Baiba Lulle / Autori

Ja pavasarī premjere Laimdota Straujuma savu un Vienotības reitinga kritumu skaidroja ar Saskaņas elektorāta nepatiku par viņas nostāju Ukrainas konfliktā, tad tagad, ieturot stilu, vainu varētu novelt uz vēlētāju neapmierinātību ar vēso vasaru un tās bezskābekļa telpu. Kā gan citādi, ja premjere atradās atvaļinājumā, līdzīgi kā virkne citu Vienotības politiķu daudz acīs necirtās!

Neviens Eiropas Savienības pārsūtītais bēglis vēl nav ieradies Latvijā, bet viņu gaidīšanas svētki jau draud uzspridzināt valdošo koalīciju. Patiesais iemesls vai iegansts aizkulisēs jau iepriekš iecerētai valdības maiņai?

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vasaras vidū nākusi klajā ar vienu labu ziņu – valsts centralizēto eksāmenu svešvalodās vidusskolēni varēs aizstāt ar starptautiskajiem testiem, kas jauniešiem nepieciešami iestājai ārvalstu augstskolās. Otru ziņu ministrija gan nav centusies izcelt – pretēji pagājušā gada un šā gada pirmo mēnešu solījumiem ieviest pedagogu algu reformu jaunajā mācību gadā tā kārtējo reizi atlikta.

Pēdējā laikā vairāki skaļi notikumi saistās ar bērnu tiesību pārkāpumiem, vardarbību, noziegumiem pret bērniem vai nolaidību. Vai tā ir sagadīšanās vai sistēma? Maigi sodi pedofiliem, dažādu veidu pārkāpumi pret bērniem bērnu namos, par ko nesen rosināta krimināllieta. Uz tā fona izceļas Latvijas nepievienošanās ANO ģimenes aizsardzības konvencijai, par ko skaidrojumu valdībai prasījis arī tiesībsargrs Juris Jansons. Ar viņu Neatkarīgās intervija.

Skolēnu dziesmu un deju svētku izvērtēšanas komisija izveidota tāda, kura nez vai citu vainīgo kā «bezskābekļa telpu» Mežaparka estrādē atradīs. Komisija pirmdien sanāca uz tās pirmo sēdi – nez kāpēc aiz slēgtām durvīm. Kas no sabiedrības tai būtu slēpjams?

Kamēr prokurore «sliecas nepārsūdzēt» Liepājas tiesas spriedumu par divu pedofilu sodīšanu tikai ar piespiedu darbu, sabiedrība briest protestiem. Tad jau arī deputāti nevar palikt vienaldzīgi un rosina sasaukt sēdes, komisijas, prasa lietas pārskatīšanu, lai gan pirms pāris gadiem daļa esošo parlamentāriešu atbalstīja tieši to, kas tagad likumā izmantots – soda mīkstināšanu par netiklām darbībām ar bērniem.

Līdz šodienai Grieķijas valdībai jāievieš daļa no trešās glābšanas programmas nosacījumiem, lai saņemtu 82–86 miljardu eiro kārtējo aizdevumu, par ko eirozonas līderi vienojās pirmdien. Vai līdz ar to vilks būs paēdis un kaza dzīva, abi pussprāguši vai tikai vienam laba veselība? Vēl pāragri zīlēt, kā Grieķijas krīze ietekmēs turpmāko Eiropas Savienības (ES) un eirozonas vienotību, bet skaidrs, ka tā atbalsosies vairāku valstu iekšpolitikā un radīs riskus ES vienotībai.

«Kāda jēga bija trīs dienas pa desmit stundām dienā mēģināt, ja netieku uz koncertu! Pierunā skolotāju, lai mani nesūta mājās!» Tā svētdienas rītā lūdzās mans desmitgadīgais dēls, kuram līdzīgi kā vienam no simtiem bērnu noslēguma koncerta Manā dziesmā tu... ģenerālmēģinājuma laikā bija palicis slikti. Kā pats saka, pazaudējis kājas.

Redzot Itālijas daudzveidīgo piedāvājumu tūristiem, saproti, kāpēc itālieši ir kūtrāki ceļotāji. Skaisti un daudzveidīgi dabas skati, kalni, ielejas, ūdenskritumi, vīnogulāju lauki, jūra, piejūras kūrorti, Gardas ezers ar tā gleznainām piekrastes ainām, dzidro ūdeni un mīlīgajām pilsētiņām ezera krastā, senās, vēsturiskās pilsētas, saule, vīns, ziemā slēpošanas iespējas... Viss pašiem ir.

