Baiba Lulle / Autori

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šodien izvēlēsies savu Valsts prezidenta amata kandidātu starp diviem pretendentiem – ilggadējo Liepājas mēru, ZZS sadarbības partnera, Liepājas partijas, priekšsēdētāju Uldi Sesku un aizsardzības ministru un Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāju Raimondu Vējoni. Tieši ZZS izvēle lielā mērā var noteikt prezidenta vēlēšanu iznākumu – to, vai koalīcija atbalstīs tās kandidātu, vai, iespējams, prezidenta ievēlēšana ieilgs.

Neesmu pamanījusi, ka premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) būtu kardināli vai pat mēreni mainījusi viedokli par notikumiem Ukrainā. Ar Saskaņas elektorāta nepatiku par viņas nostāju šajā jautājumā, kurā tas gaidot «citu attieksmi», premjere skaidrojusi sava reitinga kritumu. Tā teikt, atkal vainīga «ģeopolitiskā situācija». Saskaņā ar Latvijas faktu aptauju, aprīlī Straujumas darbību negatīvi vērtējuši 47,5% respondentu, pozitīvi – 41,8%, kamēr pērn jūnijā bija 55,5% atzinīgo vērtētāju.

Līdz ar pavasara pumpuriem izsprāguši ielās arī velosipēdisti, kuru skaits ar katru gadu gan Rīgā, gan citviet pieaug. Arvien vairāk cilvēku apzinās kustību nozīmi veselīgā dzīvesveidā, sava loma ir arī sabiedriskā transporta biļešu cenu kāpumam, lai arī lēna, tomēr – veloinfrastruktūras attīstība. Turklāt Rīgas sastrēgumos ar velo pārvietoties ir ātrāk.

Apbrīnojami naski šīs Saeimas deputāti noliek tautas priekšstāvju mandātus. Modusies politiskā atbildība vai Saeima kā darba un ietekmes vieta kļuvusi nekonkurētspējīga?

Saeimas koalīcijas frakciju vadītāji publiski labprātāk runā par Valsts prezidentam nepieciešamajām īpašībām nekā par pašiem kandidātiem un to izvēli ietekmējošiem faktoriem ārpus cēlo īpašību saraksta. Arī Neatkarīgās diskusijā ar Saeimas frakciju vadītājiem Solvitu Āboltiņu (Vienotība), Augustu Brigmani (ZZS), Gaidi Bērziņu (Nacionālā apvienība) neatstāj sajūta, ka visas kārtis netiek liktas galdā nedz publiskajās diskusijās, nedz koalīcijas sarunās, par ko liek domāt arī aizkulišu runas par atbalsta zondēšanu opozīcijā, par līdzsvara meklēšanu starp partiju ietekmi visos augstākajos valsts amatos, kā arī viena otra ietekmīga ekspolitiķa lomu. Koalīcija vēl nezaudē cerības vienoties par kopīgu kandidātu, bet, vai tā būs, pagaidām vēl var zīlēt vien mākoņos.

Kultūras ministrijā (KM) izveidota Mediju politikas nodaļa ar tās vadītāju skandalozo Robertu Putni priekšgalā, kultūras ministre Dace Melbārde Saeimā atklājusi, ka jau domā par kārtējo nodaļu vai atbildīgo institūciju integrācijas uzdevumu deleģēšanai. Kas šajās jomās izdarīts un kādas ir primāri risināmās problēmas, vai tās turpinās aprunāt darba grupas un konceptos uz papīra, vai arī tiks reāli risinātas, Neatkarīgās intervija ar kultūras ministri D. Melbārdi (Nacionālā apvienība).

Bauska šodien piedzīvos pastiprinātu uzmanību, kādu nav baudījusi, iespējams, kopš 2009. gada, kad lielu rezonansi izsauca protesta akcija pret Bauskas slimnīcas slēgšanu, kas tika izgaiņāta ar policijas specvienību Alfa.

Jauna televīzijas kanāla izveide krievu valodā ir primitīvākais un, iespējams, kādam ienesīgākais, veids, kā risināt problēmas. Vai pareizāk – izlikties tās risinām.

Mārtiņš Šics valsts pārvaldē, dažādos amatos valsts institūcijās ir jau kopš 1985. gada, bet vēlētā amatā – vien no 2009. līdz 2014. gadam Rīgas domē (ievēlēts no Pilsoniskās savienības), un pirmo reizi Saeimā, startējot Reģionu apvienībā. Sabiedrībai plašāk pazīstams viņš kļuva kā Katastrofu medicīnas centra (KMC) direktors, pēc centra pievienošanas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) kā tā vadītāja vietnieks, kuru kā pirmo sodīja pēc Zolitūdes Maxima sabrukšanas, atbrīvojot no darba par bojā gājušo datu atklāšanu. Par atbrīvošanas patiesajiem iemesliem, naudas «apgūšanu» NMPD un veselības aprūpes sistēmā, kā arī iedzīvotāju gatavību karam un negadījumiem intervija ar M. Šicu.

