Arno Jundze / Autori

Jāņa Grīziņa leģendārās Rīgas proletariāta bērnu sāgas Vārnu ielu republika jauniestudējums Dailes teātrī šo rindu autoram kalpoja par pamudinājumu palūkoties pagātnē – gan uz pašu darbu, gan uz tā radītāju.

Karlsons lodā atkal – tāda varētu būt labā vēsts pēc pirmizrādes Nacionālajā teātrī. Diemžēl ar piebildi – visnotaļ kusli. Iztiekot bez šajā gadījumā jau krietni apnikt paguvušās salīdzināšanas un spriedelēšanas par zāli, kas reiz esot bijusi zaļāka – proti, leģendāro Jaunatnes teātra izrādi un Veru Singajevsku -, Karlsons, kas dzīvo uz jumta Nacionālajā teātrī varētu tikt nodēvēts par kārtējo "gaumīgo" kases gabalu.

Antuāns de Sent-Ekziperī. Vēstule ķīlniekam. Tulkojusi Maija Silmale. Zvaigzne ABC

Kamilla Loransa. Šajās rokās. Tulkojusi Linda Barkāne. Atēna

Herlufs Bidstrups. Bidstrups smejas, Bidstrups izsmej. Zvaigzne ABC

Šoreiz Grāmatu groza apskatā par divām nopietnām grāmatām. Katra no tām būtu pelnījusi ne tik daudz literatūras pētnieku, cik vēsturnieku, psihologu, psihoterapeitu un sabiedrības izvērstu analīzi. Savukārt, runājot par iespējamo lasītāju auditoriju, šie darbi sasniegtu savu mērķi tad, ja tajos attēlotie notikumi nekad neatkārtotos.

Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā – Lielā mūzikas balva 2010 (LMB) – īpašā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā vakar vakarā tika pasniegta mūziķiem, kuru veikumu pērn kompetenta žūrija atzina par visizcilāko.

Neatkarīgā arī 2011. gadā turpina tradīciju nosaukt ievērojamākos kultūras notikumus. Salīdzinājumā ar iepriekš pieredzēto, nākas secināt, ka Latvijā aizvien vairāk sāk izpausties ekonomiskās krīzes radītās sekas. Ja 2010. gadā sakumā kultūras pasākumi nereti notika par spīti krīzei, tad šā gada sākums uzrāda to, ka naudas trūkumu ar pliku patriotismu aizstāt nav iespējams. Līdz ar to arī ievērības cienīgu pasākumu bijis mazāk nekā pērn. Tomēr tas nenozīmē, ka tādu nav. Nevaram solīt, ka šādā situācijā spilgtāko kultūras notikumu versiju piedāvāsim katru mēnesi, bet tiklīdz notikumi būs – Neatkarīgās lasītāji par tiem uzzinās.

Liktenīgie pagājušās svētdienas šāvieni kinoteātrī šonedēļ skaļi atbalsojušies Latvijas sabiedrībā, kļūstot par iespējams pat centrālo masu mediju tēmu. Tie aizēnojuši gan kārtējos plānus par nodokļu celšanu vasarā, gan inflācijas atraugas tepat ziemā. Par šāvieniem tagad izsakās teju vai visi – arī tie, kas kinoteātrī nav bijuši gadiem – nereti nežēlīgā tiešumā, aizmirstot to, ka dzīvību pēc filmas seansa zaudēja nevis kāds virtuālās realitātes filmu varonis, bet gan dzīvs cilvēks, kuram ir bērni, ģimene, tuvinieki. Ar iejūtību mums šādos gadījumos nereti mēdz būt tāpat kā satrakotā bifeļu kompānijā.

Apgāds Jumava laidis klajā Artura Heniņa vēsturisko romānu Velnakmens veļas.

Apgāds Mansards laidis klajā Egīla Ventera eseju krājumu Zemeslēkts.

Apgāds Nordik laidis klajā rakstu krājumu rakstnieces Ainas Zemdegas piemiņai "Aina Zemdega. No sapņa uz īstenību"

Toms Nokss. Kaina zīmes. Tulkojis Uldis Šēns. Kontinents. Mētāties ar tādiem apgalvojumiem kā labākais trilleris pēc Da Vinči koda savā ziņā ir riskanti, tomēr Toma Noksa vārdu ir vērts iegaumēt pat tad, ja jums viņa rakstības maniere šķiet pārāk brutāla.

Par Dailes teātra nākotnes plāniem Neatkarīgā uz sarunu aicināja Dailes teātra direktoru Andri Vītolu, māksliniecisko vadītāju Mārtiņu Vilkārsi un mārketinga direktori Indru Rubeni.

Pirmdien no pagalmā uz mirkli atstāta auto, izsitot tā logu, nozagta pazīstamajai kinokritiķei Dairai Āboliņai piederošā Sony videokamera (modelis HDR-SR11E/SR12E).

Šoreiz nerakstīšu par globālām problēmām vai nenovēršamajām ekonomikas dāvanām, kas mūs sagaida jau tuvāko mēnešu laikā. Jūs paši to labi zināt arī tad, ja negribat par tām neko dzirdēt kaut vai tāpēc, lai sevi psiholoģiski pasargātu no lieka stresa. Pilnmēness šobrīd nakts debesīs mirdz visā savā godībā, kam velti ķert kreņķi, gan jau pats pieteiksies. Te nu kā teica viena Vonnegūta romāna varone – «Dievs, dod man rāmu garu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, drosmi ietekmēt visu ko spēju, un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra.»

Grāmatu grozs: Anna Auziņa, Artis Ostups, Andris Ogriņš, Gaiķu Māris

Tas, ka no 2012. gada 1. septembra piena produktu ražotājiem vārdu izstrādājums būs aizliegts lietot kopā ar tradicionālajiem piena produkta nosaukumiem – krējums, siers, sviests – nudien ir februāra pirmās puses karstākā ziņa Latvijā.

Nē, man patiešām patīk visa šī tolerance, šmolerance, kas vējot vējo no cittautiešu globālajām cilvēktiesībām, ne/lietot latviešu valodu Latvijas Republikā, kā nu vien pašiem ienāk prātā.

19. februārī, pulksten 18, Rīgas Stradiņa universitātes aulā, Dzirciema ielā 16 notiks Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jauktā kora Rīga 60. gadadienu koncerts. Bijušie dziedātāji aicināti pieteikties dalībai kopkorī, zvanot pa tālruni 67409105. Biļetes iegādājamas Biļešu Paradīzes kasēs.

Apgāds Neputns laidis klajā greznu un labi ilustrētu autoru grupas pētījumu Senā Jelgava. Braucot cauri šai pilsētai mūsdienās, raugoties padomju laika tipveida apbūvē, maz kas liecina par Kurzemes hercogistes ziedu laikiem un kādreizējās Mitau – Mītavas, kas sākusi veidoties 13. gadsimtā, zudušo godību.

Šoreiz piedāvāju īsrecenzijas par divām skaļām debijām latviešu literatūrā. Otto Ozola romāns ir pabijis Latvijas grāmatnīcu dižpārdokļu topu pirmajā desmitniekā,kas latviešu oriģinālliteratūrai ir galīgi neraksturīgi, savukārt Osvalda Zebra stāsti visticamāk pretendēs uz gada debijas balvu literatūrā.