko romānu Gomora, kas atklāj itāliešu mafijas patieso seju.

Nudien Latvijā tā nenotiek bieži, ka pie lasītājiem gandrīz vienlaikus nāk trīs grāmatas par izcilām personībām mūsu kultūrā. Lai arī vienojošais elements – grāmata - ir šķietami vienāds, visas trīs atšķiras žanriski un arī svaru kausi, kuros tās sveramas, ir dažādi.

Lai gan pirmdien Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) svinīgi tika parakstīts līgums, kas paredz muzeja rekonstrukcijas un piebūves celšanas tehniskā projekta izstrādes sākšanu, līdz brīdim, kad LNMM sāks rosīties celtnieki, vēl paies krietns laiciņš.

Gada otrā pilnā nedēļa pamazām pārtop nesenā vēsturē, un, lai gan viena daļa valsts bija aizņemta Vecā jaunā gada un tamlīdzīgu padarīšanu svinēšanā, kultūras dzīve Latvijā sita pietiekami augstu kaislību vilni.Valstu prezidenti sacentās par to, kurš pirmais apsveiks maestro Raimondu Paulu jubilejā, savukārt kādas lielas kaimiņvalsts televīzijas kanāli cēla ārā tādus Paula kunga koncertkarjerai veltītus arhīvu materiālus, ka patiesi vietā bija apbrīns – kā viņš to visu spēja dabūt gatavu!

Džeroma D. Selindžera mantinieki devuši atļauju publicēt romāna Uz kraujas rudzu laukā sīkvelu visās pasaules valstīs, izņemot ASV un Kanādu – par šādu lēmumu šonedēļ ziņo laikraksts The Guardian.

Uz ēku jumtiem kūstošais sniegs un ledus ir radījis bīstamu situāciju Latvijas muzejos. Nedēļas sākumā sācis applūst Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs (LNMM) un izstāžu zāle Arsenāls. Savukārt vakar ūdens sācis apskādēt arī Dekoratīvās Mākslas un Dizaina muzeja telpas. Atkusnim turpinoties, situācija kļūst aizvien dramatiskāka.

Tas tomēr ir apbrīnojami, cik ātri jaunais gads spēj uzņemt tempu. Visi šie dzejnieku izdomātie salīdzinājumi ar laika ratu, kurš griežoties aizvien ātrāk, tāda sīka vienība vien ir salīdzinājumā ar mūsu dzīves reālajām ainiņām. Nupat vēl gaisā svecīšu smarža virmoja un bija iespēja pašiem himnas vārdus atcerēties, bet te, skat, pirmā gada nedēļa jau nebūtībā aiztraukusies. Jā, parasti šis brīdis ir krietni vien klusāks par visām formālajām adventa padarīšanām, kas pa lielam atgādina tādas pupu mizas ar skuju vainadziņiem un neapdomīgu svecīšu svilināšanu, nevis mierpilnu iedziļināšanos sevī, uz ko mūs ne bez pamata aicina baznīcas tēvi. Šogad nekā! Miera nebija ne mirkli.

ASV izplatītā Eiropas prozas antoloģija Best European Fiction 2011 turpina būt pamanīta šīs valsts preses slejās.

Valsts Kultūrkapitāla fonda padome izsludinājusi 2011. gada 1.kultūras projektu konkursu.

Nacionālais Kino centrs (NKC) ir izsludinājis 2011.gada animācijas filmu projektu konkursu.

2. janvārī Drēzdenes Semperoper notika Čaikovska operas Jolanta koncertuzveduma pirmatskaņojums maestro Valdimira Jurovska vadībā.

Kādu vakaru gluži negaidot piezvanīja priecīgi satraukts Siguldas Opermūzikas svētku tēvs Dainis Kalns un teica: - Rīgā uz dažām dienām ielidos operas superzvaigzne Maija Kovaļevska, esmu bezgalīgi lepns, ka pasaules izcilākā soliste šovasar Siguldā dziedās Tatjanas lomu Jevgeņija Oņegina brīvdabas iestudējumā! - Protams, ka pēc šādas ziņas neviens normāls žurnālists nevarētu laist garām iespēju satikt Maiju Kovaļevsku, kuras fenomenālajiem panākumiem pēdējos gados var sekot vien ar ārzemju preses starpniecību.