Ja vara neprot vai negrib sabiedrību adekvāti informēt par draudiem valsts un tās iedzīvotāju drošībai, tad nav ko gaidīt sabiedrības konsolidēšanos cīņā par valsts aizsardzību.

Par nopelniem pētniecībā un oriģināliem pētījumiem migrācijas jomā Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras profesore Zaiga Krišjāne pagājušajā gadā saņēma LU Gada balvu. Cik mobili esam valsts iekšienē, cik lielā mērā turpinās emigrācija un kādi ir tās motīvi, kādas cerības varam lolot ar valsts piedāvāto reemigrācijas programmu, kādiem migrācijas procesiem jāpievērš uzmanība politikas veidotājiem – Neatkarīgās intervija ar Z. Krišjāni.

Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētāju ievēlēts Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.

Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētāju ievēlēts Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Neaprunājoties ar komisiju, savu izvērtējumu KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darbam premjere Laimdota Straujuma prasījusi sniegt savdabīga sastāva nevalstiskajai komisijai, kurai savs novērtējums jāiesniedz šodien. Par KNAB darba vērtēšanu un ilggadēju politiķu ņemšanos ap KNAB vadītājiem, par Valsts prezidenta vēlēšanu tirgu un korupcijas pieminekļiem Latvijas pierobežā Neatkarīgās saruna ar A. Borovkovu, kurš sevi dēvē par politisko notikumu vērotāju, bet pats no amatiem valsts pārvaldē ne reizi vien atteicies savas iepriekšējās darbības dēļ PSRS prokuratūrā.

Pērn politiķi «netīšām» aizmirsa budžetā rezervēt līdzekļus LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātniskās izpētes komisijas darbam, tad iefiltrēja tajā pāris apšaubāmas kvalifikācijas, toties partijām pietuvinātus cilvēkus, nu komisija tiek šķidrināta, vēl pirms tā sākusi nopietni strādāt.

Ja Saeimas atbildīgā komisija un viena Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vērtēšanas komisija nepietiekami kritiski izsakās par KNAB darbu, lai prasītu KNAB šefa nomaiņu, jāveido komisija, kurā jāpulcē vairāk kritiķu.

Kādai jābūt minimālajai Latvijas ekonomikas izaugsmei 2017. gadā, ja šogad tā lēsta, augstākais, 2%, nākamgad – 3%, bet vidējai izaugsmei trīs gados jābūt valdības solīto 5% apmērā?

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas izaugsmes apstāšanos, pedagogi netic, ka valdība atradīs līdzekļus pedagogu algu reformai tādā apjomā, lai tā nebūtu vienkārši naudas pārdale no pilsētām uz laukiem un vidusskolas uz pamatskolu. Ja tā – ģimnāziju direktori aicina reformu atlikt. Par esošās un jaunmodelētās vispārējās vidējās izglītības finansēšanas sistēmas plusiem un mīnusiem, iespējamo ietekmi uz izglītības kvalitāti Neatkarīgās diskusija ar Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas direktoru Andri Priekuli un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktori Sandru Sīli.

Kārtējā Saeimas deputāta kārtējās izdarības, «iespējams», dzērumā – jau vairs nepārsteidz. Izplatītākā pirmā sabiedrības reakcija pēc LTV Panorāmas sižeta par Nacionālās apvienības (NA) deputāta Andra Vilka sarīkoto skandālu slimnīcā bija: «Mums ir tāds deputāts?» un «vai tiešām tas ir bijušais finanšu ministrs, kurš likās tik solīds?», «jau atkal...».

Kultūras ministrija (KM) ilgi meklēja, līdz beidzot atrada – Robertu Putni par jaunizveidotās Mediju politikas nodaļas vadītāju. Mediju vide smagi nopūtās, interneta komentētāji sarosījās un taujāja, kas tādā gadījumā bija pārējie septiņi pretendenti.

Kas sapilējis Valsts kontroles (VK) pacietības kausā, ka tā rosinājusi palielināt iestādes pilnvaras un uzņemties sava veida soģa lomu personām, kas šķērdējušas sabiedrības līdzekļus vai pieļāvušas nelikumības? Neatkarīgās intervija ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu par potenciālajiem ietekmes instrumentiem, pēdējā laika skaļākajām revīzijām, publiskajiem iepirkumiem un labas pārvaldības robiem.

Pēc iejušanās Saeimas spīkeres krēslā Ināra Mūrniece sākusi runāt arvien aktīvāk. Bet dažreiz tomēr labāk būtu paklusēt. Vai vismaz pirms runāšanas pakonsultēties ar speciālistiem.

Politiķi, kas vēlas mainīt esošo grūtniecības pārtraukšanas kārtību, atsaucas uz Latvijas Universitātes profesores, ārstes Ilzes Vībergas vadībā veikto pētījumu Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā (2012./2013), bet pati pētījuma autore datos saredz ko citu. Par to, kāpēc ir vai nav vajadzīga esošās sistēmas maiņa, Neatkarīgās diskusija ar I. Vībergu un vienu no izmaiņu iniciatorēm – Nacionālās apvienības (NA) deputāti Ingu Biti, kas pašlaik nolikusi deputātes mandātu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.