No solījuma būtiski samazināt darbaspēka nodokļus ģenerēti kārtējie nodokļu kalamburi. Ko darīt, ja strādājošo skaits valstī turpina sarukt, ekonomika stagnē, prasības pēc labklājības aug, budžets jākonsolidē un citu ideju, kā savilkt galus, nav!

Iniciatīva ar Saeimas deputātu vairākuma vēlmi atbrīvot no amata Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) vai vismaz tās vadītāju nonākusi kutelīgā situācijā – atbrīvošanas juridiskais pamats ir slidens, bet politiska atbrīvošana noliktu tik augstu atbildības latiņu, kuru turpmāk politiķi nez vai spētu un gribētu pārvarēt.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests jūnija sākumā aizliedza zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas, līdz 4. augustam jāiesniedz dokumenti par veiktiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests jūnija sākumā aizliedza zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas, līdz 4. augustam jāiesniedz dokumenti par veiktiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā.

Iespējams, jau nākamnedēļ Saeima varētu skatīt jautājumu par Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbrīvošanu no amata, ko idejiski atbalsta vairākums Saeimas frakciju un deputātu.

Iespējams, jau nākamnedēļ Saeima varētu skatīt jautājumu par Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbrīvošanu no amata, ko idejiski atbalsta vairākums Saeimas frakciju un deputātu.

Kamēr mēs satraucamies par pāris tūkstošiem lielākoties naudīgu termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāju, Krievija simtiem tūkstošu hektāru lielas teritorijas ilgtermiņā atdod Ķīnai, neierobežojot ķīniešu pieplūdumu tajās. Kas liek Krievijai spert šādu soli?

Incidents ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) uzbraukšanu dievlūdzējai 0,41 promiles reibumā rosinājis paraudzīties gan uz ministra, valdības un Latvijas politisko morāli, gan Gerharda darbību amatā un ministrijas nepieciešamību vispār.

«Valstu solidaritātes dēļ bēgļu kvotas būtu jāatbalsta, un tas varētu arī palīdzēt Latvijai nākotnē, ja tāda nepieciešamība rastos,» vēl pirms divām nedēļām pauda demogrāfs Ilmārs Mežs. Tad viņš lēsa, ka Latvijas kvota varētu sasniegt, augstākais, pārdesmit bēgļu, bet jau nākamā – 220 bēgļu versija Mežam šķita neadekvāta Latvijas kapacitātei. Droši vien, dzirdot par pēdējo Eiropas Komisijas (EK) «dāvanu» Latvijai – 737 bēgļiem, gan viņam, gan daudziem citiem žoklis atkārās. Emocionāli šis skaitlis iespārda. Pat tos, kas turējās pie principa, ka tiesības uz dzīvību un drošību ir vispārējas, nevis tikai atsevišķās valstīs dzimušajiem.

Marta beigās Gundara Strautmaņa vietā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes vadībā ievēlēts Aigars Rostovskis, kurš bieži manīts dažādās publiskās diskusijās un vienlaikus ir Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks, kā arī biznesa izglītības biedrības Junior Achievement – Young Enterprise Latvija padomes priekšsēdētājs.

Aizvadītajā nedēļā mūsu amatpersonas gozējās saulītē, rokojās ar Eiropas un Austrumeiropas valstu līderiem Austrumeiropas partnerības samitā, tauta priecājās par jaunās dziedātājas Aminatas 6. vietu Eirovīzijā, ko uztvērām teju kā uzvaru. Latvijas tēls tika spodrināts un pasaulē nests. Bet, raugoties uz Latvijas politikas, jo īpaši Valsts prezidenta vēlēšanu, ķēķi, jājautā – kāda jēga šādam tēlam, ja iekšpusē trūdi? Gribam spīdēt ar vairāk nekā simts miljonu eiro (pēc Valsts kontroles aplēsēm, pat 112 miljonu) dārgu prezidentūru ES, bet savā iekšējā sakārtotībā un politiskajā kultūrā netiekam līdzi tam, kādi paši gribam izrādīties uz āru.

Komerciālās raidorganizācijas kārtējo reizi pacēlušas jautājumu par sabiedrisko raidorganizāciju aiziešanu no reklāmas tirgus un obligātu 15% sabiedriskā pasūtījuma nodošanu komercmedijiem.

Klausoties Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) brīdinājumus par draudošo konsolidāciju nākamgad un nepieciešamību veikt valsts un tās uzņēmumu pārvaldes reformu, pārņem deja vu izjūta un bažas par to, vai šī politiskā elite ir spējīga un griboša veikt reformas un samazināt uzpūsto valsts pārvaldi vai atkal tikai griezt.