Tuvojoties gada nogalei jau otro gadu pēc kārtas vērojama interesanta tendence – izdevēji steidz drukāt grāmatas – acīmredzot, lai iekļautos vecajā pievienotās vērtības nodokļu likmē. Lasītājiem, vienā ziņā, tas ir patīkami – grāmatnīcā ir no kā izvēlēties. Otrā ziņā, var prognozēt, ka 2011. gada sākumā jauno izdevumu tērcīte uz kādu laiku apsīks. No gada nogales jaunumiem vērts pievērst uzmanību diviem pētījumiem. Tie, katrs pa savam, aplūko dažādas latviešu kultūras šķautnes.

Var jau te arī paironizēt – ja kādreiz tiesības teikt sprediķi Ziemassvētkos bija draudžu ganiem, tad tagad Ziemassvētku uzsaukumus ražo katrs, kam nav slinkums. Manuprāt, tomēr Ziemassvētki ir pietiekami nopietna padarīšana – arī tad, ja tajos nepin iekšā kristīgās baznīcas stāstus un iztiek bez veltas Dieva vārda valkāšanas. Tāpēc pat negrasos rausties kancelē, rakstu šīs rindas no tīras sirds bez kādiem savtīgiem nodomiem.

Ja godīgi, neesmu īpašs rokzvaigžņu biogrāfiju un memuāru cienītājs. Maķenīt jau smieklīgi šķiet, kad misters Kleptons vai vēl kāds misters jelnogrieztaukainosmatus Ozijs, ne mazums, brīnās – kā vispār spējis palikt dzīvs, praktizējot tik neveselīgu dzīves veidu. Viss jau būtu OK, ja ne virkne manu vienaudžu, nebūdami mūziķi, savulaik kaut ko pa ausu galam padzirdējuši par sex, drogs & rock`n`roll interpretēja to pa savam un viņiem tas beidzās pietiekami smagi.

Hermanim – balva, Mirušās dvēseles – Maskavā 8. novembra vakarā Vīnes Burgteātrī tika pasniegtas austriešu drāmas klasiķa Johana Nestroja vārdā nosauktās balvas. Pasākumā, ko var dēvēt par mūsu Spēlmaņu nakts analogu, par labāko tika atzīta mūsu izcilā režisora Alvja Hermaņa iestudētā Treisijas Lets luga Ģimene Vīnes Akadēmiskajā teātrī. Savukārt Maskavā prestižajā teātra festivālā NET ažiotāžu radīja Latvijas Nacionālā teātra izrāde Mirušās dvēseles, kuras režisors ir Kirils Serebreņņikovs. Tādu publikāciju birumu un debates latvieši Maskavā sen nebija radījuši.

Pēc 13. decembra vakara, kad Dailes teātris bija spiests pārtraukt izrādi pēc pirmā cēliena, lielu ažiotāžu sabiedrībā radījušas debates – vai aktierim Andrim Bērziņam ir radušās problēmas ar atkarību no alkohola.

Jau atkal ir debesis pušu un no tām, kas to būtu domājis, sākusi birt balta, visnotaļ dīvaina pulverveidīga viela! Kamēr eksperti noskaidros, vai tas gadījumā nav veļas pulveris, kokaīns, vai varbūt tomēr tikai sniegs, mūsu dzīve kādubrīd būs maķenīt traumēta. Kā teikts valsts galvenajā pēdējo dienu ziņā – braukšanas apstākļi ir apgrūtināti visā Latvijā. Par gājējiem – pa slidenajām ietvēm šļūcējiem, pa kupenām klunkurotājiem un gandrīz līdz viduklim pa sniegu brienošajiem – par mums šajās ziņās nepauž neko.